Lapu kompostēšanai ir tik daudz pozitīvu iezīmju, ka Rīgas Katoļu ģimnāzija tās vāc pat no apkārtējiem iedzīvotājiem. Izrādās lapas var kalpot visdažādākajiem mērķiem, un tās ir īsts rudens “zelts”.
“Lapu kompostēšana ir ideja, kas labi sasaucas ar pāvesta encikliku “Laudato si”. Tā mūs mudina mainīt attieksmi pret dabu un tās resursiem. Kā mēs pret tiem attiecamies?” jautā Nauris Bobrovskis, pēc profesijas agronoms, kurš gan pats uzsācis lapu kompostēšanu, gan arī pēc viņa iniciatīvas šo procesu veic Rīgas Katoļu ģimnāzija (RKĢ). Nauris noskatījis, ka ārzemēs skolas veic ne tikai lapu, bet arī sadzīves atkritumu kompostēšanu, piesaistot šādam projektam, piemēram, Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. „Pats galvenais, ka skolēni tā iemācās, ka organisko atkritumu kompostēšana un sadzīves atkritumu šķirošana ir pats par sevi saprotams ikdienas process. Jau no skolas sola bērni iemācās rūpēties par vidi. Proti, ja aizvācam lapas, tad zeme ir arī jāmēslo. Kāpēc gan to nedarīt ar mēslojumu, ko pati daba iedod, turklāt tas neko nemaksā. Mēs visbiežāk augsni reanimējam ar minerālvielu devu no veikala, bet varam arī izmantot augu un koku pašu saražoto. Mēs pat neapzināmies šāda komposta kvalitāti,” uzskata N. Bobrovskis.
Komposts palīdz izglītot skolēnus
Ap RKĢ plešas vairāku hektāru parks ar lieliem lapu kokiem. Pēc Naura ierosmes lapas jau trešo gadu krauj kaudzē skolas teritorijā netālu no mūra sētas. Gatavo kompostu skola izmanto parka teritorijas labiekārtošanai – apstādījumu mēslošanai, bedru izlīdzināšanai. Lapu kompostēšana labi sasauca arī ar RKĢ devīzi “Tīra sirds tīrā vidē”, kas izveidota, ietekmējoties no pāvesta Franciska enciklikas “Laudato si”. Šogad skola piedalās arī UNESCO starptautiskajā izglītības akcijā “Pasaules lielākā mācību stunda”, kas notiks no 28. septembra līdz 4. oktobrim gandrīz simts pasaules valstīs. Tā kā projekta mērķis ir aicinājums pievērst uzmanību globālajiem ilgtspējīgās attīstības mērķiem, RKĢ tajā iesaistīsies ar lapu kompostēšanas ideju, iesaistot visu klašu skolēnus.
“Tā būs projekta nedēļa, kuras laikā katru mācību stundu sasaistīsim ar lapu kompostēšanu,” pastāsta RKĢ direktore Anna Jermakoviča. „Piemēram, ķīmijā varēsim mērīt augsnes, t.sk. komposta skābumu, fizikā – komposta temperatūru, bioloģijā pētīt komposta sīkbūtnes. Ekonomikā rakstīsim biznesa plānu, piemēram, cik daudz skola ieekonomē, nepērkot minerālmēslus. Ticības mācībā runāsim par vārdu “humuss”, no kura atvasināts vārds “humilitas”, kas latīņu valodā nozīmē “pazemība”. Jo arī mums pašiem nepieciešama tāda pazemība, kas ļauj “nomirt” un “satrūdēt”, lai varētu izaugt kaut kas jauns. Mājturībā gatavosim dāvaniņas – mazos maisiņos ieliksim gatavo kompostu ar kādu sīpolpuķi vai sēkliņu, klāt pievienosim glīti uzrakstītu lietošanas pamācību un kādu pantu no Bībeles. Skolēni pēc tam šīs dāvaniņas uzdāvinās apkārtējo māju iedzīvotājiem, pie reizes informējot par lapu kompostu ģimnāzijas teritorijā.”
Skola iecerējusi aktīvi aicināt, lai lapas ģimnāzijas kompostam pievieno arī apkārtējie iedzīvotāji. “Tas tomēr ir labāk nekā salikt lapas plastmasas maisos,” pārliecināta direktore. Jau pagājušā gadā kompostam savas lapas labprāt deva vairāki māju iedzīvotāji. Toreiz Nauris ar sievu Daci portālā ss.lv ielika reklāmu un pastkastītēs Āgenskalnā iemeta informāciju, ka skola vāc lapas. „Apstaigājām Āgenskalnu un pirmajā tūrē arī diezgan daudz cilvēku labprāt deva lapas,” priecājas Nauris.
