Jau astoņus gadus Rīgā darbojas Krīzes grūtniecības centrs, kurā rūpīgi apmācīti brīvprātīgie sniedz konsultācijas neplānotas grūtniecības, pēc aborta, kā arī spontāna aborta vai arī pāragra bērna zaudējuma gadījumā. Krīzes grūtniecības centru vada Judīte Briede-Jureviča, kas intervijā KBV atzīst – lai vairotu dzīvības cieņu sabiedrībā, jāsāk pašiem ar sevi un jāsaka nešaubīgs “jā” Dievam.
Kādi ir Krīzes grūtniecības centra darbības virzieni un uzdevumi?
Krīzes grūtniecības centra viens no mērķiem ir izglītot sabiedrību cienīt cilvēka dzīvību no ieņemšanas brīža. Mūsu centra uzdevums ir sniegt konsultatīvu palīdzību neplānotas grūtniecības gadījumā, ja gaidāmā bērniņa vecāki vēl pārdomā par dzīvības saglabāšanu. Mēs konsultējam pēc aborta posmā, kā arī spontānā aborta vai pāragra bērna zaudējuma gadījumos. Centrā konsultācijas gada laikā saņem ap 300 sieviešu, nāk arī vīrieši. Konsultācijas notiek vairākas reizes atkarībā no konkrētās situācijas. Vērts būtu atzīmēt, ka centra darbības laikā kopš 2005. gada neviena sieviete pēc konsultācijām abortu nav izdarījusi.
Vieglāk ir strādāt, ja cilvēks atzīst Dievu. Taču neatkarīgi no cilvēka stājas iepretim Dievam patiesība ir tā, ka cilvēks ir Dieva radīts un cilvēkā ir Dieva ieliktās vērtības. Tāpēc iestājas konflikts – sabiedrība deklarē, ka aborts nav nekas īpašs, taču sieviete pēc tā jūtas slikti. Tas liecina, ka katrā no mums ir apslēpta šī patiesības apziņa. Pat ja cilvēks neatzīst Dievu, vēl neviens nav atteicies no mūsu piedāvātās lūgšanas konsultācijas beigās, arī visatturīgākie saka: “Lūdziet, ja jums tā gribas!”
Ja sieviete ir izšķīrusies izdarīt abortu, mēs neesam tiesīgi viņu nosodīt un centra durvis viņai vienmēr būs atvērtas. Tā ir mīlestība pret personu un tās pieņemšana bez nosacījumiem, pat distancējoties no lēmuma, kuru šī persona ir pieņēmusi vai pieņems nākotnē.
Krīzes grūtniecības centrs aktīvi iesaistās lēmuma pieņemšanas procesos, un jūsu balss ir dzirdama Saeimā. Ko jūs vēlaties panākt?
Mērķis ir veidot sabiedrības izpratni par dzīvības vērtību, par laulības un ģimenes vērtību, kas ir savstarpēji saistīts. Valstij un valsts amatpersonām šajā procesā ir liela loma. Labklājības ministres Ilzes Viņķeles nostāja kādā izteicienā bija, ka mums ir jārespektē sabiedrības izvēle, neskatoties uz to, ka lielākā daļa bērnu dzimst nereģistrētās laulībās. Tādējādi tiek parādīts, ka nevis laulība ir vērtība, bet ka jārespektē šīs sabiedrības daļas izvēle. Valstij ir jāaizstāv vērtības un jāstrādā, lai tālākās darbībās šīs vērtības tiktu iemiesotas. Valsts uzdevums ir novilkt robežas un parādīt, ka ģimene ir vērtība, nevis izdabāt noteiktai sabiedrības daļai.
Saeimā mēs darbojamies Demogrāfisko lietu apakškomisijā, lai dalītos ar savu pieredzi. Daudzas organizācijas, kas cenšas ietekmēt deputātus un lēmumus, balstās uz ārvalstu pētījumiem, kurus veikuši aborta aizstāvji. Mēs runājam no personīgās pieredzes un piedāvājam arī citu valstu labas prakses piemērus, lūdzot Dievam gudrību katrā situācijā.
Viens no uzdevumiem ir spēcināt vīrieša lomu sabiedrībā. Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā ir rakstīts, ka “personas pienākums ir saglabāt nedzimuša bērna dzīvību”. Mēs vēlamies panākt, ka tiktu konkrēti minēts, ka tas ir “tēva un mātes” pienākums. Bieži nācies dzirdēt, ka sieviete baidās runāt par grūtniecību, kas iestājusies negribēti. Kad viņa atnāk pie mums pēc jau izdarīta aborta, 80-95% vainas sieviete uzņemas pati. Tad mēs stāstām par iesaistītajām personām, kas ir bērniņa abi vecāki, ģimene, draugi, ārsti, draudze – tātad visi tie, kas zināja, jeb tie, kas nebija viņas atbalsts šajā brīdī. Piemēram, māte, ar kuru meita būtu gribējusi izrunāties. Taču konsultāciju programmas noslēgumā sieviete pati nonāk pie secinājuma, ka nav pareizi uzņemties vienai visu vainu, un sieviete sev atstāj tikai 5-15% vainas daļu, jo tuvākās sabiedrības loma un ietekme ir bijusi ļoti nozīmīga šī lēmuma pieņemšanā.
