2013. gadā no 19. līdz 23. maijam Latviju apmeklēja Vatikāna Pontifikālās kristiešu vienotības veicināšanas padomes prezidents kardināls Kurts Kohs (Kurt Koch). Viņa vizītes mērķis bija klātienē iepazīties ar ekumenisma tradīcijām un praksi Latvijā, izveidot tiešu dialogu ar nozīmīgāko tradicionālo kristīgo konfesiju vadītājiem, kā arī pārrunāt valsts un Baznīcas sadarbības jautājumus.
Viens no visplašāk apmeklētajiem kardināla vizītes pasākumiem bija konference „Identitāte un atvērtība”, kas notika 21. maijā Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā un kurā galveno uzrunu teica augstais viesis. Konferenci atklāja LU rektors Mārcis Auziņš, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš un aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Konferencē uzrunas teica Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Virsgans, Rīgas un visas Latvijas Metropolīts V. Em. Aleksandrs, Romas Katoļu Baznīcas Latvijā Rīgas arhibīskaps – metropolīts V. E. Zbigņevs Stankevičs. Tāpat konferencē uzstājās LU Socioloģijas un filozofijas institūta vadošā pētniece Solveiga Krūmiņa-Koņkova un šī paša institūta pētniece un RARZI profesore Māra Kiope. Konferencē piedalījās arī Latvijas vēstnieks pie Svētā Krēsla Einars Semanis un apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps V. E. Luidži Bonaci.
Svētdien, 19. maijā kardināls Kohs teica homīliju Vasarsvētku Svētajā Misē Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē. Savukārt pirmdien, 20. maijā, Rīgas Kristus Karaļa baznīcā Mežaparkā notika Ekumeniskas vesperes ar Latvijas kristīgo konfesiju dalību. Viesošanās laikā viņš apmeklēja Rīgas Augstāko reliģijas zinātņu institūtu (RARZI), Rīgas Teoloģijas institūtu un Rīgas Katoļu ģimnāziju, kā arī vizītes noslēgumā svinēja Sv. Misi Ikšķilē, kur tikās ar Latvijas konsekrētajām personām un priesteriem.
Kardināls Kohs Vatikāna Pontifikālās kristiešu vienotības veicināšanas padomes prezidentu tika iecelts 2010. gada 1. jūlijā. Viņa vadītās Pontifikālās padomes galvenais uzdevums ir autentiska ekumenisma nodrošināšana saskaņā ar Katoliskās Baznīcas izdotajiem dokumentiem un kristīgo konfesiju sadarbības veicināšana. 2012. gada jūnijā par šīs padomes locekli tika iecelts Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
K. Kohs dzimis 1950. gadā Šveicē. Pēc vidusskolas pabeigšanas 1970. gadā viņš iestājās Katoļu Teoloģijas Lucernas Universitātē Šveicē un vēlāk Bavārijā, Vācijā. Pēc tās pabeigšanas 1975. gadā K. Kohs uzsāka pastorālo darbību un tika ordinēts par priesteri 1982. gadā. Vienlaikus viņš pievērsās zinātniskiem izpētes projektiem, laikā no 1979. – 1982. gadam turpināja teoloģijas studijas, bija profesora asistents Lucernas Universitātes Teoloģijas fakultātē un ieguva doktora grādu 1987. gadā, aizstāvot promocijas darbu par vācu teologa Volfharta Panenberga (Wolfhart Pannenberg) tēzēm. K. Kohs tika apstiprināts par dogmatikas un morālteoloģijas docentu Cīrihes Universitātē un profesoru dogmatiskajā teoloģijā, liturģijā un ekumeniskajā teoloģijā Lucernas Universitātē. 1995. gadā pāvests Jānis Pāvils II iecēla K. Kohu par Bāzeles bīskapu. 1998. – 2007. gadā viņš bija Šveices Bīskapu konferences viceprezidents, bet 2007. – 2009. gadā tās prezidents. 2001. gadā K. Kohs tika iecelts par kardinālu.
Vatikāna Pontifikālās kristiešu vienotības veicināšanas padome kā atsevišķs sekretariāts tika izveidota pēc Vatikāna II Koncila 1966. gadā, kad Vatikāns pirmo reizi pieņēma lēmumu izveidot neatkarīgu struktūru, kuras pārziņā ir darbs ar ekumeniskiem jautājumiem. 1989. gadā pāvesta Jāņa Pāvila II laikā sekretariāts tika pārveidots par Pontifikālo kristiešu vienotības veicināšanas padomi, kurai ir divi galvenie uzdevumi: (1) autentiska ekumenisma nodrošināšana saskaņā ar Katoļu Baznīcas izdotajiem dokumentiem; (2) dialogs un sadarbības veicināšana kristīgo konfesiju starpā. Tādējādi K. Kohs ir iesaistīts Vatikāna ārpolitikas veidošanā ar mērķi veicināt sadarbību kristīgo konfesiju starpā. Šādā kontekstā K. Kohs ir piedalījies pāvesta emeritus Benedikta XVI vizītēs, piemēram, uz Tuvajiem Austrumiem, kā arī ir iesaistīts Romas Katoļu Baznīcas un Pareizticīgās Baznīcas dialogā Krievijā un Baltkrievijā.
