Priesteris un pastorālais kalpojums digitalizētā pasaulē – jauns plašsaziņas līdzeklis kalpošanā Vārdam
Dārgie brāļi un māsas!
Šogad Pasaules Sabiedriskās saziņas dienas temats ir Priesteris un pastorālais kalpojums digitalizētā pasaulē – jauns plašsaziņas līdzeklis kalpošanā Vārdam. Šis temats izvēlēts saistībā ar priesterībai veltīto gadu, tādējādi akcentējot svarīgo un jutīgo digitālās saziņas jomu, kurā priesteri var atklāt jaunas iespējas kalpošanā Vārdam un ar Vārdu. Jau sen Baznīcas kopienas diendienā izmanto mūsdienu plašsaziņas līdzekļus, lai sekmētu saziņu ar sabiedrību un veicinātu arvien plašāku dialogu ar to. Taču plašsaziņas līdzekļu sprādzienam līdzīgā attīstība pēdējā laikā un arvien lielākā ietekme uz sabiedrību dara tos par arvien nozīmīgāku instrumentu auglīgam priestera kalpojumam.
Ikviena priestera primārais uzdevums ir sludināt Jēzu Kristu, iemiesoto Dieva Vārdu, un nodot tālāk Viņa pestījošo žēlastību ar sakramentu palīdzību. Baznīca, Vārda kopā sasaukta un apvienota, ir zīme un instruments Dieva īstenotajai komūnijai jeb ciešajai vienotībai ar cilvēkiem, un ikviens priesteris ir aicināts stiprināt šo komūniju Kristū un ar Kristu. Tāda ir šī priestera cieņa un viņa misijas skaistums, kurā īpašā veidā īstenojas uzdevums, par ko runā apustulis Pāvils: “Raksti saka: Neviens, kas uz Viņu tic, nepaliks kaunā .. Jo: Ikviens, kas piesauks Kunga vārdu, tiks pestīts. Bet kā tie piesauks to, kam nav ticējuši? Un kā lai tic uz to, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, ja neviens nesludina? Un kā lai sludina bez sūtības?” (Rom 10, 11, 13-15)
Lai atbilstoši pildītu šo uzdevumu mūsdienās, kad notiek lielas pārmaiņas kultūrā, kuras īpaši skar jauniešus, jāizmanto jaunās saziņas iespējas, kuras sniedz tehnoloģijas attīstība. Digitālās saziņas pasaule ar tās gandrīz neierobežotajām izpausmes iespējām paver jaunas perspektīvas attiecībā uz šiem svētā apustuļa Pāvila sacītajiem vārdiem un tos aktualizē: “Bēdas man, ja es nesludinātu Evaņģēliju!” (1 Kor 9,16) Tas, ka jaunās tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas, cilvēkiem, kuri ir aicināti sludināt Vārdu, ne vien liek uzņemties lielāku atbildību, bet arī pieprasa, lai viņi kļūst mērķtiecīgāki, prasmīgāki un neatlaidīgāki, īstenojot savu misiju. Priesteri atrodas uz jauna laikmeta sliekšņa – jo ciešākas attiecības rada jaunās tehnoloģijas un jo vairāk savas robežas paplašina digitalizētā pasaule, jo intensīvāku pastorālo aprūpi viņi tiek aicināti veikt, arvien efektīvāk izmantojot plašsaziņas līdzekļus Vārda kalpošanā.
Taču plašsaziņas līdzekļu izplatība un to bagātīgi piedāvātās izvēles iespējas var mums likt domāt, ka pietiek jau ar to, ka tīmeklī esam pārstāvēti, vai arī uzskatīt to tikai par vietu, kas ir jāaizpilda. Taču no priesteriem gluži taisnīgi tiek gaidīts, lai viņi digitalizētajā pasaulē būtu uzticīgi Evaņģēlija liecinieki, īstenojot savu uzdevumu, kāds tiem ir sabiedrībā, un lai viņu balss arvien biežāk atskan starp tām “balsīm”, kuras dara dzirdamas digitalizētā pasaule. Tādējādi priesteru uzdevums ir sludināt Evaņģēliju, izmantojot jaunākos audiovizuālos līdzekļus (attēlus, video, animāciju, blogus, tīmekļa vietnes), kuri kopā ar tradicionālajiem līdzekļiem var pavērt jaunas iespējas dialogam, evaņģelizācijai un katehēzei.
Izmantojot jaunākos saziņas līdzekļus, priesteri var iepazīstināt ar Baznīcas dzīvi un palīdzēt mūsdienu cilvēkiem atklāt Kristus Vaigu. Viņi šo mērķi vislabāk īstenos tad, ja kopš formācijas uzsākšanas mācīsies to, kā kompetenti un atbilstoši izmantot šos saziņas līdzekļus, lai šīs zināšanas liktu lietā kopā ar nopietnu teoloģisko sagatavotību un priestera garīgumu, kura pamatā ir pastāvīgs dialogs ar Kungu. Taču priesteriem digitālajā pasaulē jāizceļas ne tik daudz ar savu prasmi izmantot plašsaziņas līdzekļus, cik jāatklāj sava priestera sirds, tuvība ar Kristu, lai iedzīvinātu ne tikai savu pastorālo pienākumu, bet arī nepārtraukto tīmekļa saziņas plūsmu.
Arī digitalizētajā pasaulē jāpauž tas, ka Dieva mīlošā attieksme Kristū mums ir nevis kaut kāds sens izdomājums vai kāda zinātniska teorija, bet kaut kas konkrēts un aktuāls. Tāpēc pastorālajam darbam šajā pasaulē jākalpo tam, lai mūsdienu cilvēkiem, īpaši tiem, kuri mūsu laikos izjūt nedrošību un apjukumu, atklātu, ka “Dievs ir tuvu; ka Kristū mēs visi piederam cits citam” (Benedikts XVI, Uzruna Romas kūrijā 2009. gada 21. decembrī).
