Mātes Terēzes tuvākmīlestības ordeņa Žēlsirdības misionāres

Vadmotīvs: Jēzus vārdi pie krusta: “Man slāpst” (Jņ 19,28); “Tu to man izdarīji” (Mt 25,35-36)

DIBINĀŠANA

Kongregācijas Žēlsirdības misionāri dibinātāja ir Kalkutas māte Terēze.
Kongregācijas dibināšanas mērķis: remdēt Krustā sistā Jēzus slāpes pēc dvēseļu mīlestības caur brīvu kalpošanu no visas sirds visnabadzīgākajiem no nabagajiem.
Kongregācijas attīstības vēsture īsumā ir šāda:
1950. gadā Baznīca deva oficiālu atļauju Žēlsirdības misionāru kongregācijas dibināšanai.
1952. gadā Kalkutā tika atvērta pirmā patversme Kalighat mirstošajiem.
1953. gadā notika pirmās māsu grupas svētsolījumi, 1959. gadā tika atvērta pirmā misijas māja ārpus Kalkutas Ranchi.
1965. gadā pāvests Pāvils VI piešķīra kongregācijai pontifikālo statusu, tapa pirmā misijas māja ārpus Indijas Cocorote Venecuēlā.
1989. gadā notika misijas mājas atvēršana Maskavā.
1994. gadā notika misijas mājas atvēršana Rīgā.
Šobrīd apmēram 4000 māsas, kas pārstāv 80 tautības, kalpo ap 630 misijas mājās 120 valstīs.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Žēlsirdības misionāres ir aicinātas remdēt Jēzus slāpes pēc mīlestības un dvēselēm, strādājot visnabadzīgāko no nabagajiem atpestīšanai un svētdarīšanai.
Kongregācijas apustuliskā sūtība ir izdzīvot Dieva mīlestību lūgšanā un kalpošanā Evaņģēlija vienkāršībā un pazemībā, mīlēt Jēzu Vissvētākajā Sakramentā un kalpot Viņam visnabadzīgākajos no nabagajiem – gan materiāli, gan garīgi, lai viņos pazītu un atjaunotu Dieva attēlu un līdzību.
Baznīca sūta kongregācijas locekļus, lai sagatavotu Kungam ceļu un lai caur māsu lūgšanām, gandarīšanu, vārdiem, darbiem Viņš būtu klātesošs visās tautās.

SASTĀVS

Visai Žēlsirdības misionāru ģimenei pieder:

  • Žēlsirdības misionāru māsu kongregācija ar aktīvu (dibināta1 1950. gadā) un kontemplatīvu (dibināta 1976. gadā) atzarojumu;
  • Žēlsirdības misionāru brāļu kongregācija, dibināta 1963. gadā;
  • Žēlsirdības misionāru kontemplatīvo brāļu kongregācija, dibināta 1979. gadā;
  • Žēlsirdības misionāru tēvu kongregācija, dibināta 1984. gadā;
  • Žēlsirdības misionāri laji, kas dzīvo pasaulē, saliekot privātus svētsolījumus;
  • Starptautiskā Mātes Terēzes līdzstrādnieku kustība2, dibināta 1969. gadā;
  • Corpus Cristi kustība – starptautiskā kustība diecēžu priesteriem, dibināta 1981. gadā.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Kandidātēm, kas vēlas iestāties kongregācijā, jābūt:

  • 18 līdz 35 gadu vecām, katoļticīgām, neprecētām;
  • gan fiziski, gan garīgi veselām, spējīgām panest visas ar šo īpašo aicinājumu saistītās grūtības;
  • vislabāko nodomu vadītām, lai ar svētsolījumiem pilnīgi veltītu savu dzīvi Dievam (dzīve klosterī);
  • spējīgām apgūt zināšanas, īpaši valodas;
  • ar gaišu skatījumu uz dzīvi;
  • spējīgām pieņemt saprātīgus lēmumus;
  • materiālajam stāvoklim un tautībai nav nozīmes.

Kongregācijā var tikt pieņemti arī kandidāti ar fiziskiem “defektiem”, ja vien viņi spēj izpildīt iepriekš minētās prasības.

Iesaistīties Līdzstrādnieku kustībā var jebkurš labas gribas cilvēks, neskatoties uz savu reliģiju vai sociālo statusu, kurš vēlas līdzdarboties kalpošanā visnabadzīgākajiem no nabagajiem.

Corpus Christi kustībā var iesaistīties jebkurš diecēzes priesteris, kurš vēlas ņemt garīgu un arī aktīvu dalību Žēlsirdības misionāru harizmā un kalpošanā sava aicinājuma un sūtības ietvaros.

DARBĪBA (APUSTULĀTS)

Žēlsirdības misionāri darbojas visā pasaulē, vadoties pēc nabago konkrētajām vajadzībām konkrētajās vietās.

Galvenais uzdevums – ar visu sirdi un bez atlīdzības kalpot visnabadzīgākajiem no nabagajiem, neskatoties uz viņu sociālo statusu, kastu, reliģiju, rasi, tautību un kultūru.

Galvenās darbības jomas:

  • kopt slimos un mirstošos trūcīgos;
  • savākt un mācīt ielas bērnus;
  • apmeklēt un aprūpēt ubagus, lepras slimniekus;
  • aprūpēt “nevienam nevajadzīgos, nemīlamos, vientuļos”;

Kongregācijai nepieciešamas atsevišķas mājas:

  • pamestajiem bērniem un fiziski un garīgi atpalikušajiem bērniem;
  • slimajiem un mirstošajiem trūcīgajiem;
  • lepras slimniekiem, ieskaitot to rehabilitācijas centrus;
  • narkomāniem un alkoholiķiem;
  • nakts patversmes bezpajumtniekiem.

Šajās mājās tiek izmitināti klibie, aklie, kroplie, nedziedināmi slimie – jebkurš cilvēks, kuru visi ir pametuši un atstājuši ciešanām un nāvei.

Rīgā kongregācijas darbojas kopš 1994. gada. Galvenie darbības virzieni ir šādi:

  • trūcīgo ģimeņu, vecu un vientuļu ļaužu apmeklēšana mājās vai slimnīcās, pansionātos, bērnu namos, cietumā;
  • katehēze, trūcīgo ģimeņu bērnu un bezpajumtnieku sagatavošana Sakramentu pieņemšanai;
  • ēdināšana, medicīniskās palīdzības sniegšana, drēbju izdalīšana bezpajumtniekiem.

KANONISKAIS STATUSS

Žēlsirdības misionāri ir starptautiska reliģiskā ģimene ar pontifikālo statusu, ar aktīvu (apustulisku) un kontemplatīvu nozarojumu, ar mūžīgiem, publiskiem nabadzības, šķīstības, paklausības svētsolījumiem un nesavtīgu kalpošanu no visas sirds visnabadzīgākajiem no nabagajiem.

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti