Apbrīna par Dieva darbiem: “Lielas lietas man ir darījis Visvarenais…” (Lk 1,49)
Dārgie brāļi un māsas,
šī gada 11. februārī visā Baznīcā un īpaši Lurdā tiks svinēta XXV Pasaules Slimnieku diena, kurai ir izvēlēts temats: Apbrīna par Dieva darbiem: “Lielas lietas man ir darījis Visvarenais…” (Lk 1,49). Šī diena, ko 1992. gadā iedibināja mans priekštecis svētais Jānis Pāvils II, un kas pirmo reizi tika svinēta 1993. gada 11. februārī tieši Lurdā, ir izdevība pievērst īpašu uzmanību slimnieku stāvoklim un, runājot vispārīgāk, cietēju stāvoklim. Vienlaikus tā ir pamudinājums tiem, kuri par viņiem rūpējas – sākot ar ģimenes locekļiem, veselības aprūpes darbiniekiem un brīvprātīgajiem – pateikties par no Kunga saņemto aicinājumu palīdzēt slimajiem brāļiem. Bez tam, tā ir izdevība Baznīcai atjaunot sevī gara dedzību, lai tādā veidā varētu aizvien labāk veikt šo savas misijas tik ļoti būtisko daļu, kurā ietilpst kalpošana pēdējiem, slimajiem, cietējiem, atmestajiem un atstumtajiem (sal. Jānis Pāvils II, Motu proprio Dolentium hominum, 1985. gada 11. februāris, n. 1). Viss, kas šajās dienās notiks Lurdā – lūgšanas, Euharistiskā liturģija un Slimnieku svaidīšana, kā arī dalīšanās ar slimajiem un padziļinātas pārdomas par bioētiskajiem un teoloģiski pastorālajiem jautājumiem, noteikti būs jauns svarīgs un ieguldījums šajā kalpošanā.
Jau tagad garīgi nostājoties pie Masabjēlas Grotas, Bezvainīgās Jaunavas statujas priekšā, Jaunavas, kurā Visvarenais ir darījis lielas lietas cilvēces atpestīšanas labā, vēlos apliecināt savu tuvumu visiem jums, brāļi un māsas, kas ciešat, un jūsu ģimenēm; tāpat vēlos paust savu atzinību visiem tiem, kuri kompetenti, atbildīgi un nesavtīgi darbojas dažādās jomās visās pa pasauli izkaisītajās veselības aprūpes iestādēs, lai atvieglinātu jūsu ciešanas; kuri jūs aprūpē un ik dienas gādā par jūsu labsajūtu. Gribu pamudināt visus – slimniekus, cietējus, mediķus, medmāsas un medbrāļus, piederīgos un brīvprātīgos – kontemplēt Mariju, kura ir Slimnieku veselība, Dieva maiguma garants katram cilvēkam un atdošanās Viņa gribai paraugs; gribu arī iedrošināt vienmēr Vārda un sakramentu dzīvinātā ticībā smelt spēku mīlēt Dievu un brāļus arī tad, kad tiek piedzīvota slimība.
Pār mums tāpat kā pār svēto Bernadeti ir Marijas skatiens. Lurdas pazemīgā meitene stāsta, ka Jaunava, kuru viņa nosauca par “Skaisto Kundzi”, raudzījās uz viņu tā, kā raugās uz personu. Ar šiem vienkāršajiem vārdiem tiek aprakstīta attiecību pilnība. Nabadzīgā, neizglītotā un slimā Bernadete jūt, ka Marija uz viņu raugās kā uz cilvēku. Skaistā Kundze ar viņu sarunājas ar lielu cieņu, bez pārākuma. Tas mums atgādina, ka katrs slimnieks ir un vienmēr paliek cilvēciska būtne, un pret viņu kā pret tādu ir arī jāizturas. Gan slimniekiem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā cilvēkiem ar smagu invaliditāti, piemīt neizmērojama cieņa; viņiem dzīvē ir sava misija un viņus nekad nedrīkst uzskatīt tikai par objektu – pat tad nē, ja reizēm var likties, ka viņi ir pasīvi; īstenībā, nekad tā nav.
