Divdesmit devītā diena: Tēva ēna
Dievs – Svētā Trīsvienība – dāvā sevi pilnībā, nevis pa daļām. Kaut gan katrai Dievišķai Personai piemīt tai raksturīgās īpašības, tās ir savstarpēji saistītas, un, kad viena no tām atklājas caur komunikāciju ar cilvēku, tā iesaista šajā procesā arī pārejās divas. Svētās Trīsvienības atklāšanās pasaulei notiek ar Jāzepa iesaistīšanu.
Ja Vārds tiek dots un komunicēts Dēlā-Jēzū, vienlaicīgi atklājas arī Tēvs un Gars, neskatoties uz to, ka iemiesojās vienīgi Dēls.
Dieva kopība ir atklājusies cilvēku kopībai. Kādā veidā tas ir noticis? Svētais Gars ir “uzslējis savu telti” un “apēnojis” Mariju. Gara apmešanās Marijā izpaužas reālā un dzīvā klātbūtnē, Vārda klātbūtne Jēzū, tad arī Tēva klātbūtne ir neatlaidīga un reāla Jāzepā, tā apēno viņu kā mākonis sauli. Tas ir iemesls tam, lai Jāzepu sauktu par “Tēva ēnu”, tikpat reāli un droši, lai viņā varētu saskatīt “Tēva iemiesošanos”.
Vissvētākā Trīsvienība ir dievišķā kopība. Marija, Jāzeps un Jēzus veido cilvēku kopību. Abās kopībās notiek dzīvības un mīlestības apmaiņa. Katrā no kopībām ir vērojama vienība dabā: vienā – dievišķās dabas līmenī, otrajā – cilvēciskās dabas līmenī.
Ja visā pasaulē ir vērojamas attiecības, tad tās atspoguļo Svēto Trīsvienību – visu attiecību avotu, reālo un perspektīvā pastāvošo.
Svētais Jāzeps ir tēvišķības iemiesojums. Neredzamais viņā kļūst pamanāms. Dēls, kurš bija “Tēva klēpī” (sal. J 1, 18), to piedzīvoja arī Jāzepa apskāvienos. Jaundzimušais Betlēmē atrodas Jāzepam klēpī un vienlaicīgi piedzīvo debesu Tēva gādību.
Līdzīgi kā Tēvs rūpējas par visu radību un saviem cilvēkbērniem, tāpat arī Jāzeps gādā par Svēto Ģimeni tās laicīgajās, nepastāvīgajās gaitās. Jāzeps sarūpēja visu nepieciešamo sievai un bērnam. Saites, ar kādām Jēzus bija vienots ar Jāzepu, savu abba, ļāva piedzīvot ciešu tuvību ar debesu Tēvu. Viena attiecību pieredze Jāzepa Dēlā modināja citas, daudz intensīvākas Tēva un Dēla attiecības.
Fragmenti no O. Crespi un F. Negri grāmatas “Józef, człowiek, który prowadzi do Boga” (no poļu valodas tulkoja pr.Sergejs Ivanovs OP, rediģēja pr. Pauls Kļaviņš)
