Šogad Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku laikā Aglonā procesijas un Krustaceļa laikā varēja ievērot vīriešus, kas bija tērpti baltos apmetņos ar sarkanu krustu un melnās cepurēs. Tie ir Jeruzalemes Svētā Kapa Bruņinieku Ordeņa (latīņu val. saīsinājumā OESSH) pārstāvji no 2014. gada novembrī dibinātās Ordeņa nodaļas Latvijā.
Baltie apmetņi ar sarkanajiem krustiem, iespējams, dažos svētku apmeklētājos raisīja asociācijas ar krustnešu vēsturi mūsu valstī, kas dažkārt tiek piedāvāta vienpusīgā skatījumā, objektīvi neizvērtējot visus kristiešu bruņinieku ienākšanas Latvijā pozitīvos un diemžēl, arī negatīvos aspektus.
Līdz ar to rodas jautājums – vai mūsdienās ir vajadzīga šāda bruņinieku ordeņa pastāvēšana un ko dara tā biedri? Tāpēc piedāvājam īsu ieskatu mūsu Ordeņa vēsturē un iepazīstinām ar tā galvenajiem darbības principiem un uzdevumiem mūsdienās.
Jeruzalemes Svētā Kapa Bruņinieku Ordenis radies 11. gs. beigās, kad pēc pirmā veiksmīgā krusta karagājiena krustnešu armijas vadonis hercogs Gotfrīds de Bujons (Godefroy de Bouillon) tika pasludināts par Jeruzalemes karali, un, atteicies no troņa, pieņēma titulu Advocatus Sancti Sepulchri (Svētā Kapa aizstāvis).
Turpmāk Ordeni vadīja Jeruzalemes karaļi, bet 1187.gadā, kad Jeruzalemi iekaroja saracēņu valdnieks Saladīns, par Jeruzalemes karaļa rezidenci kļuva Kipra un ordeņa vadību pārņēma Kipras un Jeruzalemes karalis. Sākot ar karali Henriju I de Luzinjanu (1218-1253) Kipras karaļiem bija „Jeruzalemes reģenta” tituls.
Svētā Kapa bruņinieku ordeņa darbība pēc krusta kariem nav pietiekoši pētīta. Diezgan ilgi turpināja pastāvēt Svētā Kapa mūku ordeņi, no kuriem galvenais bija Regulāro kanoniķu – Jeruzalemes Svētā Kapa Sargu ordenis (Canonici Regulares Custodes Sanctissimi Sepulchri Hierosolymitani). Tas dibināts 1114.gadā Jeruzalemē, 1122.gadā to apstiprināja pāvests Kaliksts II (Calixtus II) un iespējams, ka sākumā tajā bija gan priesteri, gan bruņinieki. Pēc jau minētās Jeruzalemes iekarošanas 1187.gadā šī ordeņa rezidence tika pārcelta uz Akku, bet pēc 1291.gada – uz Svētā Lūkasa klosteri Perudžā.
15. gs. beigās ordenī bija vairāk nekā 2000 mūku apmēram 200 klosteros dažādās Eiropas valstīs. Ordeņa klosteru baznīcas tika celtas lielākoties pēc Jeruzalemes Svēta Kapa bazilikas parauga.
1489. gada 28. martāpāvests Inocents VIII pieņēma dekrētu par Regulāro Kanoniķu ordeņa pievienošanu Maltas ordenim, taču pāvests drīz nomira, bet viņa pēcteča politika bija citādāka un dekrēts netika izpildīts. Dažās zemēs ordenis pastāvēja līdz pat Franču revolūcijai 1789.gadā, bet Spānijā un Polijā – līdz pat 19. gs. vidum.
Iespējams, ka 12. gs. tika izveidots arī Jeruzalemes Svētā Kapa Regulāro Kanoniķu ordeņa sieviešu atzars. 16.–17. gs. pastāvēja ap 20 autonomu klosteru, no kuriem daudzi tika likvidēti Lielās franču revolūcijas (1789.- 1799.) laikā.
