AUTORS: Marks Jermaks, Auglības atpazīšanas metodes skolotājs
Diskusijas par auglības atpazīšanas metodēm (AAM) vienmēr izraisa emocijas. Par to nav jābrīnās, jo AAM paredz dzīvesveidu un domāšanu, kas ir alternatīva mūsdienu masu kultūrai.
Manis iztulkotais ārstes Gražinas Ribakas raksts par to, kāpēc dabīgās metodes nav populāras, interneta vidē izraisīja diezgan plašu rezonansi. To varēja redzēt gan pēc apmeklējumu statistikas, gan pēc saņemtajiem komentāriem. Viens no tiem izcili ilustrē galvenos stereotipus par AAM. Tādēļ atļaušos to nocitēt pilnā apjomā:
“Visu šajā rakstīto apgalvojumu pamatojums nav atrodams ne akadēmisko rakstu datubāzē, ne PVO mājaslapā, ieskaitot minētās darba grupas un %. Metodes pētniecība ir ļoti vienpusēja, ņemot vērā to, ka tai piesakās cilvēki no Eiropas valstīm, kas jau interesējas par šo metodi, un tajos pētījumos, kurus par šo metodi esmu lasījusi, tas arī atzīmēts kā risks datu vispārināšanai. Respektīvi, metode ir laba tiem, kuriem šķiet, ka nepārtraukts sievietes ķermeņa monitorings ir veiksmīgākais kontracepcijas veids. Katoļu baznīcas sapnis — pārraudzīt un kontrolēt to, kad un cikos cilvēki mīlējas. Jo ar šo metodi mīlēties pāris var vidēji 10-14 dienas mēnesī, tikai naktīs un tikai noteiktos laikos, nevis tad, kad to vēlas.”
Tātad, galvenie pārmetumi ir šādi:
- Par AAM nav akadēmisko pētījumu vai arī ir tie ir neobjektīvi.
- Trūkst Pasaules Veselības organizācijas vērtējuma.
- Ļaunais pāvests sapņo, lai AAM lietotāji mīlētos “tikai naktīs un tikai noteiktos laikos”.
- Tikai 10-14 dienas?
Par pētījumiem
Akadēmisko pētījumu apjoms par AAM efektivitāti un pielietojamību ir pietiekoši liels, lai nopietni speciālisti nevarētu apšaubīt metožu zinātnisko raksturu. Pētījumu dati par AAM periodiski tiek publicēti starptautiskajos medicīniskajos žurnālos. Viens no salīdzinoši neseniem pētījumiem tika veikts Heidelbergas universitātē (Vācija). Tas ir publicēts žurnālā „Human Reproduction” (The effectiviness of fertility awareness based method to avoid pregnancy in relation to a couple`s sexual behaviour during fertile time: a prospective longitudal study). Ceru, ka komentāra autors neapšaubīs šī izdevuma reputāciju.
Pētnieki secina: „Lai metode tiktu atzīta par augsti efektīvu, neplānoto grūtniecību skaits nedrīkst būt lielāks par 1 uz 100 sievietēm gada laikā (šāda efektivitāte raksturīga, piemēram, hormonālām tabletēm). Taču simptotermālās metodes efektivitāte sasniedz 0,4% (1 grūtniecība uz 3250 cikliem, pieņemot, ka gada laikā notiek 13 cikli). Tādējādi, mēs apgalvojam, ka simprotermālās metodes efektivitāte ir salīdzināma ar tādu metožu efektivitāti kā orālie kontracepcijas līdzekļi”. Plašāk par šo pētījumu var izlasīt augliba.lv. Oriģinālraksts ir atrodams šeit.
Neapšaubāmi, dabīgās metodes izvēlas tikai tie pāri, kuriem ir pietiekoša motivācija (rūpes par savu veselību, cieņa pret ieņemtā bērna dzīvību, savstarpējais dialogs, abu partneru atbildība par ģimenes plānošanu, sava ķermeņa akceptācija).
Par PVO vērtējumu
Pasaules Veselības organizācija pirmo reizi atzina un ieteica AAM kā labu ģimenes plānošanas instrumentu konferencē, kas notika Kopenhāgenā 1987. gadā. PVO atzinuma tulkojums ir pieejams šeit.
Reizi četros gados PVO publicē apjomīgu ziņojumu “Family planning”, kurā tiek regulāri iekļauti dati par auglības atpazīšanas metodēm. Informācija par pēdējo PVO atzinumu ir pieejama šeit. PVO eksperti uzskata, ka dažas sievietes dod priekšroku tieši auglības atpazīšanas metodēm, jo tās:
- neizraisa blakusparādības,
- neparedz nekādas manipulācijas un parasti neprasa arī nekādas izmaksas,
- palīdz izpētīt savu organismu un auglību,
- ļauj pāriem dzīvot saskaņā ar viņu reliģijas un kultūras priekšstatiem kontracepcijas jomā,
- der gan sievietēm, kuras vēlas palikt stāvoklī, gan sievietēm, kuras grib izvairīties no neplānotas grūtniecības.
Dokumentā tiek atspēkoti daži stereotipi attiecībā uz AAM. Piemēram, pētnieki norāda, ka metodes nodrošina efektīvu grūtniecības atlikšanu, ja pāris pareizi izmanto to noteikumus. Metožu lietotājiem nav obligātas īpaši augstas zināšanas vai pat lasītprasme. Eksperti uzsver, ka periodiskā atturība auglīgajā laikā nekaitē vīrieša veselībai.
Vatikāna sazvērestība
Ir daļa cilvēku, kuri aizraujas ar sazvērestības teorijām. Tajās parasti figurē ļaunie amerikāņi, briesmīgie marsieši, viltīgais katoļu pāvests utt. (atkarībā no gaumes). Neesmu pilnvarots runāt Vatikāna vārdā, tomēr atļaušos iebilst, ka diez vai pāvests sapņo “pārraudzīt un kontrolēt to, kad un cikos cilvēki mīlējas”.
Cik man zināms, katoļu Baznīcai ir visai pozitīva attieksme pret cilvēka seksualitāti. Turklāt baznīca atbalsta AAM lietošanu. Jautājums par AAM teoloģisko pamatojumu ir atsevišķa raksta vērts. Taču iesaku par to palasīt Ksaverija Knotca grāmatā “Sekss, kādu nevarat iedomāties. Laulātajiem, kuri mīl Dievu”. Manuprāt, šī ir kolosāla lasāmviela neatkarīgi no lasītāja dzīves uzskatiem.
10-14 dienas
Visbeidzot “ar šo metodi mīlēties pāris var vidēji 10-14 dienas mēnesī, tikai naktīs un tikai noteiktos laikos, nevis tad, kad to vēlas”. Šis apgalvojums acīmredzot izriet no informācijas trūkuma. Auglības atpazīšanas metodes ir dažādas, taču man nav zināma neviena, kas paredzētu, ka mīlēties “drīkst” tikai naktīs. Savukārt apgalvojums par “vidēji 10-14 dienām” mudina domāt, ka eksistē kaut kāda “vidējā sieviete ir vidējo ciklu”.
Runājot tieši par simptotermālo metodi, neauglīgo dienu skaits ir atkarīgs galvenokārt no cikla garuma, kas katrai sievietei ir unikāls. Starp citu, arī kontracepcijas lietotājiem diez vai ir intīmas attiecības 365 dienas gadā.
Marks Jermaks, Auglības atpazīšanas metodes skolotājs