Kompostu iecerēts izmantot ne tikai ģimnāzijas parka labiekārtošanai. “Mēs labprāt padalīsimies arī ar Alberta draudzi, kura to varēs izlietot savai teritorijai. Kā arī kompostu varēs iegūt jebkurš, kurš būs pievienojis savas lapas.” Uz jautājumu, vai kompostu varētu arī pārdot, direktore atbild, ka lapu komposts primāri nav paredzēts peļņai, bet tāpēc, lai mainītu domāšanu, veicinot rūpes par vidi.
Kā notiek lapu kompostēšana ģimnāzijas teritorijā?
Pašlaik skolā atrodas divas komposta kaudzes. Viena pagājušā gada, otra – aizpagājušā, bet šogad taps trešā. Pirmā gada komposta kaudze jau daļēji izmantota.
Lapas rudens talkā sakrauj kaudzē. Lai veicinātu pareizāku kompostēšanos, Nauris brīvprātīgi iesaistījies tā gatavošanā. Lapu kaudzi viņš aplej ar ūdeni, jo nepieciešams mitrums. Divas trīs reizes sezonā lapas apmaisa ar traktoru, jo kompostam jāpievada skābeklis, tikai tad baktērijas sāk darboties, radot siltumu. Lai saglabātu temperatūru, komposta kaudzi pa ziemu pārsedz ar plēvi. “Ideāli, ja jau gatavu kompostu vēl sasmalcinātu un caur sietu izsijātu, taču tam nepieciešami papildus līdzekļi. Tad komposts būtu vēl kvalitatīvāks,” norāda Nauris.
Vēl labie piemēri
Lapu kompostēšanu veic arī „Rīgas dārzi un parki” Pārdaugavas nodaļa. Katru gadu lapas sakrauj kaudzē laukumā netālu no Uzvaras parka, kur tās lēnām kompostējas. “Tā ir lētāk, nekā vest uz atkritumu poligonu un maksāt lielus transporta izdevumus. Tādā veidā varam augiem nodrošināt labu humusu. Protams, joprojām iegādājāmies papildus minerālmēslojumu, bet komposta materiāls sniedz iespēju daļēji samazināt izdevumus. Kompostu izmantojam dažādiem parka rekonstrukcijas, remonta darbiem, kā arī kā papildu mēslojumu vienreiz gadā augiem u.tml,” pastāsta Dace Priedīte, „Rīgas dārzi un parki” Pārdaugavas iecirkņa vadītāja. Kompostu ar traktora palīdzību reizi vai divas reizes gadā apmaisa. “Ideāli būtu, ja kustināšanu veiktu divas trīs reizes gadā. Taču pēc trīs gadiem komposts ir jau tik gatavs, ka varam to lietot,” priecājas D. Priedīte.
Pirms pieciem gadiem Jēkabpilī pašvaldība izbūvēja kompostējamo atkritumu laukumu zaļajiem atkritumiem. Divas sezonas tajā nogādāja Jēkabpils parkos un skvēros sagrābtās koku lapas un zāli, kā arī vietējie iedzīvotāji savus dārza atkritumus. Taču pēc tam, kad kompostēšanas laukumu apskatīja Daugavpils vides pārvalde, laukumu slēdza. “Tas neatbilda Ministru kabineta noteikumiem (Nr. 898) par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām. Grunts ģeoloģiskie apstākļi neļāva lietus ūdeņiem iesūkties gruntī, kā rezultātā komposta laukumā veidojās nevis degšanas, bet rūgšanas procesi – komposts neveidojās, apsaimniekošana bija apgrūtināta. Nebija iespējama kompostam nepieciešamā smalcināšana, maisīšana un sajaukšana,” atklāj “Jēkabpils pakalpojumi” valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka. Izveidot atbilstošu laukumu pašvaldībai neesot pietiekami daudz finansējuma. Pilsētas parku un skvēru lapas tagad turpina nogādāt uz 17 km attālo atkritumu poligonu “Dziļā Vāga”, katru reizi maksājot par transporta izdevumiem un sadzīves atkritumu nodošanu. Iedzīvotājiem ar lapām jātiek galā pašiem – vai nu tās jākompostē, vai jāpievieno sadzīves atkritumiem, par konteinera izvešanu maksājot kā par sadzīves atkritumiem. Dedzināt zaļos atkritumus atļauts tikai uz pannveidīgiem dārza kamīniem.