Mūsdienās darbojas astoņi autonomi šī ordeņa klosteri – trīs Holandē, četri Beļģijā un viens Vācijā, kuros klostermāsu skaits ir ap 450. Agrāk māsas strādāja slimnīcās, tagad – pārsvarā audzināšanas un izglītības jomā un kopš 1971.gada Ljēžas pilsētā Beļģijā izdod gadagrāmatu „Simul in unum”.
Jaunu impulsu Jeruzalemes Svētā Kapa Bruņinieku Ordeņa attīstībā deva Romas pāvesta Pija IXlēmums1847.gadā, ar kuru tika atjaunots Latīņu Jeruzalemes patriarhāts, apstiprināti jauni Ordeņastatūtiun par pirmo patriarhu tika iecelts bīskaps Džuzepe Valerga.
Mūsdienās jaunu elpu Ordenis ieguva, kad Romas pāvests Benedikts XVI iecēla kardinālu Džonu Patriku Foli (ASV) Ordeņa Lielmestra amatā. Viņam piemita tādas personiskās īpašības kā dinamisms un atvērtība pret mūsdienu pasauli un kardināls bija viens no pirmajiem baznīcas darbiniekiem, kurš aptvēra lielo potenciālu, ko Baznīcai spēj sniegt masu saziņas līdzekļi. Dž.P.Foli vadībā Ordenis ievērojami pieauga biedru skaita ziņā līdz apmēram 30 000, kā arī tika nodibinātas divas jaunas delegatūras – Krievijā un Dienvidāfrikas Republikā. Savukārt 2010. gadā Ordenis savāca rekordlielu ziedojumu – 10 miljonus eiro. Smagas slimības dēļ pēc audiences pie pāvesta Benedikta XVI kardināls Dž.P.Foli2011.gada 12. februārīatstāja Romu un atgriezās dzimtajā Darbi pilsētā un aizgāja mūžībā 2011. gada 11. decembrī.
2012. gada 18. februārīpar Jeruzalemes Svētā Kapa Bruņinieku Ordeņa Lielmestru Benedikts XVI iecēla arhibīskapu Edvīnu Frederiku O’Braienu (Edwin Frederick O’Brien), kurš ir ordeņa biedrs kopš 1984. gada, bet no2010. gada 15. jūlija Vidusatlantijas leitnantijas ar centru Vašingtonā Lielpriors.
2014.gada 29.novembrīkardināls O’Braiens apmeklēja Latviju, lai Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē svinīgā ceremonijā svinētu Jeruzalemes Svētā Kapa Ordeņa Latvijas nodaļas dibināšanu un pirmo 10 biedru uzņemšanu. Var piebilst, ka Latvija ir pirmā no trim Baltijas valstīm, kur dibināta šī Ordeņa nodaļa.
Piedaloties savas draudzes dzīvē un labi jūtoties savā pilsētā, nereti aizmirstam, ka joprojām pasaulē ir vietas, kur katoļticīgo, kā arī kristiešu kopumā, ir niecīgs skaits un tie dzīvo nesalīdzināmi grūtākos apstākļos, nekā mēs.
Svētajā Zemē, kurā dzīvoja, mācīja, mira un augšāmcēlās mūsu Kungs Jēzus, katoļticīgie ir tikai 2-3% no visiem tās iedzīvotājiem un te nonākam pie mūsu Ordeņa galvenā uzdevuma mūsdienās.
Jeruzalemes Kristus Kapa Bruņinieku Ordenis uzņemas saistības attiecībā uz Jeruzalemes svētvietām, Baznīcu Palestīnā un to ietvaros sniedz palīdzību Svētās Zemes kristiešiem dažādos veidos – izglītībā, ticības uzturēšanā, dažādu projektu realizācijā, Baznīcas vajadzību aizstāvēšanā, darbā ar svētceļniekiem u.c. Šī Ordeņa saikne ar Jeruzalemi ļauj šo konkrētas valsts konkrēto pilsētu atklāt kā Jāņa Atklāsmes grāmatā aprakstītās debesu Jeruzalemes pirmtēlu un tādējādi Ordenis atklāj visas Baznīcas universāloaicinājumuieiet debesu Jeruzalemē, lai mūžīgi dzīvotu Kunga tuvumā.
