Kongregācijas māsu garīgo centienu devīze: “Manete in Me” – Palieciet manī (Jņ 15,4)
Krusta medaljonam, ko nēsā māsas, vienā pusē ir uzraksts: “Manete in Me” (Palieciet manī). Otrajā pusē attēlots krusts ar vīna koka simbolu, kurus veidojis mākslinieks Egino Vainarts.
DIBINĀŠANA
1844. gada 2. februārī Klāra Fei (Clara Fey) Āhenē, Vācijā, nodibināja Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregāciju (Congregatio Sororum a Paupere Infante Jesu).
Kad Klārai bija 11 gadi, viņa reiz redzēja sapni, kurā iet pa Āheni un sastop mazu, trūcīgi ģērbtu puisēnu. Viņa vēlas puisēnam dot ziedojumu, bet viņš pateikdamies saka: “Man ir vēl daudzi nabadzīgi brāļi.” Klāra jautā, kur viņš dzīvo, un zēns norāda uz debesīm. “Kā tevi sauc?” “Esmu nabadzīgais Bērns Jēzus,” atbild puisēns.
Āhenes industrializācija nesa sev līdzi daudzas problēmas. Klāru satrauca tieši bērnu posts: viņiem bija jāstrādā fabrikās no divpadsmit līdz četrpadsmit stundām dienā vai arī jāuzaug uz ielas neaprūpētiem, neaudzinātiem un neizglītotiem. Klāra saskatīja viņos nabadzīgo Bērnu Jēzu. “Mīlēsim bērnus, jo viņus mīl Jēzus, un mīlēsim Jēzu viņos!” māte Klāra aicināja.
Kopējais apustuliskais darbs drīz vien radīja jaunu ordeņa kopību, kurai pievienojās arvien vairāk cilvēku. Mātes Klāras Fei dibinātā kongregācija izplatījās 14 zemēs. Nabadzīgā Bērna Jēzus māsas dzīvo un strādā Austrijā, Anglijā, ASV, Beļģijā, Francijā, Indonēzijā, Kazahstānā, Kolumbijā, Latvijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Peru, Spānijā un Vācijā.
AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS
Par kongregācijas māsu garīgo centienu devīzi Klāra Fei izvēlējās Jāņa evaņģēlijā (Jņ 15,4) atrodamos vārdus: Manete in Me – Palieciet manī.
Kongregācijai ir svarīgs “vingrinājums” – pastāvīgi meklēt Dieva tuvumu Euharistijas noslēpumā. Komūnija bija pats svarīgākais mātes Klāras pastāvīgajā personiskajā dialogā ar Kungu.
Vispirms Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu aicinājums uz apustulisko dzīvi prasa, lai viņas būtu Jēzus Kristus rīcībā, gatavas sekot Viņa sūtībai.
Pateicoties mātes Klāras īpašajam aicinājumam, ko Baznīca atzina par labu un apstiprināja, Kungs kongregācijai deva uzdevumu palīdzēt bērniem un jaunatnei miesīgajās un garīgajās, morālajās un reliģiskajās vajadzībās.
Māte Klāra zināja, ka viņa ar savām māsām var veikt savu uzdevumu tikai tad, ja visa viņu darbība izaugs no vienotības ar Dievu. Kontemplācijas un darbības vienotība ir nepieciešamais priekšnoteikums ikvienai apustuliskajai aktivitātei.
Savukārt dzīvei kopībā jau pašai par sevi ir apustuliska nozīme. Māsas aprūpē un palīdz slimajām un vecajam līdzmāsām, kuru lūgšanas un līdzdalība Kristus ciešanās atbalsta Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas apustulisko uzdevumu. Māsas lūdzas kopā daļu no Baznīcas stundu lūgšanām – laudes, vesperes, tāpat veic ikdienas meditāciju.
SASTĀVS
Visā kongregācijā ir 630 māsas, kas salikušas svētsolījumus, no tām Latvijā – 32. Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas klosteri ir Rēzeknē, Varakļānos, Liepājā un Rīgā.
IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)
Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijā var iestāties no 18 gadu vecuma. Ir kandidātes, postulantes, novices, junoriāta māsas ar laicīgajiem svētsolījumiem un profesijas māsas ar mūžīgajiem svētsolījumiem.
“Laikā, ko pavada postulātā, noviciātā un junoriātā, lai saņemtu apmācību un garīgo vadību, jācenšas panākt, lai māsa, kas jūt aicinājumu uz dzīvi un darbību mūsu kongregācijā, saprastu savu dzīvi kā arvien dziļāku atbildi uz Dieva mīlestības aicinājumu.”
DARBĪBA
1927. gada 4. novembrī māte Olga Koha (Koch) ar 4 māsām no Vīnes (Austrijas) Jaunaglonā nodibināja pirmo Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu klosteri Latvijā.
Ar V.E. arhibīskapa Antonija Springoviča atbalstu māsas tika aicinātas uz Latviju, lai veicinātu kristīgo izglītību un audzināšanu un kulturālo izaugsmi. “Ja tu gribi svētīt, tad māci bērnu!” atzina māte Olga Koha.
Kongregācijas apustulātu veido: lūgšanas, katehēze, darbs svētdienas skolās un valsts skolās, palīdzība draudzes darbā, hostiju, komunikantu un oblāšu izgatavošana, rekolekciju kursu un pārdomu dienu organizēšana, personiskas sarunas ar tiem, kas meklē padomu, ticības padziļināšana un kontaktu uzturēšana, sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, nabadzīgu bērnu un jaunatnes aprūpe, dalīšanās ar tiem, kuriem palīdzība ir visvairāk vajadzīga.
“Ja mēs visi kopā cenšamies kristīgi dzīvot ticībā, cerībā un mīlestībā un sekot Kristum evaņģēlisko padomu ceļā, mūsu kopība jau ar savu eksistenci vien kalpo Evaņģēlija sludināšanai un var būt par cerības zīmi cilvēku vidū.”
KANONISKAIS STATUSS
Kongregācija ir pāvestam pakļauta ordeņa kopība. 1888. gada 15. jūnijā pāvests Leons XIII apstiprināja konstitūciju, kuras pamatā ir sv. Augustīna regula.
