Lunda, 2016. gada 31. oktobris
“Palieciet manī, un es jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja nepaliek pie vīna koka, tā arī jūs ne, ja jūs nepaliksiet manī” (Jņ 15:4)
Ar pateicīgām sirdīm
Ar šo vienoto paziņojumu mēs esam priecīgi un pateicīgi Dievam par šo kopīgo lūgšanu Lundas katedrālē, iesākot šo gadu, kas veltīts Reformācijas 500 gadu atcerei. 50 gadu ilgais stiprinošais un auglīgais ekumeniskais dialogs starp katoļiem un luterāņiem ir palīdzējis mums pārvarēt daudzas atšķirības, un padziļināt mūsu savstarpējo sapratni un uzticēšanos. Tajā pašā laikā, mēs esam kļuvuši tuvāki viens otram ar kopīgu kalpošanu mūsu kaimiņiem – kas bieži vien piedzīvo ciešanas un vajāšanas. Ar dialogu un kopīgu liecību mēs vairs neesam svešinieki. Drīzāk mēs esam sapratuši, ka tas, kas mūs vieno, ir varenāks, nekā tas, kas mūs šķir.
No konflikta uz komūniju
Lai arī mēs esam dziļi pateicīgi par garīgajām un teoloģiskajām dāvanām, kuras mums ir devusi Reformācija, mēs arī atzīstamies grēkā un vaimanājam Kristus priekšā par to, ka luterāņi un katoļi ir ievainojuši Baznīcas redzamo vienotību. Teoloģiskās atšķirības pavadīja aizspriedumi un konflikti, un reliģija tika izmantota politiskiem mērķiem. Mūsu kopīgā ticība Jēzum Kristum un mūsu kristība no mums ik dienas prasa konversiju, ar kuru mēs atmetam vēsturiskās nesaskaņas un konfliktus, kas kavē savstarpējo samierināšanos. Kamēr vēsturi nevar izmainīt, tas, ko mēs atceramies un kā mēs to atceramies, var tikt pārveidots. Mēs lūdzam dziedināt mūsu ievainojumus un atmiņas, kas aizēno mūsu skatījumu vienam uz otru. Mēs uzstājīgi noraidām jebkādu naidu un vardarbību, pagātnē un tagadnē, īpaši to, kas izdarīta reliģijas vārdā. Šodien mēs dzirdam Dieva pavēli nolikt malā visus konfliktus. Mēs atzīstam, ka caur žēlastību mēs esam atbrīvoti, lai dotos pretī komūnijai, uz kuru Dievs mūs nepārtraukti aicina.
Mūsu apņemšanās kopīgi liecināt
Atstājot pagātnē tos vēstures mirkļus, kas mūs ir nomākuši, mēs apsolām kopīgi liecināt par Dieva žēlsirdīgo žēlastību, kas kļuva redzama krustā sistajā un augšāmcēlušajā Jēzū Kristū. Apzinoties, ka veids, kā mēs izturamies viens pret otru, veido mūsu liecību par Evaņģēliju, mēs sevi atdodam tālākai pieaugšanai komūnijā, kas sakņota kristībā, cenšoties pārvarēt atlikušos šķēršļus, kas kavē mūs sasniegt pilnīgu vienotību. Kristus vēlas, lai mēs būtu vienoti, lai pasaule ticētu (sal. Jņ 17, 21).
Daudzi mūsu kopienu locekļi ilgojas pieņemt Euharistiju pie viena galda, paužot konkrētu pilnīgas vienotības izpausmi. Mēs piedzīvojam to cilvēku sāpes, kuri dalās ar savām dzīvēm, bet nedrīkst dalīties ar Dieva pestījošo klātbūtni pie Euharistijas galda. Mēs apzināmies mūsu kopīgo pastorālo atbildību reaģēt uz mūsu cilvēku garīgajām slāpēm un izsalkumu būt vienotiem Kristū. Mēs ilgojamies, lai šī brūce Kristus miesā tiktu dziedināta. Tas ir mūsu ekumenisko centienu mērķis, kuru mēs vēlamies sasniegt arī ar teoloģiskā dialoga atjaunošanu.
Mēs lūdzam Dievu, lai katoļi un luterāņi varētu kopīgi liecināt par Jēzus Kristus evaņģēliju, aicinot cilvēci sadzirdēt un uzņemt Labo Vēsti par Dieva pestījošo darbu. Mēs lūdzam Dievam iedvesmu, iedrošinājumu un spēku, lai mēs varētu kopīgi kalpot, aizstāvot cilvēku cieņu un tiesības, it īpaši nabadzīgo vidū strādājot taisnības labā un noraidot jebkādas vardarbības izpausmes. Dievs mūs aicina būt tuviem visiem tiem, kuri ilgojas pēc cieņas, taisnības, miera un samierināšanās. Īpaši šodien mēs iestājamies par vardarbības un ekstrēmisma izbeigšanu, kas ietekmē tik daudzas valstis un kopienas, un neskaitāmas māsas un brāļus Kristū. Mēs mudinām luterāņus un katoļus kopīgi strādāt, lai uzņemtu svešiniekus, palīdzētu tiem, kuri kara un vajāšanu dēļ ir spiesti doties bēgļu gaitās, aizsargātu bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības.
Vairāk nekā jebkad iepriekš mēs apzināmies, ka mūsu kopīgajai kalpošanai šajā pasaulē ir jāaptver visas Dieva radības, kuras cieš no ekspluatācijas un negausīgas kāres sekām. Mēs atzīstam nākamo paaudžu tiesības priecāties par Dieva pasauli visā tās varenībā un skaistumā. Mēs lūdzamies par izmaiņām cilvēku prātos un sirdīs, kas ved pretī mīlošām un atbildīgām rūpēm par radību.
Vienoti Kristū
Mēs izsakām savu pateicību mūsu brāļiem un māsām, kas pārstāv dažādas pasaules kristiešu kopienas un sadraudzības un kuri šodien šeit ir klātesoši un pievienojas mūsu lūgšanai. Tā kā mēs apņemamies virzīties no konflikta uz komūniju, mēs to darām kā viena Kristus miesa, ar kuru mēs esam vienoti caur kristību. Mēs aicinām mūsu ekumeniskos draugus atgādināt mums mūsu apņemšanās un mūs iedrošināt. Mēs aicinām viņus turpināt par mums lūgties, būt ar mums kopā un atbalstīt mūs, izdzīvojot lūgšanu apņemšanās, kuras mēs šodien izteicām.
Aicinot katoļus un luterāņu visā pasaulē
Mēs aicinām visas luterāņu un katoļu draudzes un kopienas būt drosmīgām un radošām, priecīgām un cerības pilnām, dodoties šajā brīnišķīgajā ceļā, kas mūs sagaida. Pagātnes konfliktu vietā mūsu sadarbība ir jāvada un mūsu solidaritāte jāpadziļina Dieva vienotības dāvanai. Kļūstot tuvāki savā ticībā Kristum, lūdzoties kopā, klausoties viens otrā, piedzīvojot Kristus mīlestību mūsu attiecībās, mēs, katoļi un luterāņi, atveramies Trīsvienīgā Dieva spēkam. Sakņojušies Kristū un liecinot par Viņu, mēs atjaunojam mūsu apņemšanos būt par uzticīgiem Dieva bezgalīgās mīlestības vēstnešiem visai cilvēcei.
Pāvests Francisks
Bīskaps Munibs Junans
Foto: L’Osservatore Romano/AP