Bernadete, pabijusi pie Grotas, pateicoties lūgšanai, savu vājumu pārvērš par atbalstu citiem, pateicoties mīlestībai, viņa kļūst spējīga bagātināt savu tuvāko un, it īpaši, viņa dāvā savu dzīvi cilvēces pestīšanas labā. Tas, ka Skaistā Kundze prasa viņai lūgties par grēciniekiem, mums atgādina, ka slimnieki, cietēji vēlas ne tikai saņemt dziedināšanu, bet arī dzīvot kristīgi un dāvāt savu dzīvi tā, kā to dāvā īsti Kristus mācekļi misionāri. Marija uztic Bernadetei aicinājumu kalpot slimajiem un paaicina viņu būt par Tuvākmīlestības māsu. Viņa izpilda šo misiju tik pilnīgi, ka kļūst par paraugu katram veselības aprūpes darbiniekam. Tāpēc lūgsim no Bezvainīgās Ieņemšanas žēlastību vienmēr prast apieties ar slimnieku kā ar personu, kurai, protams, ir vajadzīga palīdzība, pie tam, reizēm pat viselementārākajās lietās, bet kura ir apveltīta ar dāvanu, kurā var dalīties ar citiem.
Marijas, Noskumušo Mierinātājas, skatiens apgaismo Baznīcas vaigu, kad tā ik dienas darbojas nabagu un cietēju labā. Šo Baznīcas rūpju par ciešanu un slimību pasauli vērtīgie augļi ir iemesls tam, lai pateiktos Kungam Jēzum, kurš, paklausot Tēva gribai, pie tam – līdz pat nāvei pie krusta, solidarizējās ar mums, lai cilvēce iemantotu pestīšanu. No Marijas dzimušā Kristus, Dieva Dēla, solidaritāte ir Dieva žēlsirdīgās visvarenības izpausme, Dieva, kurš atklājas mūsu dzīvē – īpaši tad, kad mēs esam trausli, ievainoti, pazemoti, atstumti, ciešam -, piepildot to ar cerības spēku, kas liek mums atkal celties augšā un mūs atbalsta.
Mums nevajadzētu pazaudēt tik lielu cilvēcības un ticības bagātību, bet drīzāk mums vajadzētu censties stāties pretī savām cilvēciskajām vājībām un vienlaikus – izaicinājumiem veselības aprūpes un tehnoloģiju jomā. Pasaules Slimnieku dienas sakarā mums ir iespēja atjaunot savu entuziasmu, lai veicinātu tādas kultūras izplatīšanos, kura respektē dzīvību, veselību un apkārtējo vidi; tā ir iespēja ar jaunu sparu iestāties personas integralitātes un cieņas labā, tai skaitā, pareizi pieejot bioētikas jautājumiem, vājo aizsardzībai un rūpēm par apkārtējo vidi.
Saistībā ar XXV Pasaules Slimnieku dienu no jauna apliecinu savu lūgšanas tuvumu un izsaku iedrošinājumu ārstiem, medmāsām un medbrāļiem, brīvprātīgajiem un visām konsekrētajām personām, kas kalpo slimniekiem un likstu piemeklētajiem cilvēkiem; ģimenēm, kuras ar mīlestību rūpējas par saviem slimajiem locekļiem. Es novēlu visiem vienmēr būt par Dieva klātbūtnes un mīlestības priecīgajām zīmēm, sekojot daudzo Dieva draugu un draudzeņu spožajai liecībai. No viņu vidus pieminu slimnīcu un veselības aprūpes darbinieku aizbildņus – svēto Jāni no Dieva un svēto Kamilu no Lelisas, kā arī svēto Māti Terēzi no Kalkutas, kura ir Dieva maiguma misionāre.
Brāļi un māsas – slimnieki, veselības aprūpes darbinieki un brīvprātīgie –, aicinu jūs visus vienoties ar mani lūgšanā un vērsties pie Marijas, lai viņa ar savu mātišķo aizbildniecību atbalsta un pavada mūs mūsu ticības ceļā, izlūdz no sava Dēla, Jēzus Kristus, cerību, esot ceļā uz veselības atgūšanu, brālības un atbildības sajūtu, centību, veicinot integrālu cilvēcisku attīstību, un nesavtības prieku, ik reizes mūs pārsteidzot ar savu uzticību un žēlsirdību.
Ak, Marija, mūsu Māte,
kas Kristū pieņem katru no mums kā dēlu,
atbalsti mūsu sirds paļāvības pilnās gaidas,
palīdzi mums mūsu slimībās un ciešanās,
vadi mūsu pie sava dēla un mūsu brāļa Kristus,
un palīdzi mums uzticēties Tēvam, kurš dara lielas lietas.
Apliecinu, ka nemitīgi pieminu jūs visus savā lūgšanā un no sirds dodu jums Apustulisko Svētību.
2016. gada 8. decembrī, Bezvainīgās ieņemšanas svētkos
Francisks
