“Labais Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?“ (Mk 10,17)
Dārgie draugi,
šogad aprit Pasaules Jauniešu dienu iedibināšanas divdesmit piektā gadskārta, kuras ierosināja godināmais Jānis Pāvils II kā ikgadēju visas pasaules ticīgo jauniešu tikšanos. Tā bija pravietiska iniciatīva, kas nesusi bagātīgus augļus, ļaujot jaunajām kristīgajām paaudzēm satikties, ieklausīties Dieva Vārdā, atklāt Baznīcas skaistumu un izdzīvot spēcīgu ticības pieredzi, kas daudzus pamudinājusi pilnībā veltīt sevi Kristum.
XXV Pasaules Jauniešu diena ir solis ceļā uz nākamo pasaules jauniešu tikšanos, kas paredzēta 2011. gada augustā Madridē, un kurā, ceru, piedalīsieties kuplā skaitā, izdzīvojot šo žēlastības notikumu.
Lai sagatavotos gaidāmajām svinībām, vēlos piedāvāt jums dažas domas par šī gada tematu: “Labais Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?“ (Mk 10,17), kas ņemts no Evaņģēlija apraksta par Jēzus tikšanos ar bagāto jaunekli; šo tematu aplūkoja arī pāvests Jānis Pāvils II 1985.gadā ļoti skaistā vēstulē, ko pirmoreiz adresēja jauniešiem.
1. Jēzus satiek jaunekli
“Un kad Viņš bija izgājis ceļā, – vēsta svētā Marka evaņģēlijs – kāds piesteidzās un, ceļos pret Viņu nometies, lūdza Viņu: Labais Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvošanu? Bet Jēzus sacīja viņam: Kāpēc tu mani sauc par labo? Neviens nav labais, kā vienīgi Dievs. Tu baušļus zini: tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, tev nebūs krāpt, tev būs tēvu un māti godāt! Bet tas atbildēja un sacīja Viņam: Mācītāj, no savas jaunības es esmu visu to pildījis. Bet Jēzus, uzlūkodams viņu, iemīlēja to un sacīja tam: Viena tev trūkst: ej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta debesīs; un nāc, seko man! Tas, noskumis par šo vārdu, aizgāja bēdīgs, jo viņam bija daudz īpašumu” (Mk 10, 17-22).
Šis apraksts iedarbīgā veidā atklāj Jēzus lielo uzmanību pret jauniešiem, pret jums, jūsu ilgām un cerībām, un parāda, cik ļoti Viņš vēlas satikt jūs personīgi un uzsākt ar katru no jums sarunu. Patiesi, Kristus apstājas savā ceļā, lai atbildētu uz sarunas biedra jautājumu, pilnīgā gatavībā palīdzēt šim jauneklim, kuru vadījusi karsta vēlēšanās runāt ar “Labo Mācītāju”, lai no Viņa iemācītos staigāt dzīves ceļu. Ar šo evaņģēlija fragmentu mans priekštecis vēlējās pamudināt ikvienu no jums “veidot savu sarunu ar Kristu – sarunu, kas ir fundamentāla un būtiska katram jaunietim” (Vēstule jauniešiem, n.2).
2. Jēzus, uzlūkodams viņu, iemīlēja to
Evaņģēlija fragmentā svētais Marks uzsver, ka “Jēzus ievēroja viņu un iemīlēja to” (sal. Mk 10,21). Kunga skatiens ir šīs neparastās tikšanās un visas kristīgās pieredzes sirds. Patiesi, kristietība nav, pirmām kārtām, morāle, bet gan Jēzus Kristus pieredze, kurš mīl mūs personīgi, gan jauniešus un gados vecos cilvēkus, gan nabagus un bagātos, mīl mūs arī tad, kad no Viņa novēršamies.
Komentējot šo ainu, pāvests Jānis Pāvils II, vēršoties pie jauniešiem, piebilda: “Es jums novēlu piedzīvot šo skatienu! Es novēlu pieredzēt patiesību, ka Viņš – Kristus – raugās uz jums ar mīlestību!” (Vēstule jauniešiem, n.7). Mīlestību, kas tik pilnīgā veidā atklājās uz Krusta, ka svētais Pāvils apbrīnā rakstīja: “Viņš mani mīlējis un atdevis sevi par mani” (Gal 2,20). “Apziņa, ka Tēvs mūs vienmēr ir mīlējis savā Dēlā, ka Kristus mīl mūs katru un mūžīgi – raksta pāvests Jānis Pāvils II -, šī apziņa kļūst par stingru atbalsta punktu mūsu cilvēciskajai eksistencei” (Vēstule jauniešiem, n.7) un ļauj mums tikt pāri visiem pārbaudījumiem: mūsu grēku atklāšanai, ciešanām, vēlmei padoties.
