Dārgie brāļi un māsas,
2007. gada 11. februārī Baznīca svin atceres dienu Dievmātes parādīšanās Lurdā. XV Pasaules slimnieku dienas ietvaros tā norisināsies Seulā, Korejā. Dažādas tikšanās, konferences, pastorālais darbs, liturģijas svinēšana. Būs pārstāvēta Baznīcā Korejā ar medmāsu personālu, slimniekiem un viņu ģimenēm. Vēl reizi Baznīca uzlūko tos, kuri cieš un aicinās īpašā veidā pievērsties nedziedināmi slimiem, no kuriem daudzi jau atrodas smago slimību beigu fāzē, viņi mirst. Tādi cilvēki ir katrā kontinentā, īpaši tajās vietās, kur nabadzība un grūtības papildus ietekmē neaprakstāmas ciešanas.
Saprotot šo slimību nopietnību, garīgi būšu Pasaules slimnieku dienā vienotībā ar tiem, kuri pulcēsies, lai pārrunātu par šo nedziedināmo slimību brūcēm mūsu pasaulē, vienlaicīgi iedrošinot kristiešu kopienas, lai tās dotu dzīves liecību par Kunga maigumu un žēlsirdību.
Slimību reizē piedzīvo krīzes brīdi, spēcīgu personīgās situācijas izvērtējumu. Medicīnisko zinātņu attīstība (progress) piedāvā dažādus risinājumus problēmām, vismaz relatīvi vērtējot, aspektus, kas saistās ar fizisko pašsajūtu. Cilvēka dzīvei ir savs termiņš, savi limiti, kas ātrāk vai vēlāk beidzas ar nāvi. Šī ir katras cilvēciskas būtnes pieredze uz kuru ir jābūt gataviem.
Neraugoties uz zinātnes progresu, nevar atrast zāles jebkurai slimībai. Tādējādi slimnīcās, mājās, pansionātos visā pasaulē mēs cīnāmies ar daudzu brāļu un māsu neārstējamām slimībām un bieži vien, kuri ir beigu stadijā. Vēl vairāk, miljoniem cilvēku pasaulē vēl joprojām dzīvo neveselīgās situācijās, kuriem nav vajadzīgās medicīniskās aprūpes pat elementāras lietas, kā rezultāta cilvēku skaits, kuriem ir neārstējamas slimības, palielinās.
Baznīca vēlas atbalstīt neglābjami slimos un tos, kuri atrodas beigu posmā, aicinot sociālās struktūras, kuras var ieguldīt darbu, lai mazinātu daudzo slimību iemeslus un, steidzami pieprasot labāku aprūpi tiem, kuri mirst un tiem, kuri nevar atļauties medicīnas aprūpi.
Ir nepieciešams radīt tādas struktūras, kur arī neārstējamas slimības cilvēks var „panest” un kur ar cieņu sastopas ar nāvi. Šeit var pieminēt nepieciešamību pēc vairākiem centriem, kuros ārstē paliatīvās slimības, kur piedāvā pilnīgu aprūpi, dodot slimniekiem nepieciešamo cilvēcisko un garīgo palīdzību. Tās ir tiesības , kas pienākas ikvienam cilvēkam, un mums visiem jāiesaistās, lai tās apzinātos.
Vēlos iedrošināt tos, kuri ikdienas strādā, lai nodrošinātu piemērotu aprūpi neārstējami slimiem un tiem, kuri atrodas beigu stadijā, kā arī viņu ģimenēm. Baznīca, sekojot labā Samarieša piemēram, vienmēr ir parādījusi īpašas rūpes mirstošajiem. Ar atsevišķu personu un institūciju palīdzību turpina atrasties blakus cietējiem un mirstošajiem, meklējot iespēju saglabāt cieņu šajos īpašajos cilvēciskās eksistences brīžos. Daudzi no viņiem, medicīniskais personāls, pastorālā darba veicēji, brīvprātīgie, institūcijas visā pasaulē, nenogurstoši kalpo slimniekiem slimnīcās un vienībās, kas rūpējas par palliatīvajām slimībām pilsētu ielās, vietās, kur ir mājas aprūpe, kā arī draudzēs.
Šobrīd vēršos pie Jums dārgie brāļi un māsas, kuri ciešat no neārstējamām slimībām un, kuri esiet gala posmā. Jūs iedrošinu meditēt par Kristus Krustā Sistā ciešanām, un vienotībā ar Viņu, vēršoties pie Tēva un ar pilnīgu paļāvību, ka visa dzīve, it īpaši jūsu, ir Viņa rokās. Ziniet, ka jūsu ciešanas, kas vienotas ar Kristus ciešanām, būs auglīgas par Baznīcas un pasaules vajadzībām. Lūdzu Kungu stiprināt ticību Viņa Mīlestībā, īpaši šajā laikā, ko izdzīvojiet.
Ceru, ka atradīsiet iedrošinājumu un garīgo atbalstu, lai pastiprinātu Jūsu ticību, kas vedīs Jūs tuvāk Dzīvības Tēvam. Caur jūsu priesteriem un viņu līdzstrādniekiem pastorālajā darbā, Baznīca vēlas Jums asistēt un būt Jums līdzās vajadzīgā brīdī, tātad padarot klātesošu Kristus žēlsirdīgo Mīlestību pret tiem, kas cieš.
Nobeigumā, lūdzu ekleziālajām kopienām visā pasaulē, īpašā veidā, tās, kuras veltās slimnieku aprūpei, turpināt ar Marijas palīdzību, Salus Infirmorum, dot patiesu liecību par Dieva, mūsu Tēva maigo līdzcietību. Un lai Svētā Jaunava, mūsu Māte, palīdz visiem, kas slimo un dod spēku un uztur tos, kuri veltī savas dzīves kā Labie Samarieši, lai dziedētu fiziskās un garīgās brūces cietējiem.
Vienots ar Jums kopā domās un lūgšanās, sūtu no manas sirds Apustulisko Svētību, kuras spēks un miers Kungā.
Vatikānā, 2006. gada 8. decembrī
Benedikts XVI