Kurš gan labāk par priesteri, Dieva cilvēku, kas turklāt liek lietā savu kompetenci jauno digitālo tehnoloģiju jomā, var izstrādāt un īstenot praksē pastorālo darbu, kas atklāj, ka Dievs ir dzīvs un klātesošs ikdienas realitātē, un ar pagātnes reliģisko gudrību iepazīstina kā ar dārgumu, kas var iedvesmot mūsu centienus šodien dzīvot ar cieņu un nākotni veidot ar taisnīgumu. Konsekrētās personas, kas strādā plašsaziņas līdzekļu jomā, ir īpaši atbildīgas par to, lai pavērtos jaunas tikšanās iespējas, vienmēr nodrošinot cilvēciskās saskarsmes kvalitāti un rūpējoties par cilvēkiem un viņu patiesajām garīgajām vajadzībām. Tādējādi tās var palīdzēt mūsdienu digitālā laikmeta cilvēkiem, sniedzot zīmes, kas nepieciešamas, lai pazītu Kungu; piedāvājot iespēju pieaugt cerībās un gaidās un tuvoties Dieva Vārdam, kas sniedz pestīšanu un sekmē pilnīgu cilvēka attīstību. Tādējādi Vārds var doties dziļumā daudzajās krustcelēs, kuras rodas, krustojoties dažādiem lielceļiem, kas veido “kibertelpu”, un apstiprināt to, ka Dievam pienākas sava vieta ikvienā laikmetā, arī pateicoties jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem, Kungs var doties pa mūsu pilsētu ielām un, apstājies pie mūsu māju sliekšņa, vēlreiz sacīt: “Lūk, es stāvu pie durvīm un klaudzinu. Ja kāds manu balsi dzirdēs un durvis man atvērs, es ieiešu pie viņa un ieturēšu maltīti kopā ar viņu un viņš – kopā ar mani.” (Atkl 3, 20)
Savā vēstījumā pagājušajā gadā es mudināju plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu vadītājus veicināt tādu kultūru, kas respektētu cilvēka cieņu un ikvienas personas vērtību. Tas ir viens no veidiem, kā Baznīca ir aicināta īstenot “kultūras diakoniju” attiecībā uz mūsdienu “digitalizēto kontinentu”. Ar Evaņģēliju mūsu rokās un sirdī mums no jauna jāapstiprina nepieciešamība turpināt sagatavot ceļus, kas ved pie Dieva Vārda, tajā pašā laikā nepārstājot īpaši rūpēties par tiem, kuri turpina meklēt; mums viņi jāmudina iet šo meklējumu ceļu, jo tas ir pirmais solis uz evaņģelizāciju. Veicot pastorālo kalpojumu digitalizētajā pasaulē, ir jāņem vērā arī tie, kuri netic, ir iegrimuši bezcerībā un kuru sirdī ir dziļas, neapzinātas ilgas pēc absolūtā un patiesības, jo jaunie plašsaziņas līdzekļi dod iespēju nonākt saskarē ar citu reliģiju pārstāvjiem, ar neticīgajiem un visdažādāko kultūru cilvēkiem. Varbūt tāpat kā pravietis Isajs, kas redzējumā skatīja lūgšanu namu, kurā pulcēsies visas tautas (sal. Is 56, 7), arī mēs varētu uzskatīt, ka tīmeklis piedāvā vietu tiem, kas Dievu vēl nepazīst, – vietu, kas ir tāda pati kā Jeruzalemes tempļa “mīļie mājokļi”?
Jauno tehnoloģiju attīstība un digitalizētā pasaule ir vērtīgs līdzeklis visai cilvēcei un ikvienam indivīdam, un tā var veicināt sastapšanos un dialogu. Bet šī attīstība sniedz lielu izdevību arī ticīgajiem. Neviens ceļš nevar un nedrīkst būt slēgts tiem, kas augšāmceltā Kristus vārdā ir apņēmušies tuvoties cilvēkiem. Jaunie plašsaziņas līdzekļi jaunas un plašas pastorālā darba iespējas paver vispirms jau priesteriem, mudinot viņus izcelt Baznīcas universalitātes dimensiju, veidot plašu un konkrētu saziņu un liecināt mūsdienu pasaulei par dzīvi, kas ir arvien jauna un kas dzimst, ieklausoties Evaņģēlijā, kuru atnesis Jēzus, mūžīgais Dēls, kas ir nācis, lai mūs atpestītu. Tajā pašā laikā priesteri nedrīkst aizmirst, ka viņu kalpojuma auglīgums galvenokārt ir atkarīgs no Kristus, kuru sastop un kurā ieklausās lūgšanas laikā, kuru pasludina ar dzīves liecību un sludināšanu un kuru iepazīst, iemīl un svin sakramentos, īpaši Vissvētākajā Altāra Sakramentā un Gandarīšanas Sakramentā.
Savus mīļos brāļus priesterus es vēlreiz aicinu gudri izmantot īpašās iespējas, kuras piedāvā mūsdienu plašsaziņas līdzekļi. Lai Kungs jūs visus dara par entuziasma pilniem Evaņģēlija vēstnešiem jaunajā “agorā”, kuru radījuši pašreizējie plašsaziņas līdzekļi.
To vēlot, es jūs uzticu Dievmātes un svētā Arsas prāvesta aizbildnībai un ar mīlestību dodu jums savu Apustulisko Svētību.
Vatikānā, 2010. gada 24. janvārī, svētā Franciska no Sales svētkos
BENEDIKTS XVI
Tulkoja Astra Feldmane
