Gunta Ziemele aktīvi darbojas Romas katoļu Baznīcā. Šobrīd viņa vada Vidzemes katoļu jauniešu centru, organizē dažādus pasākumus un seminārus, kalpo iekšējās dziedināšanas programmā „Dzīvības straumes”. Pēdējos gados ekumenisms kļuvis par viņas sirds lietu. Gunta katru dienu lūdzas par kristiešu vienotību.
Kāpēc tev ir svarīgs ekumenisms?
Jēzus sacīja: „Lai visi ir viens.” (Jņ 17, 21) Tas ir Viņš, kurš rosina būt vienotiem. Ekumenisms – tā ir iespēja, lai no troņa nokāptu mūsu Ego, pieņemtu, akceptētu un mīlētu bez nosacījumiem.
Lielākā mīlestība, kas aicina būt vienotiem un apvieno, atklājas uz Kristus krusta. Pie tā aicināts satikties ikviens, lai svinētu kopīgu augšāmcelšanos. Tieši dažādajā es tieku mudināts rast kopīgus mīlestības ceļus. Mīlestība, par ko runā Jēzus, nav domāta teorētiska, tai jādarbojas praksē, un konkrēta tā kļūst, sastopoties un akceptējot citādo. Mīlestība kļūst lielāka, pat ja otra pieņemšana, izprašana un kopīga komunikācija nav viegla.
Dažādu konfesiju sarunas, kopīgi veidotie pasākumi un vienotas lūgšanas sniedz auglīgu rezultātu. Šajā vienotajā sadraudzībā esmu piedzīvojusi īpašu Dieva spēku, Viņa klātbūtni un mīlestību. Pieņemot un mīlot savas baznīcas tradīciju, ir vieglāk pieņemt citas baznīcas. Caur šo procesu notiek katra personiskā un arī pasaules pārveide, kas ne vienmēr uzreiz ir manāma.
Kāda ir tava ekumeniskā pieredze?
Vispirms tas bija periods, kad strādāju Kristīgajā radio un vadīju raidījumu „Pieskāriens”, kurā intervēju dažādu konfesiju garīdzniekus. Taču daudz dziļāka izpratne par ekumenismu man atklājās pirms septiņiem gadiem, kad sāku organizēt un vadīt Ekumeniskā krusta ceļa Vecrīgā sagatavošanu, ko turpinu joprojām. Piesaistu garīdzniekus, dažādu draudžu pārstāvjus, aktierus un mūziķus no dažādām konfesijām. Pēdējos gados rakstīju ne tikai vispārējo scenāriju, bet arī tekstus uzvedumu scenārijam. Šī pieredze man ir palīdzējusi būt jūtīgākai un iedziļināties tajā, kas ir svarīgs citām konfesijām. Tā ir veicinājusi māku komunicēt, lai atrastu kopīgo, viens otru nenoniecinātu atšķirīgās uztveres un viedokļu dēļ.
2012. gadā ar dažādu baznīcu pārstāvjiem arī no citām valstīm rīkojām Baltijas Jauniešu festivālu „Arēnā Rīga”. Organizācijas procesa laikā dalījāmies arī par ticības jautājumiem ar daudziem jauno draudžu garīdzniekiem un jauniešiem.
Un, protams, ļoti nozīmīga man bija dalība starptautiska mēroga ekumeniskā projektā pagājušā gadā. Proti, tā laikā piedalījos Latvijai uzticētā 2016. gada lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību tekstu sagatavošanā. Darbs notika kopā ar dažādu konfesiju pārstāvjiem no Baznīcu ekumeniskās padomes. Sagatavošanas komandā bija iesaistīti pārstāvji no Šveices, Vācijas, Somijas, Itālijas, Singapūras, Brazīlijas, ASV u.c. Nedēļas garumā strādājām, diskutējām, rediģējām un rakstījām tekstus, ko daudzās pasaules valstīs publicēs nākamā gada janvārī. Turklāt jāpiebilst, Vatikāna mājas lapā šīs pārdomas pirmo reizi būs lasāmas arī latviešu valodā. Pēc šī projekta saņēmu uzaicinājumu piedalīties pilnībā apmaksātās (ieskaitot stipendiju) maģistratūras studijās Ženēvas universitātes Ekumeniskajā institūtā. Sagatavošanās studijām sākas septembrī un pašlaik esmu vēl izšķiršanās procesā.
Pēdējais brīnišķīgais ekumeniskais notikums bija „Riga Taize 2014”. Tas bija interesants laiks, kas ļāva arī atklāt dažādas ekumenisko attiecību nianses Latvijā.
Ko tev nozīmē satikt brāļus un māsas no citām kristiešu baznīcām?
Baznīcas veseluma apzināšanos, pieņemot, ka Dievs pieļāvis mums katram būt atšķirīgās, taču kristīgās baznīcās.
