1. septembrī bērni sāk skolas gaitas, un septembrī atsākas arī Labā Gana katehēžu laiks. Labā Gana katehēzi piedāvā Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudze, Rīgas Svētās Trīsvienības draudze un citas draudzes. Par iespēju katehēzi apgūt savā draudzē, jautājiet savas draudzes prāvestam vai arī Ilzei Terēzei Gulbei (29447445). Turpinājumā Daces Valneres tulkotais materiāls par Labā Gana katehēzi un tās vēsturi.
Kā runāt ar saviem divus, trīs vai piecus gadus vecajiem bērniem par Dievu? Ko viņiem stāstīt, ar ko pagaidīt? Kad ir īstais laiks sākt mācīt lūgšanu? Kā ieinteresēt mazu bērnu par Svēto Misi? Šādi jautājumi nereti nāk prātā bērnu vecākiem, bet atbildes nerodas ļoti viegli.
Pieaugušajiem parasti šķiet, ka trīsgadnieki vēl ir par mazu, lai viņus ievadītu ticības dzīvē ar katehēzes palīdzību. Izrādās, ir tieši pretēji. Trīs gadi ir īstais un labākais laiks, lai palīdzētu bērnam sākt veidot personiskas attiecības ar Dievu. Labā Gana katehēze atklāj, ka mazam bērnam piemīt liels reliģiskais potenciāls, viņam piemīt sava, vārdos neaprakstāma, zināšana par Dievu. Bet, lai šo potenciālu atklātu, bērnam nepietiek ar Vārda dzirdēšanu vien. Viņam vajag gan dzirdēt, gan redzēt un sajust (aptaustīt), gan izdzīvot to kustībā, gūstot no šīs pieredzes jaunatklāšanas prieku. Labā Gana katehēzē tas viss notiek īpašā, bērnam piemērotā vidē, kuru sauc par ātriju. Senajās baznīcās tā sauca priekštelpu, kur uzturējās cilvēki, kas vēl nebija gatavi doties pašā templī.
Pirmsākumi
Daudzi pazīst Marijas Montesori vārdu un ir dzirdējuši, ka viņa veltīja visu savu dzīvi, lai izzinātu veidus, kā strādāt ar bērniem, un palīdzētu viņiem pilnvērtīgi attīstīties. Viņa atklāja bērnu sensitīvos periodus. Taču krietni mazāk ir to, kas zina, ka tieši Marija Montesori izveidoja pirmo ātriju bērnu reliģiskajām nodarbībām, jo bija sapratusi, ka viņas pedagoģiskās metodes galējais un augstākais mērķis ir bērnu reliģiskā izglītība.
Būdama līdz filigrānumam uzmanīga novērotāja, turklāt vēl apveltīta ar smalku empātiju, M. Montesori pamanīja, ka mazs bērns ir spējīgs uz attiecībām ar Dievu un ka reliģiskā atmosfērā bērni parāda lielu pateicību un dziļu cieņu. Viņa redzēja, ka bērni atbilstošā vidē un noskaņā ir spējīgi koncentrēties, būt klusumā, gūt prieku no darba, spējīgi uz kārtību, savstarpēju cieņu, ļoti spējīgi pieņemt un dot mīlestību, spējīgi brīnīties un caur brīnīšanos tuvoties Dieva mistērijai. Viņa teica: “Es biju kā zemnieks laukā, kas meklē auglīgu augsni, bet tas, ko es atradu, bija tīrs zelts.” Naktī pirms nāves viņa uzrakstīja vēstuli savu kursu studentiem, lai iedrošinātu viņus pievērst uzmanību bērnu lielajam reliģiskajam potenciālam.
Vēlāk Svēto Rakstu pētniece Sofija Kavaleti sadarbībā ar Montesori pedagoģi Džannu Gobi, turpinot izmantot M. Montesori pieredzi, izveidoja Labā Gana katehēzes metodi. Šobrīd Labā Gana katehēze ir pārstāvēta visos pasaules kontinentos, kopumā tā darbojas jau aptuveni 60 gadus.