Mūsu valsts nostāja grūtniecības pārtraukšanas jautājumā ir vieglprātīga. Labs piemērs ir Vācijas pieredze, kur pirms aborta izdarīšanas ir jāiziet obligāta konsultācija. Šobrīd Latvijas likumdošanā grūtniecības pārtraukšanu drīkst veikt ne ātrāk kā 72 stundas pēc norīkojuma izsniegšanas, taču norīkojums uz abortu ir jau izrakstīts. Mēs gribam panākt, lai bērniņa vecākiem tiek noteikta konsultācija un tiek pagarināts pārdomu laiks pirms aborta. Nav nozīmes censties kaut ko aizliegt pavisam, uzspiežot to ar varu, tāpēc mūsu mērķis ir veidot sabiedrības izpratni par dzīvības vērtību. Mēs redzam, ka aizliedzot tiek meklēti citi risinājumi un mūsu meitenes no Īrijas, kur aborti ir aizliegti ar likumu, kāpj lidmašīnā, lai tos izdarītu Latvijā.
Uz 18 tūkstošiem dzimušo bērnu ir 10 tūkstoši aborti gadā – tātad tiek iznīcināta mazpilsēta Latvijas izpratnē. Latvijā katra trešā grūtniecība tiek pārtraukta! Klāt nāk pieaugošais spontāno abortu skaits, kuros liela loma ir agresīvai kontracepcijai. Citādi to nevar nosaukt – ja sieviete tikai 4% no sava reproduktīvā vecuma ir auglīga, tad šobrīd cīņai ar to ir izgudroti vairāk nekā 30 kontracepcijas veidi. Pēc tam bieži seko neauglības simptomi. Mākslīgās apaugļošanas programmā par valsts līdzekļiem tiek iekļauta arī neauglības ārstēšana un izskanējis pat priekšlikums arī kontracepciju apmaksāt par valsts līdzekļiem.
Kas ir jūsu centra brīvprātīgie? Viena no centra brīvprātīgajām teica, ka šeit satikusi cilvēkus, kuriem “nav vienalga”.
Par brīvprātīgo konsultantu var kļūt jebkurš, izejot noteiktu apmācības kursu, kas ir obligāts neatkarīgi no izglītības vai pieredzes. Nav obligāti, pabeidzot kursus, strādāt pie mums – daudzi atkrīt, jo tas ir grūti. Tās nav akadēmiskas lekcijas. Katrā konsultācijā mēs izejam cauri krīzes situācijām, zaudējumiem. Vienmēr uzsveru – jādara tik, cik var, jo, ja tiek darīts pāri savām spējām, tiek nodarīts pāri arī cilvēkam, kas nācis pēc palīdzības. Mēs organizējam apmācības kursus arī vairākās Latvijas pilsētās ārpus Rīgas.
Kādēļ Latvijas sabiedrībai bija tik grūti mobilizēties, lai savāktu parakstus iniciatīvā “Viens no mums”, lai atbalstītu ierosinājumu aizliegt no ES budžeta finansēt darbības, kuru īstenošanā tiek iznīcināti cilvēku embriji?
Tas ir grūti iekustināms kuģis. Cilvēki baidās paust savu viedokli, neizejot uz kompromisiem, arī tas, ka nav skaidras izpratnes par pamatvērtībām. Pamatā parakstu vākšana notika draudzēs, bet bieži tieši šeit ir problēma. Cilvēkiem nav dziļu un personisku attiecību ar Dievu, jo citādi nevar izskaidrot izvairīšanos no atbalsta pamatvērtībai – dzīvībai. Cilvēkiem jāskatās nevis uz sava garīdznieka rīcību, bet, pirmkārt, uz Dievu. Ja gribam valstī pozitīvas izmaiņas, tad mums pašiem par tām ir jāiestājas. Mēs dziedam himnu “Dievs svētī Latviju”, bet baidāmies pateikt Dievam savu “jā”.
Ko nozīmē katehismā rakstītais, ka “Cilvēka dzīvība ir svēta, jo kopš paša tās aizsākuma tā ‘sevī nes Radītāja darbību’ un uz visiem laikiem paliek īpašā veidā saistīta ar Radītāju – savu vienīgo galamērķi”?
Tas nozīmē, ka tevī un katrā cilvēkā ir šīs dievišķās vērtības, uz kurām mēs varam balstīties. Tā ir katra mūsu identitāte – kas tu esi kā Dieva bērns, neatkarīgi no tā, vai tu tam tici vai netici. Sievietes vērtību nenosaka vīrietis. To nosaka Dievs jau tajā brīdī, kad Viņš mūs radīja. Sieviete ir dārgs trauks Dieva rokās, ar kuru Viņš iesmeļ pasaulei dzīvību.
Dace Rutka
KBV
