Apmeklējot Romu un pastaigājoties pa Svētā Pētera laukumu, acis pašas neviļus veras augšup uz laukuma centrā novietoto obelisku.
Vārds “obelisks” cēlies no grieķu vārda “obelos”, kas nozīmē “adata”, un tas parasti tika izgatavots no monolīta akmens bluķa. Pagāniem tas bija saules simbols, kas simbolizēja plūsmu starp debesīm un zemi; veids, kā komunicēt ar dievišķo. Tika uzskatīts, ka obeliskā mājo saules dievs Ra. Senās Ēģiptes arhitektūrā obeliski ieņēma nozīmīgu vietu – tie tika novietoti pie tempļa ieejas. Mūsdienās tie atrodami ne tikai Ēģiptē, bet arī dažādās pasaules vietās – pašā Romā vien to ir astoņi, neskaitot Senās Romas un mūsdienu obeliskus.
Domājams, ka Vatikāna obelisks veidots Heliopolisā, Ēģiptē, aptuveni 1800 gadu p.m.ē. Tā izmēri ir iespaidīgi – tas izveidots no aptuveni 320 tonnu smaga monolīta sarkanā granīta, bet tā augstums sasniedz 25,31 m. Tā kā obeliskam nav hieroglifu, tiek pieņemts, ka tas celts par godu kādam faraonam, kurš drīz vien miris. Vēlāk Romas imperators Oktaviāns to pārvietojis uz Juliāna forumu Aleksandrijā un veltījis to dzejniekam, oratoram un politiķim Gajam Kornēlijam Gallam. 37. gadā imperators Kaligula to pavēlēja nojaukt un pārvietot uz Romu.
Sākotnēji obelisks tika novietots Nērona cirkā – lielā brīvdabas arēnā, kurā tika rīkoti publiski pasākumi. Uz savu tagadējo vietu obelisku 1586. gadā lika pārvietot pāvests Siksts V. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka lielajā metāla bumbā obeliska virsotnē atrodas Jūlija Cēzara pelni, bet pārvietošanas procesa laikā tika atklāts, ka tā ir tukša. Pārvietošanas laikā bumba tika aizstāta ar bronzas krustu, kurā vēlāk tika ievietotas Svētā Krusta relikvijas.
Interesants fakts, ka obeliska pārvietošanai bija nepieciešami 900 vīri un 140 zirgi. Brīdī, kad obelisks tika pacelts, pāvests izsludināja svinīgu klusumu, bet to pārtrauca kāda jūrnieka sauciens: “Ūdeni virvēm!” Riskējot saņemt sodu, viņš brīdināja par virvju pārslodzi, kas varēja izraisīt nelaimi. Par savu drosmi pārkāpt svinīgo klusumu jūrniekam tika dota iespēja saņemt kādu īpašu privilēģiju, un viņš izvēlējās Palmu svētdienā piegādāt pāvestam palmu zarus no savas plantācijas. 430 gadus pēc šī notikuma jūrnieka pilsētai Bordigerai joprojām ir ekskluzīvas privilēģijas piegādāt palmu zarus Palmu svētdienas liturģijai Sv. Pētera laukumā.
Gadsimtu gaitā katoļu Baznīca saņēmusi pārmetumus par pagānu simbola atrašanos pašā Vatikāna sirdī. Šeit jāpaskaidro, ka kristietības būtība nevēršas pret iepriekšējo paaudžu kultūras mantojumu. Apustulis Pāvils uzsvēra, ka grib būt visiem viss – grieķiem grieķis un jūdiem jūds, ar to pieņemot katras tautas kultūras formas un necenšoties iznīcināt paliekošas kultūras vērtības no iepriekšējām paaudzēm. Arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, tiekoties ar teoloģijas studentiem par tēmu “tautiskais vs kristīgais”, savā uzrunā norādīja: “Ja mēs runājam par Baznīcas attieksmi pret kultūru, [..] tad šo divu gadu tūkstošu gaitā Baznīca vienmēr ir saskārusies ar dažādām kultūrām. Kad misionāri nonāk kādā jaunā zemē, viņi saskaras ar tās zemes kultūru. Un protams, ka tad notiek tā sauktais inkulturācijas process. Dabiski, ka šis process prasa ilgu laiku un šeit nav runa tikai par tādu ārēju pielāgošanos. Inkulturācija nozīmē kristietības iesakņošanos dažādās kultūrās no vienas puses un patiesu tautas kultūras vērtības iekšēju pārveidošanos, tām integrējoties kristietībā, no otras puses.”
Jāpiemin arī, ka Vatikāna obelisks ir ne tikai ievērojams kultūras piemineklis ar lielu vēsturisko vērtību, bet arī kluss liecinieks daudzo kristiešu mocekļu piedzīvotajām ciešanām. Laikā, kad obelisks atradās Nērona cirkā, tā priekšā tika izpildīti nāvessodi neskaitāmiem kristiešu mocekļiem. Obelisks piedzīvojis arī sv. Pētera krustā sišanu.
Krusts obeliska virsotnē simbolizē kristietības uzvaru pār pagānismu, bet obeliskam blakus stāvošās strūklakas – no krusta plūstošās pestīšanas straumes. Uz obeliska iegravēti vārdi: “Kristus uzvar, Kristus ir Karalis, Kristus ir Imperators! Lai Kristus pasargā savus ļaudis no visa ļauna!”
Materiāls sagatavots, izmantojot interneta resursus