Lapas palīdz ražot biogāzi
Daudzviet pašvaldības, piemēram, Valmierā, Jūrmalā, Rīgā, Liepājā ir aizliegušas savā teritorijā dedzināt lapas un citus organiskos atkritumus. Tā vietā lapas iespējams kompostēt vai nodot savākšanas punktos. Pretimnākošākas pašvaldības piedāvā speciālas somas/maisus (piemēram, Liepājā marķētus maisus, bet Valmierā liela izmēra somas grūti trūdošām ozollapām), kuras bez maksas pie privātmājas savāc atkritumu apsaimniekotājs. Taču vai tas ir labākais risinājums?
“Eco Baltia Grupa” valdes loceklis Jānis Butkevičs norāda, ka ideālajā modelī būtu labi, ja koku lapas kompostētu un nenogādātu sadzīves atkritumu poligonos. “Lapu kompostēšana būtu vēlamākais un labākais veids, kā izmantot koku lapas, jo, tām satrūdot, veidojas vērtīgs mēslojums dārzam,” stāsta J. Butkevičs. Lapu nodošana līdz ar citiem sadzīves atkritumiem nedaudz palielina arī mājsaimniecības atkritumu daudzumu poligonos, taču ES ir noteikusi, ka līdz 2020. gadam Latvijai ir jāsamazina noglabājamais atkritumu daudzums par 50%. Tiesa, lapas šo daudzumu būtiski neietekmē.
Koku lapas ir pat vēlamas un nepieciešamas poligonos, kur no atkritumiem ražo biogāzi, jo tās veicina procesu veidošanos. Piemēram, Rīgas pašvaldībā lielākā daļa lapu nonāk Getliņu EKO izgāztuvē. „Arī lapas saglabājam “šūnās” ar izolētu pamatni, kur, organiskajai daļai sadaloties, veidojas gāzes, t.sk. metāns. To savācot, darbinām iekšdedzes dzinējus, kas savukārt griež ģeneratorus un ražo elektroenerģiju,” skaidro Rūdolfs Kalējs, Getliņu EKO atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs.
Lapas utilizē arī Valmieras pašvaldība, kur speciāli no iedzīvotājiem, parkiem un skvēriem savāktās lapas nogādā poligonā “Daibe”, taču kompostē atsevišķi un izmanto par pārklājamo materiālu atkritumu apglabāšanas krātuvei.
Kā pareizi kompostēt lapas (tas attiecas arī uz citiem organiskiem atkritumiem)
Iesaka agronoms N. Bobrovskis:
1. Nepieciešamā oglekļa (C ) un slāpekļa (N) attiecība ir 25-30 : 1 (C:N). Lapās šī attiecība ir 60:1, tāpēc jāpievieno materiāls, kas satur mazāk oglekli. Oglekli īpaši daudz satur “brūnie” atkritumi – lapas, zāģu skaidas, koku mizas, kafijas un tējas biezumi, bet vismazāk “zaļie” atkritumi – svaiga zāle, nezāles, dārzeņu mizas un atliekas. Lai lapas ātrāk un labāk kompostētos, jāpiejauc kaut kas no “zaļajiem” atkritumiem. Ja kompostā būs par maz slāpekļa, atkritumi sadalīsies lēnāk. Ja par daudz, komposts smirdēs
2. Jo smalkāki dārza atkritumi, jo ātrāk norit process. Sausas lapas var paburzīt arī ar rokām, palēkāt pa lapu kaudzi
3. Kompostu noteikti jāapmaisa, jo tam nepieciešams skābeklis. Tas jāapgroza aptuveni trīs četras reizes sezonā. Lai komposta saturam piekļūtu skābeklis, pa starpu var salikt zarus. Kad komposts gatavs, zarus no kaudzes izņem, jo tie, protams, nebūs sadalījušies
4. Kad komposta kaudze gatava, apsedz to ar plēvi, lai no tās neaizplūst siltums.
5. Svarīgi, lai kompostā būtu arī pietiekams mitrums, tāpēc to sausākā laikā var palaistīt.
