HIMNA
Vēl reizi vakarā es sūtu
Tev sveicienu, ak, Jēzus Sirds,
ņem dienas priekus, sāpi grūtu,
liec savā Sirdī, lai tie mirdz!
Ak, Svētā Sirds, Tev uzticēju
no rīta dienas nastu es, –
un nu ar prieku teikt es spēju:
Tu palīdzību vienmēr nes.
Tev pateicos par žēlastību,
ka steidzies mani pasargāt!
Dod arī šonakt palīdzību,
Tavs eņģelis lai stāv man klāt!
Ak, Dieva Sirds, kad es ar grēku
Tev nepaklausu, man ir žēl;
ak, piedod man, dod jaunu spēku,
lai atkal sirds man skaidra kvēl!
Ak, Jēzus Sirds, es lūdzos arī
par savējiem un labdariem,
tos pasargi un svētus dari,
lai Tava mīla ir pār tiem!
Nu Tavā Sirdī mirdz kā sārti,
lai man ir žēlastību daudz;
lai Tava Sirds – man debess vārti,
caur kuriem jauna dzīve sauc!
PSALMODIJS
1. ant. Tavi svētie lai gavilē, Kungs, ieejot Tavā teltī.
Psalms 132 (131)
I
1 Kungs, atceries Dāvidu*
un visas viņa rūpes,
2 kā viņš zvērēja Kungam,*
solījumu deva Jēkaba Varenajam:
3 “Es neieiešu sava nama istabā,*
neiekāpšu savā gultā,
4 savām acīm es atteikšu miegu*
un saviem plakstiņiem – atpūtu,
5 kamēr Kungam nebūšu atradis vietu,*
mājokli Jēkaba Varenajam.”
6 Lūk, mēs dzirdējām to esam Efratā.*
Mēs atradām to Jaāra laukos.
7 Ieiesim viņa teltī!*
Kritīsim pie zemes viņa kāju pamesla priekšā!
8 Celies, Kungs, un ej uz savu atpūtas vietu,*
Tu un Tavas godības šķirsts!
9 Lai Tavi priesteri ietērpjas taisnībā,*
un Tavi svētie lai gavilē!
10 Dāvida, Tava kalpa, dēļ*
neatraidi sava svaidītā vaigu!
Ant. Tavi svētie lai gavilē, Kungs, ieejot Tavā teltī.
2. ant. Jo Kungs ir izraudzījies Sionu, viņš ir vēlējies to sev par mājokli.
II
11 Kungs deva Dāvidam patiesu zvērestu,*
un no tā viņš neatkāpsies:
“Tavu pēcnācēju* es celšu tavā tronī.
12 Ja tavi dēli sargās manu derību*
un manus aizrādījumus, ko viņiem mācīšu,
tad arī viņu bērni uz mūžiem*
sēdēs tavā krēslā.”
13 Jo Kungs ir izraudzījies Sionu,*
viņš ir vēlējies to sev par mājokli:
14 “Tā ir mana atdusas vieta uz mūžiem,*
šeit es dzīvošu, jo pēc tās esmu ilgojies.
15 Tās apcirkņus es svētīdams svētīšu,*
tās nabagus barošu līdz sātam ar maizi.
16 Pestīšanā es ietērpšu tās priesterus,*
un tās svētie gavilēs priekā.
17 Tur es likšu uzaugt Dāvida varai,*
savam svaidītajam sagatavošu gaismu.
18 Viņa ienaidniekus es ietērpšu kaunā,*
bet pār viņiem atmirdzēs viņa kronis.”
Ant. Jo Kungs ir izraudzījies Sionu, viņš ir vēlējies to sev par mājokli.
3. ant. Kungs Viņam deva varu un godu, un valstību, un visas tautas Viņam kalpos.
Dziedājums Atkl 11, 17–18; 12, 10b–12a
11,17 Mēs Tev pateicamies,*
Kungs, Dievs visvarenais,
kas esi un kas biji,* ka Tu saņēmi savu lielo varu un valdīji.
18 Un tautas iedegās dusmās:*
un atnāca Tava bardzība un laiks tiesāt mirušos
un dot atalgojumu Taviem kalpiem, praviešiem un svētajiem,*
un tiem, kas Tavu vārdu bīstas, mazajiem un lielajiem.
12,10 Tagad ir iestājusies pestīšana un spēks un mūsu Dieva valstība,*
un Viņa Svaidītā vara,
jo ir nogāzts mūsu brāļu apsūdzētājs,*
kurš viņus apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienu un nakti.
11 Un viņi uzvarēja to, pateicoties Jēra asinīm*
un pateicoties savas liecības vārdam;
un viņi nemīlēja savu dzīvību*
līdz pat nāvei.
12 Tāpēc līksmojiet, debesis,* un jūs, kas tajās dzīvojat.
Ant. Kungs Viņam deva varu un godu, un valstību, un visas tautas Viņam kalpos.
LASĪJUMS 1 Pēt 3, 8–9
Beidzot, esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brāļu mīlestības pilni, žēlsirdīgi, pazemīgi. Neatmaksājiet ļaunu ar ļaunu vai lāstus ar lāstiem,
bet gan svētījiet, jo tam jūs esat aicināti, lai iemantotu svētību.
ATBILDE
R. Kungs mūs paēdināja *
briedušiem kviešiem. Kungs…
V. Ar medu no klints viņš mūs pamieloja.*
Briedušiem kviešiem. Gods lai ir Tēvam… Kungs…
Magnificat ant. Varenos Dievs nogrūda no troņa un paaugstināja pazemīgos.
VISPĀRĒJIE LŪGUMI
Ar upurgatavām sirdīm pazemīgi lūgsim Kristu, mūsu palīgu un mierinātāju:
Dievs, mūsu patvērums, uzklausi mūs!
Esi slavēts, Kungs, jo Tu atzini par cienīgu aicināt mūs savā Baznīcā,
– uzturi mūs vienmēr šajā kopībā.
Tu uzticēji mūsu pāvestam N. rūpes par visām Baznīcām,
– dod viņam nedziestošu ticību, dzīvu cerību un dedzīgu mīlestību.
Dāvā grēciniekiem atgriešanās žēlastību,
– dod viņiem grēku nožēlu un pestīšanu.
Tu, Kungs, kļūdams cilvēks, labprātīgi pieņēmi svešinieka likteni,
– piemini tos, kas mīt tālu no savas ģimenes un dzimtenes.
Dod mūžīgo mieru
– visiem mirušajiem, kas cerēja uz Tevi.
Tēvs mūsu…
Pabeiguši dienas gaitas, mēs Tev pateicamies, Kungs, un pazemīgi lūdzam Tavu žēlsirdību, ka Tu savā laipnībā piedotu mums to,
ko savā vājumā esam izdarījuši nepareizi. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs
visos mūžu mūžos.