Savas atziņas un novērojumus S. Kavaleti aprakstīja grāmatā “Bērna reliģiskais potenciāls” (The Religious Potential of the Child), kuru noteikti ir vērts izlasīt visiem mazu bērnu vecākiem. Viņa sāk ar to, ka ar daudziem piemēriem no dzīves pamato, cik ļoti mazam bērnam ir nepieciešamas attiecības ar Dievu, secinot, ka: “Bērns nevēršas pie Dieva, lai ar to meklētu kaut kādu kompensāciju, bet gan dziļas nepieciešamības, kas ierakstīta bērna dabā, vadīts. Bērnam ir vajadzīga beznosacījuma, visaptveroša mīlestība, tāda, kādu nevar dot neviens cilvēks. Neviens bērns, manuprāt, nav mīlēts tik lielā mērā, cik viņš to vēlētos vai cik vajadzētu. Bērnam mīlestība ir vairāk nepieciešama nekā ēdiens, tas ir zinātniski pierādīts. Kontaktā ar Dievu bērns pieredz nevainojamu mīlestību. Attiecībās ar Dievu bērns atrod rūpes, kas viņam vajadzīgas harmoniskai attīstībai. Dievs, kas ir mīlestība, un bērns, kas lūdz pēc mīlestības vairāk nekā pēc mātes piena, satiek viens otru īpašā dabiskā atbilstībā. Saskarsmē ar Dievu bērns izjūt dziļu prieku, kas nāk no pašiem viņa būtības dziļumiem un kas ir autentiska viņa dzīves nepieciešamība. Palīdzot bērnam viņa reliģiskajā dzīvē, tālu no kaut kā sveša uztiepšanas, mēs atbildam bērna klusajam lūgumam: “Palīdzi man pašam tuvoties Dievam!”” (Sofia Cavalletti, “The Regilious Potential of the Child: Experiencing Scripture and Liturgy with Young Children” (Catechesis of the Good Shepherd Publications, 1992), pp. 44.-45.)
Un ir vārdi, kas palīdz bērnam tuvoties Jēzum. Viens no tiem ir – Labais Gans. “Līdzība par Labo Ganu palīdz bērnam iemīlēties Dievā, un tas liek pamatu viņa turpmākajai morālajai formācijai. Labais Gans mazam bērnam nozīmē gan drošību un rūpes, gan attiecības un mīlestību. Pieaugušos parasti visvairāk šajā līdzībā uzrunā frāze, ka Labais Gans atdod savu dzīvību par savām avīm. Toties 3 līdz 6 gadus vecam bērnam svarīgākais ir tas, ka Labais Gans pazīst savas avis un sauc tās vārdā. Avis atbild šim saucienam, klausoties un sekojot. Viņas to dara tāpat, kā augi reaģē uz sauli. Tā ir orientēšanās uz pareizām attiecībām,” uzsver Debora Presere – Veldere, ilggadēja Montesori pedagoģe un Labā Gana katehēte, kas 2015. gada vasarā atkārtoti viesojās Rīgā, lai vadītu Labā Gana katehēzes 1. līmeņa kursus, jeb formāciju katehētiem darbam ar 3 līdz 6 gadus veciem bērniem pēc šīs metodes.
Liturģija un Bībele
Kā jau minēts iepriekš, Sofija Kavaleti bija Svēto Rakstu pētniece, turklāt viņa bija ebrejiete. Viņai bija ļoti pamatīgas zināšanas par Svētajiem Rakstiem, bet darbam ar bērniem viņai bija nepieciešams kāds praktiķis – cilvēks, kas ir Montesori pedagogs, un tā viņa sastapa Džannu Gobi. Tieši Sofijai Kavaleti un Džannai Gobi varam pateikties par to, cik apbrīnojami Labā Gana katehēzes metodē ir savijusies Baznīcas liturģija un Bībeles studijas, respektējot maza bērna attīstības posmus. Tas ir ļoti būtiski, ka Labā Gana katehēzē tiek izmantota gan liturģija, gan Bībele, nevis tikai viena vai otra.