Šajā mīlestībā meklējams visas kristīgās dzīves avots un evaņģelizācijas pamatojums: ja patiešām esam satikuši Jēzu, nevaram neliecināt par Viņu tiem, kuri vēl nav sastapuši Viņa skatienu!
3. Dzīves plāna atklāšana
Evaņģēlijā minētais jauneklis atrodas situācijā, kas ir ļoti līdzīga jūsējai. Arī jūs esat bagāti ar vērtībām, enerģiju, sapņiem, cerībām: šie krājumi jums piemīt pārpilnībā! Arī jūsu jaunība ir liela bagatība ne tikai jums, bet arī citiem cilvēkiem, Baznīcai un pasaulei.
Bagātais jauneklis jautā Jēzum: “Kas man jādara?”. Dzīves posms, kurā atrodaties, ir atklājumu laiks: jūs atklājat dāvanas, ar kurām Dievs jūs ir apveltījis, kā arī savu atbildību. Un, protams, tas ir laiks, kad tiek veiktas pamatizvēles jūsu dzīves plāna izveidei. Tas ir brīdis, kad tiek uzdots jautājums par eksistences patieso jēgu un kad jūs sev jautājat: “Esmu apmierināts ar savu dzīvi? Vai tai kaut kā netrūkst?”.
Iespējams, ka tāpat kā Evaņģēlijā minētais jauneklis, arī jūs piedzīvojat nedrošību, satraukumu vai ciešanas, kas jums liek tiekties pēc kaut kā augstāka un jautāt sev: ko nozīmē veiksmīga dzīve? Kas man ir jādara? Kāds varētu būt manas dzīves plāns? “Kā man rīkoties, lai manai dzīvei būtu vērtība un jēga?” (Vēstule jauniešiem, n. 3).
Nebaidieties sev uzdot šos jautājumus! Tie nevis nospiež, bet gan atklāj jūsu lielās cerības, kas mīt jūsu sirdīs. Tāpēc tajos ir jāieklausās. Tiem nepietiek ar paviršu atbildi, tie gaida tādu atbildi, kas var apmierināt jūsu patiesās cerības attiecībā uz dzīvi un laimi.
Lai atklātu dzīves plānu, kas jūs var darīt patiesi laimīgus, ieklausieties Dievā, kuram ir savs mīlestības plāns attiecībā uz ikvienu no jums. Ar paļāvību jautājiet Viņam: “Kungs, kāds ir tavs kā Radītāja un Tēva plāns attiecībā uz manu dzīvi? Kāda ir tava griba? Es gribu to izpildīt”. Esiet droši, ka Viņš jums atbildēs. Nebaidietis no Viņa atbildes! “Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds, un zina visu” (1 Jņ 3,20)!
4. Nāc un seko man!
Jēzus, aicinot bagāto jaunekli tiekties augstāk par savu vēlmju apmierināšanu un personīgo plānu īstenošanu, saka viņam: “Nāc un seko man!” Kristīgais aicinājums aizsākas Kunga mīlestības piedāvājumā un var īstenoties tikai mīlestības pilnā atbildē: “Jēzus aicina mācekļus pilnībā veltīt savu dzīvi, bez aprēķina un cilvēciskiem apsvērumiem, pilnīgi paļaujoties uz Dievu. Šo prasīgo aicinājumu uzklausa svētie, kuri pazemīgā paklausībā seko Krustā sistajam un augšāmceltajam Kristum. Viņu pilnība, ticības loģikā, kas cilvēciski ņemot nav saprotama, nozīmē vairs nelikt sevi centrā, bet izvēlēties iet pret straumi, dzīvojot saskaņā ar Evaņģēliju” (Benedikts XVI, Kanonizācijas svinību homīlija: L’Osservatore Romano, 2009.g. 12.-13. oktobrī, 6.lpp.).
Sekojot tik daudzu Kristus mācekļu piemēram, arī jūs, dārgie draugi, pieņemiet ar prieku šo aicinājumu sekot Viņam, lai spētu intensīvi un auglīgi dzīvot šajā pasaulē. Kristībā Viņš aicina katru sekot Viņam ar konkrētiem darbiem, mīlot Viņu pāri visam un kalpojot Viņam brāļos. Diemžēl, bagātais jauneklis nepieņēma Jēzus aicinājumu un aizgāja noskumis. Viņš neatrada drosmi atrauties no materiālajiem labumiem, lai rastu vislielāko labumu, ko piedāvā Jēzus.
