Piektā diena: Vīrietis ar šķīstu sirdi
Evaņģēlists Matejs raksta: „Uzmodies no miega, Jāzeps izdarīja tā, kā Kunga eņģelis bija viņam pavēlējis, un pieņēma savu sievu. Un viņš to nepazina, kamēr viņa dzemdēja Dēlu, kuru viņš nosauca vārdā Jēzus.” (Mt 1, 24-25)
Darbības vārds „pazīt” Svētajos Rakstos tiek lietots arī dzimumdzīves kontekstā, seno laiku literatūrā ar šī vārda palīdzību tika aprakstītas vīrieša un sievietes intīmās attiecības. Šis pats vārds tika izmantots Radīšanas grāmatā: „Ādams pazina savu sievu Ievu, un viņa ieņēma un dzemdēja Kainu.” ( Rad 4,1) Evaņģēlijā tiek uzsvērts fakts, ka Jāzeps nav Jēzus bioloģiskais tēvs, jo tāds bija eņģeļa vēstījums (sal. Mt 1,20). Dieva Dēla nākšanu pasaulē eņģeļi pieteica abiem laulātajiem, līdz ar to Dievs ir šī apsolījuma avots un īstenotājs.
Jaunās Derības sākums ir saistīts ar pāri, kurš labo Ādama un Ievas kļūdu. Marija tiek saukta par jauno Ievu, bet Jāzeps par anti-Ādamu. Ja Ādams slēpās no Dieva, tad Jāzeps ne, tieši otrādi – viņš mēģina saprast, ko Dievs no viņa sagaida. Ādams apsūdz savu sievu, savukārt Jāzeps uzticas Marijai. Ādams padara savus pēctečus, t.i., cilvēci par vergiem, Jāzeps līdzdarbojas Pestītāja atnākšanā. Ieva saņēma Kunga dāvāto vīrieti (sal. Rad 4, 1), Marija saņēma Pestītāju, pateicoties Svētajam Garam. Ieva bauda vīra pievilcību. Toties Jāzepa un Marijas saiti raksturo „nevainība un svētums”. Viņu ieguvums ir pirmatnējā Dieva nodoma atklāsme, tā pamatā bija divu cilvēku prieks un pārsteigums, sevis kā radības apzināšanās, vienam otru papildinot un veidojot vienu miesu.
Acīmredzama ir Jāzepa un Marijas apdāvinātības apziņa. Svētās Trīsvienības noslēpuma apcere ļāva viņiem atpazīt un piedzīvot pilnīgu veltīšanos, iegūt derības un komūnijas nojausmu. Šī laulātā pāra gadījumā var novērot neierasto nevainīgas un sevis dāvāšanas mīlestības vienību.
Mūsu dabā notiek divu spēku cīņa: no vienas puses eros – kvēlo un valdonīgo jūtu izpausme, bet no otras agape – draudzības izpausme, ko var pielīdzināt saules maigumam pretstatā uguns liesmas karstumam. Agape – jūtas, ar kādām viens cilvēks mīl otru pilnīgi nesavtīgi.
Mūsu dzīve grēka satricinātajā pasaulē nostāda mūs izvēles priekšā – dzīve laulībā vai Dievam veltītā šķīstībā. Ideāli jau būtu, ja šie abi stāvokļi savstarpēji caurstrāvotos un iedvesmotos.
Mūsdienās savienot nevainību ar laulību bez Dieva žēlastības atbalsta nav iespējams. Toties Jāzeps bija nevainīgs jeb šķīsts tēvs. Svarīgi ir apzināties, ka Marijas šķīstība pēc Jēzus piedzimšanas bija atkarīga ne vien no viņas personīgās izvēles un bezvainīgās sirds svētuma, bet arī no Jāzepa attieksmes, kurš pieņēma un atbalstīja sievas lēmumu.
Fragmenti no O. Crespi un F. Negri grāmatas “Józef, człowiek, który prowadzi do Boga” (no poļu valodas tulkoja pr.Sergejs Ivanovs OP, rediģēja pr. Pauls Kļaviņš)