Kalpojot ekumenisma jomā, esmu sapratusi, ka pat, ja esam atdalīti dažādu teoloģisko pārliecību, atšķirīgo ritu un ticības izpausmju dēļ, mēs kļūstam vienota, vesela baznīca, kad sanākam kopā, uzturam draudzību, kopīgi lūdzamies un viens otru svētām. Tādu baznīcu, manuprāt, Dievs priecājas redzēt! Un, nevis tādu, kuras ticīgie norāda, ka viņu pārliecība ir labākā, pareizākā, vai kur vienkārši tiek akcentēts tas, cik mēs esam atšķirīgi, cik dažādi izprotam un kārtojam jautājumus, nepieņemot viens otra atšķirību, neuzticoties un nemeklējot kompromisus. Nebaidīsimies uzlūkot citus ar Jēzus skatienu! Ja sevi mīlēsim, tad sevi nekad nepazaudēsim un mīlēsim arī citus!
Taču esot kopā ar citiem kristiešiem, mums līdzās cieņai un tolerancei, jāatmet arī nedrošība un jāiegūst drosme nepieciešamības gadījumā atklāti runāt par to, kas ir būtiski mūsu konfesijai un mūsu pārliecībai.
Pirms vairākiem gadiem ar draugu, luterāņu mācītāju saņēmām aicinājumu kopā lūgties. Kādus divus gadus gandrīz katru dienu vai nu klātienē vai telefoniski lūdzamies par mūsu katoļu un luterāņu baznīcām un to attiecībām. Ik dienas Dievs atbild ar mazām, bet brīnumainām un vērtīgām izmaiņām, ar uzklausītām lūgšanām. Skaidri sapratu, ka pāri visām diskusijām un viedokļiem Dievs pagodinās tieši kopīgajās lūgšanās.
Ko vērtīgu esi atklājusi citā baznīcā, ar ko vari bagātināt sevi?
Draugi, ar kuriem varu vienoties un lūgt par mūsu baznīcu izlīgumu. Saskarsme ar viņiem paplašina manu redzesloku un citādā izpratni.
Protestantu baznīcās esmu piedzīvojusi lielu mīlestību un īpašu pietāti pret Dievu. Mani uzrunā izteikta tuvākmīlestība garīdznieku un aktīvo draudzes locekļu attiecībās. Turklāt luterāņu baznīcas praktisks atbalsts man ir bijis būtisks jau piecus gadus gan personiski, gan visam Vidzemes Katoļu jauniešu centram.
Kā tu personiski vērtē ekumenisma attīstību savā baznīcā?
Notiek daudzi pasākumi ar dažādu konfesiju pārstāvju, garīdznieku piedalīšanos. Gatavojot 2016. gada Vienotības nedēļas materiālu, vienkopus ieraudzīju, cik brīnišķīgi Dievs Latvijas baznīcām rāda vienotības un mīlestības ceļu, cik daudz kopīgu notikumu esam īstenojoši, sējot labu sēklu! Šie kopīgie notikumi ir kā Dieva sirds mīlestības balzāms, kas dziedē un aizver pagātnē radušās rētas un rada jaunu mīlestības un vienotības taku, kas jāturpina iemīt, lai tā kļūtu par Dieva godības maģistrāli uz Debesīm.
Protams, ka ir sfēras, pie kurām ekumenisma attīstībā vēl daudz jāstrādā. Ir daudz visu konfesiju garīdznieku un ticīgo, kuri vienkāršās ikdienas attiecībās strikti cenšas nodalīt robežas starp savu un citu konfesiju, baidās atklāti komunicēt, lai nezaudētu reputāciju. Daudziem vienkārši nav skaidrs, ko jēdziens ekumenisms ietver, trūkst skaidrojumu. Ir tikai daži cilvēki, kas ekumenisma joma “notur” un izprot, kas tā ir.
Skaistās iniciatīvas bieži balstās uz personisko pazīšanos un tuvām attiecībām, taču, ja notiek kāda attiecību sadursme vai krīze, kas, protams, ir tikai dabiski, tad diemžēl atsākt iniciatīvas un spert jaunus kopīgus soļus kļūst grūtāk. Ekumenisma jomā aktīvāk vajadzētu iesaistīt arī lajus, vispirms viņus izglītojot.
Svarīgākais, kas, manuprāt, nepieciešams patiesam nākotnes ekumenismam un vienotībai, ir uzticēšanās. Uzticēties citādajam bieži ir lielākais klupšanas akmens, kas jāmēģina likvidēt, lai Dievs var lietot katras konfesijas īpašās dāvanas un celt baznīcu, kas bāzēta uz izlīgumu.
Tava lūgšana par vienotību starp kristiešiem!
Kungs Jēzu, Tu mūs esi mīlējis jau kopš pasaules pirmsākumiem. Esi mums parādījis savas mīlestības dziļumus, nomirstot par mums pie krusta, tādējādi pie sevis paņemot mūsu ciešanas un ievainojumus. Šajā brīdī pie Tava krusta mēs noliekam visas mūsu sāpes, ciešanas, stereotipus, naidu, strīdus, nepiedošanu un neuzticēšanos. Novel visus tos akmeņus, kas mūs iesloga mūsu kapos. Liec mums piecelties un piedzīvot augšāmcelšanās rītu kopā ar Tevi, lai varam satikties ar mūsu brāļiem un māsām, no kuriem esam šķirti. Āmen.
LRKB IC