Liturģija ir mūsu ticības satura izpausme un, pēc M. Montesori vārdiem, tā var tikt dēvēta par katoļu Baznīcas pedagoģisko metodi, jo lieto kustības un ir iesaistītas visas maņas. Tāpēc arī Labā Gana katehēzē bērni soli pa solim tiek iepazīstināti ar Baznīcas liturģisko gadu, svētkiem, krāsām, Svētajā Misē izmantotajiem priekšmetiem, darbībām. Šādā veidā pamazām bērns tuvojas pilnvērtīgai līdzdalībai Svētajā Misē.
Savukārt Bībele nodrošina saturu. Un tā ir tik poētiska un bagāta ar lieliem vārdiem, kas ir nozīmes pilni. Maziem bērniem ļoti patīk lielie vārdi, viņus tie patiesi fascinē – Godība, Dieva Valstība, Mūžīgais Tēvs, Miera Princis, Svētais Gars, Žēlsirdība u.c.
Līdzības – Jēzus mācīšanas metode
Labā Gana katehēzes nodarbībās bieži tiek izmantoti īsi lasījumi no Bībeles. Īpaši līdzības, ar kurām Jēzus saviem mācekļiem stāstīja par Dieva valstību. 3 līdz 6 gadus veci bērni iepazīst gan līdzības par sinepju graudiņu un raugu, gan tirgotāju un dārgo pērli, gan apslēpto mantu un kviešu graudu. Līdzības bērniem tiek gan izlasītas, gan ar darba materiālu palīdzību nodemonstrētas. Piemēram, līdzībā par sinepju graudiņu bērniem tiek parādītas sīkās sinepju graudiņu sēklas, lai bērni varētu saprast un aptaustīt, cik ļoti tās ir maziņas, tik tikko saskatāmas. Pēc tam tiek parādīts foto attēls ar izaugušu sinepju augu, kas līdzinās kokam. Vērojot vienu un otru, katehēts mudina bērnu aizdomāties un meditēt par to, kur slēpjas šis milzīgais augšanas spēks?
Bērnam nekad netiek pateikta priekšā skaidra atbilde. Ir svarīgi, lai viņš pats par to aizdomājas, jo bērns gūst lielu prieku, kad viņš kaut ko ir sapratis, atklājis. Arī Jēzus, kurš visu runāja līdzībās, nedeva precīzas definīcijas par sevi vai Dieva valstību. Definīciju vietā viņš deva tēlus, sakot: “Debesu valstība ir kā…” Un tad viņš vienmēr piedāvāja kādu elementu no ikdienas dzīves, ko jūs varat redzēt, un kādu elementu meditācijai, kas ir saistīts ar transcendentālo realitāti, kuru Viņš vēlējās atklāt. “Tas ir vienkāršs stāsts, bet tas aizkustina un izaicina mūsu intuīciju un iztēli tā, ka mēs vēl jo vairāk un dziļāk varam meklēt to, ko šī līdzība atklās,” stāsta Debora Presere-Veldere. Turklāt ir svarīgi līdzībām nepielikt neko klāt no sevis, jo Jēzus zināja, ko Viņš vēlas pateikt un kāpēc tieši šādus tēlus izvēlās. Viņa saka: “Līdzības ir šie tēli, kas mūs aizved pie lielākas Dieva noslēpuma izpratnes. Tās ir kā dārgs akmens, kam ir daudz šķautņu, un jūs varat ieiet iekšā pa jebkuru šķautni, jo līdzības viena otru papildina.” Līdz ar to katehēta loma Labā Gana katehēzē nav kaut ko didaktiski iemācīt bērnam, bet kopā ar bērnu tuvoties Dievam.
Viņa piebilst: “Mums vajag katehēzi veidot šajā garā. Jēzus teica, šī mācība nav no manis, bet no tā, kurš mani sūtīja. Nekas no tā, ko mēs komunicējam bērniem, nav no mums. Mēs esam pazemīgi instrumenti, kas palīdz Dievam darīt šo darbu.”
Materiāls tapis, iedvesmojoties no Deboras Preseres-Velederes vadītajām Labā Gana katehēzes lekcijām. Tulkoja Dace Valnere