Mūsdienu sekulārās vides visautļautībā jaunu dzīvību var ienest kristīgās bruņniecības ideāli, kam raksturīgā pašdisciplīna, augstsirdība un drosme. Tiekšanās pēc pašuzupurēšanās labklājības pārpilnībā, rūpes par vājāko un neaizsargātāko, drosmīga cīņa par taisnīgumu un mieru – tās ir īpašās Jeruzalemes Kristus Kapa Ordeņa iezīmes, ko sevī aicināti izkopt tā bruņinieki un dāmas.
Kādēļ Ordeņa simbolos un nosaukumā ir iekļauts Kristus Kaps? Tas ir Ciešanu simbols, kuras bruņinieki dala kopā ar Kristu, kā arī tas ir Augšāmcelšanās simbols un gan bruņinieki, gan katrs kristietis, apglabājis Kristus kapā savu veco cilvēku, aicināts piedalīties Kunga Augšāmcelšanās godībā. Krusts, kuru nēsā bruņinieki, nav rotaslieta, bet pierādījums Kristus likuma ievērošanai un krusta forma, kuru izmanto ordenis, atgādina par Kunga brūcēm, kā arī par brūcēm, caur kurām Svētā Zeme zaudē savas asinis. Ordeņa devīze „Deus lo vult” jeb „Tāda ir Dieva griba” atklāj bruņinieka aicinājumu „atlaist” savu gribu un pilnībā uzticēties Dieva apredzībai.
Ordeņa labdarības sakne ir Ordeņa bruņinieku garīgums, kam raksturīga sadarbība ar savas mītnes zemes Baznīcu un savu draudzi kristīgo vērtību sludināšanā, sabiedrības informēšanā, izglītošanā, vispirms īstenojot kristīgos ideālus savā dzīvē.
Šā brīža bruņinieku un dāmu uzdevumus vislabāk ir izteicis Jeruzalemes patriarhs Viņa Svētība Fuads Tvala investitūras uzrunā Lielbritānijā šā gada maijā. Ordeņaaicinājumuviņš rezumēja kā 3 lielos burtus “P” (angļu valodā).
1) Prayer – lūgšana. Lūgšana par Svēto Zemi, tās cilvēkiem, par mieru starp dažādām konfesijām un ticībām. Lūgšana, lai Svētā Zeme kļūst par Miera zemi, Saticības zemi, Izaugsmes zemi.
2) Pilgrimage – svētceļojums. Svētceļojumi, kuros svētceļnieki apmeklē draudzes un skolas, tiekas ar skolniekiem, skolotājiem un studentiem Svētajā Zemē, tādējādi vietējiem kristiešiem ļaujot sajust, ka viņi nedzīvo vieni, bet ir daļa no vienotās Baznīcas.
3) Payment – maksājums. Kā pašu pēdējo Patriarhs nosauca biedru naudas un naudu, kuru ordenis savāc un ziedo dažādu projektu atbalstīšanai Svētajā Zemē.
Apkopojot Patriarha teikto, var secināt, ka visas šīs trīs Ordeni raksturojošās darbības ir došana. Dot savu laiku, materiālos resursus un klātbūtni šajos dažādajos veidos, lai bruņinieku un dāmu dzīvē varētu piepildīties apustuļa Pāvila sacītais: „Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.
8 Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem” (2 Kor 9, 7-8).
Par Jeruzalemes Kristus Kapa Bruņinieku Ordeņa Bruņinieku var kļūt jebkurš katoļticīgs vīrietis vai sieviete, ja ir sasniegts 25 gadu vecums, kā precējies tā neprecējies, gan garīgās kārtas pārstāvis, gan lajs. Precētajiem jābūt baznīcas atzītā laulībā. Tuvāku informāciju par Ordeni, tā simboliku, darbību kā arī iestāšanās kārtību var iegūt Ordeņa Latvijas nodaļas mājaslapā http://www.oessh.lv/ .
Pēc mājaslapas http://www.oessh.lv/ un https://de.wikipedia.org