Evaņģēlijā minētā bagātā jaunekļa skumjas ir tās pašas, kas dzimst ikviena cilvēka sirdī, kuram pietrūkst drosmes sekot Kristum, veikt pareizo izvēli. Taču nekad nav par vēlu Viņam atbildēt!
Jēzus nenogurstoši vērš savu mīlestības skatienu un aicina kļūt par saviem mācekļiem, taču dažiem Viņš piedāvā radikālāku izvēli. Šajā Priesterības gadā vēlos mudināt jauniešus būt uzmanīgiem, ja Kungs aicina sniegt lielāku dāvanu – kalpojošās priesterības ceļā, un būt gataviem ar augstsirdību un prieku pieņemt šo īpašās izvēlētības zīmi, kopā ar kādu priesteri vai garīgo tēvu uzsākot nepieciešamo aicinājuma atpazīšanas ceļu. Dārgie jaunieši un jaunietes, nebaidieties, ja Kungs jūs aicina uz klosterdzīvi, misionāro vai īpašas konsekrācijas dzīvi: Viņš prot dāvāt dziļu prieku tam, kurš drosmīgi atsaucas!
Mudinu arī tos, kuri jūtas aicināti uz laulības dzīvi, pieņemt to ticībā, cenšoties ielikt stiprus pamatus dzīvei lielā, uzticīgā un dzīvības dāvanai atvērtā mīlestībā, kas ir visas sabiedrības un Baznīcas bagātība un žēlastība.
5. Vērsti uz mūžīgo dzīvi
“Kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?”. Šis Evaņģēlijā minētā jaunekļa jautājums, šķiet, ir ļoti tāls daudziem mūsdienu jauniešiem, jo, kā norādīja mans priekštecis, “Vai mēs neesam paaudze, kuras eksistences horizontu pilnībā aizsedz pasaule un laicīgais progress?” (Vēstule jauniešiem, n. 5). Bet jautājums par “mūzīgo dzīvi” saasinās īpašos, sāpīgos eksistences mirkļos, kad zaudējam kādu tuvu cilvēku vai piedzīvojam neveiksmi.
Bet kas ir “mūžīgā dzīve”, par kuru runā bagātais jauneklis? To atklāj Jēzus, kad, vēršoties pie saviem mācekļiem, apstiprina: “Bet es jūs atkal redzēšu, un jūsu sirds priecāsies, un jūsu prieku neviens jums neatņems” (Jņ 16,22). Šie vārdi apstiprina bezgalīgas laimes aizraujošo piedāvājumu, prieku uz mūžiem būt dievišķās mīlestības piepildītiem.
Jautāt, kas mūs visus sagaida nākotnē, nozīmē iegūt patieso jēgu mūsu eksistencei, jo mūsu dzīves plāns tiek vērsts nevis uz ierobežotiem un mainīgiem, bet gan uz plašiem un dziļiem apvāršņiem, kas mudina mīlēt pasauli, ko pats Dievs tik ļoti mīlēja, mudina veltīt sevi tās attīstībai, vienmēr to darot brīvi un ar prieku, kas izriet no ticības un cerības. Šie apvāršņi palīdz neabsolutizēt zemes lietas, apzinoties, ka Dievs mums gatavo augstāku perspektīvu, un kopā ar sv. Augustīnu atkārtot: “…ilgojamies pēc debesu tēvijas, te jūtamies kā svētceļnieki” (Komentārs sv. Jāņa Evaņģēlijam, Homīlija 35, 9). Domājot par mūžīgo dzīvi, svētīgais Pjērs Džordžo Frassati, kurš nomira 1925.gadā 24 gadu vecumā, teica: “Es vēlos dzīvot nevis eksistēt!” un uz kādas draugam nosūtītas fotogrāfijas, kurā bija redzama kalnā kāpšana, uzrakstīja: “Augšup!”, saistot to ar kristīgo pilnību un arī ar mūžīgo dzīvi.
Dārgie jaunieši, neaizmirstiet šo perspektīvu, veidojot savas dzīves plānu: esam aicināti uz mūžību. Dievs mūs radījis, lai mēs būtu ar Viņu kopā, vienmēr. Mūžība jums palīdzēs rast patieso jēgu jūsu izvēlēm un darīt jūsu dzīvi vērtīgu.
6. Baušļi – patiesas mīlestības ceļš
Jēzus bagātajam jauneklim atgādina desmit baušļus kā nosacījumu “mūžīgās dzīves mantošanai”. Tie ir būtiski atskaites punkti dzīvei mīlestībā, labā skaidrai nošķiršanai no ļaunā un stabila un ilgstoša dzīves plāna veidošanai. Arī jums Jēzus jautā – vai jūs zināt baušļus, vai cenšaties veidot savu sirdsapziņu saskaņā ar dievišķo likumu un vai tos praktizējat.
