1621. gada 17. septembrī zveidru karalis Gustavs Adolfs pēc miera noslēgšanas ar Rīgas pilsētu ieradās Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā, kuru tolaik apkalpoja jezuīti. Jezuītiem bija jāatdod visas atslēgas, jo dievnams tika nodots luterāņu rokās. Sīkāk par šo notikumu var lasīt Svētā Jēkaba katedrāles jaunākajā Vēstnesīša numurā. Piedāvājam to lasīt arī šeit!
Toreiz pār Rīgu un Vidzemi valdīja Polija, kuras karalis Stefans Batorijs 1582. gadā bija atņēmis Rīgas Svētā Jēkaba baznīcu luterticīgajiem latviešiem, kuri šeit bija noturējuši savus dievkalpojumus jau no reformācijas sākuma, un atdevis to jezuītiem, pie tam arī atvēris Rīgā jezuītu skolu. Rīgas jezuītu kolēģija izbeidza darbību 1621. gadā, kad zviedru karalis Gustavs Adolfs septembra mēnesī noslēdza mieru ar Rīgas pilsētu, kas atdevās viņa virskundzībā.
Rīgas kolēģijā bija deviņi jezuītu priesteri, divi (gramatikas un poēzijas) maģistri un astoņi laicīgie brāļi. Zviedru uzvara jau bija paredzama iepriekš, tādēļ kolēģijas rektors P. Filips Frizijs līdz ar P. Fabianu Molleru, P. V. Fabriciju, P. Mārtiņu Borovsku, P. Jāni Švarcu, abiem maģistriem Jāni Rateju un Erdmani Markvaldu, kā arī dažiem brāļiem 8. jūnijā izbrauca no Rīgas uz Viļņu, ņemot līdzi arī vērtīgos dievkalpojumu piederumus. Rīgā palikušie jezuīti izturēja pilsētas aplenkumu, palīdzēdami ievainotajiem un mirējiem.
Pēc miera līguma parakstīšanas karalis Gustavs Adolfs saņēma pilsētas atslēgas, pēc tam 16. septembrī ar triumfu iejāja Rīgā, uzreiz devās uz Pētera baznīcu pateikties Dievam par uzvaru. Nākamajā dienā karalis devās uz jezuītu apkalpoto Svētā Jēkaba baznīcu, kur zviedru valodā lika nodziedāt „Te Deum laudamus“ un noklausījās luterāņu garīdznieka sprediķi. Jezuītiem vajadzēja atdot ķēniņam visas savas kolēģijas un dievnamu atslēgas, ko viņš tūdaļ atdeva luterāņiem, bet pašiem jezuītiem uzlika mājas arestu.
30. septembrī divi simti zviedru jātnieku pavadībā jezuītiem vajadzēja atstāt pilsētu. Eskorts tos pavadīja pāri Daugavai, pēc tam tie turpināja ceļu vieni paši. Vispirms tie devās uz kolēģijas lauku īpašumiem un tur vēlreiz noturēja katoļiem misijas; pēc tam ieradās Jelgavā, kur sākumā izveidojās pastāvīgs misijas punkts, vēlāk rezidence.
Rīgā ķēniņš Gustavs Adolfs padzina jezuītus, noteica katoļticīgajiem vai nu pāriet luterticībā vai arī atstāt pilsētu. Tā izbeigusies jezuītu vadītā kolēģija un viņu kalpošana Rīgā un arī sekmīgie rekatolizācijas pasākumi, kuros Stefans Batorijs sākumā esot centies piesaistīt pat Robertu Belarminu, kurš tieši 17. septembrī Romā piedzima mūžībai.
Vēstnesītis Nr. 14 (386) 2021. gada 12. septembris