Protams, šie jautājumi neiekļaujas aktuālajā mentalitātē, kas piedāvā brīvību, ko noierobežo vērtības, noteikumi, objektīvas normas, un aicina atmest visu, kas kavē šā brīža vēlmju īstenošanu. Taču šāds piedāvājums netuvina cilvēku patiesai brīvībai, bet gan dara viņu par sevis paša vergu, par savu neatliekamo vēlmju un tādu elku kā vara, nauda, neapvaldīta bauda un pasaules vilinājumi vergu, par vergu, kas nav spējīgs sekot savam iedzimtajam aicinājumam mīlēt.
Dievs mums dod baušļus, jo vēlas mums mācīt patiesu brīvību, jo vēlas kopā ar mums veidot mīlestības, taisnības un miera Valstību. Ieklausīties baušļos un tos izpildīt nenozīmē sevi noliegt, bet gan atrast patiesas brīvības un mīlestības ceļu, jo baušļi neierobežo brīvību, bet norāda, kā to atrast. Sarunas ar bagāto jaunekli sākumā Jēzus atgadina, ka Dieva dotais likums ir labs, jo “Dievs ir labs”.
7. Jūs esat mums vajadzīgi
Šodienas jauniešiem jāsastopas ar daudzām problēmām, kas saistās ar bezdarbu, ar drošu ideālu un konkrētu nākotnes perspektīvu trūkumu. Var rasties sajūta, ka esam bezspēcīgi pašreizējās krīzes un sajukuma priekšā. Neraugoties uz grūtībām, nezaudējiet drosmi un neatsakieties no saviem sapņiem! Tieši pretēji, nostipriniet savās sirdīs spēcīgas ilgas pēc brālības, taisnības un miera. Nākotne ir to rokās, kuri prot meklēt un atrast stipru pamatojumu dzīvei un cerībai. Ja gribēsiet, nākotne būs jūsu rokās, jo dāvanas un bagātības, ko Kungs ielicis katrā sirdī, veidojot to sarunā ar Kristu, var nest pasaulei patiesu cerību! Ticība mīlestībā, darot jūs stiprus un augstsirdīgus, dos jums drosmi mierīgi uzņemties dzīves ceļu un atbildību par ģimeni un savu darbu. Centieties veidot savu nākotni, balstoties uz nopietnu personīgo audzināšanu un studijām, lai kompetentā un augstsirdīgā veidā kalpotu visu kopējam labumam.
Savā nesen iznākušajā enciklikā par visaptverošu cilvēka attīstību, Caritas in veritate, norādu uz dažiem aktuāliem izaicinājumiem, kuri ir neatliekami risināmi un būtiski šīs pasaules dzīvībai: zemes resursu izmantošana un respekts pret ekoloģiju, taisnīga labumu sadale un finansiālo mehānismu kontrole, solidaritāte ar nabadzīgajām valstīm cilvēku ģimenes ietvaros, cīņa ar badu pasaulē, cieņas pret cilvēka darbu veicināšana, kalpošana dzīvības kultūrai, miera veicināšana starp tautām, starpreliģiju dialogs, pareiza sabiedrisko saziņas līdzekļu izmantošana.
Jūs esat aicināti atbildēt uz šiem izaicinājumiem, lai veidotu taisnīgāku un brālīgāku pasauli. Šo izaicinājumu risināšanai vajadzīgs prasīgs un aizraujošs dzīves plāns, kurā jāieliek visa jūsu bagātība saskaņā ar Dieva nodomu attiecībā uz katru no jums. Nav runa par varonīgu vai neparastu rīcību, bet gan par darbību, izmantojot savus talantus un iespējas, cenšoties nemitīgi padziļināt savu ticību un mīlestību.
Šajā Priesterības gadā aicinu jūs iepazīt svēto personu dzīvi, jo īpaši svēto priesteru dzīvi. Tad atklāsiet, kā Dievs viņus ir vadījis un kā viņi dienu no dienas ir meklējuši savu ceļu tieši ticībā, cerībā un mīlestībā. Kristus aicina ikvienu no jums strādāt kopā ar Viņu un uzņemties atbildību par mīlestības kultūras veidošanu. Ja sekosiet Viņa Vārdam, arī jūsu ceļš tiks apgaismots un vedīs jūs uz augstiem mērķiem, kuri dod prieku un pilnīgu dzīves jēgu.
Lai jūs pavada Jaunavas Marijas, Baznīcas Mātes aizsardzība! Pieminēšu jūs savās lūgšanās un sirsnīgi jūs svētīju.
Benedikts XVI
Vatikānā, 2010. gada 22. februārī
