Šodien, svinot Latvijas Republikas proklamēšanas 103. gadadienu, Rīgas Domā norisinājās tradicionālais ekumeniskais dievkalpojums, lai kopīgi pateiktos par mūsu valsti un lūgtu svētību tās vadītājiem un visiem iedzīvotājiem arī turpmāk. Dievkalpojumā piedalījās Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji, kā arī Valsts prezidents Egils Levits, ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, citas valsts amatpersonas un citi.
Galveno uzrunu dievkalpojumā sacīja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, aicinot ikvienu Latvijas iedzīvotāju sapņot par to, kādu vēlamies redzēt mūsu valsti, un šo sapni īstenot ar savu personīgo attieksmi un rīcību.
Uzrunas ievadā Z. Stankevičs norādīja, ka dievkalpojumā izskanējušais Atklāsmes grāmatas fragments par jauno Jeruzalemi viņu rosinājis uz pārdomām par to, kā un kādu Latviju varam izveidot mēs, kas tajā dzīvojam. “Par kādu Latviju mēs šobrīd sapņojam, kādu to redzam, kopš esam saskārušies ar jaunām dzīves reālijām?” jautāja arhibīskaps.
Uzrunas turpinājumā Z. Stankevičs sacīja, ka “emocionālās izdegšanas un depresijas brīžos mūs glābj savas sirds atvēršana Dievam un savu ilgu, kas mājo mūsu dvēselē, uzticēšana Viņam”. Viņaprāt, ir svarīgi ļaut un dot sev iespēju sapņot un sapni arī īstenot, jo, kā pāvests Francisks sacīja savā uzrunā 2018. gada 11. augustā, “sapņi pieceļ, virza uz priekšu, kā spožākās zvaigznes norāda cilvēcei ceļu”. “Lielie sapņi ir dāvana no Dieva, ko Viņš iedēsta cilvēku sirdīs,” pārfrāzējot pāvesta sacīto, pauž arhibīskaps.
Domājot par to, kādu viņš pats vēlas redzēt Latvijas nākotni, arhibīskaps esot jautājis arī saviem apkārtējiem cilvēkiem, lai viņi atklāj, kāds tad ir viņu sapnis par mūsu valsti. Izrādījās, ka sapņi lielākoties ir līdzīgi. Cilvēki Latvijā sapņo par iekļaujošu sabiedrību, kurā tiek pieņemts ikviens cilvēks, viņa viedoklis, par savstarpēju cieņu, cilvēcību, harmonisku attīstību.
Formulējot savu sapni, arhibīskaps sacīja: “Latvijas īstā bagātība ir cilvēki. Pirmkārt, praktiskā darba darītāji, šodienas grūtību pārpilnās ikdienas darbarūķi – mediķi, skolotāji, karavīri, policisti un daudzi citi. Latvijas labākie cilvēki ir tie, kas nemeklē izrādīšanos, bet ikdienā uzticīgi dara savu darbu. Pārliecināts, ka mūsu vidū tādu ir vairākums.”
Turpinājumā arhibīskaps atgādināja, ka, domājot par savu sapņu īstenošanu, nedrīkstam aizmirst, ka jāsāk ir katram ar sevi. “Es varu ietekmēt tikai to, kas attiecas uz manu dzīvi. Un, ja es izpildītu šo mājas darbu, tas jau būtu tik daudz, tas jau ļautu Latvijai kļūt par skaistāku, labestīgāku un visādi citādi labāku vietu, kur dzīvot,” norāda Z. Stankevičs, citējot kādu no viņam uzticētajiem sapņiem par Latviju.
Protams izmaiņām jāseko arī politiskajā kultūrā, kur cilvēki tiktu “iecelti amatos, nevis vadoties pēc partejiskās vai ideoloģiskās piederības, vai piederības ekonomiskajam grupējumam, bet gan vadoties pēc kompetences un cilvēciskajām īpašībām. Politiskajā kultūrā ietilpst arī cieņpilna attieksme pret citiem cilvēkiem, pret sabiedrības kopējo labumu, spēja ieklausīties citos un savas jomas pārzināšana, kā arī spēja paredzēt sevis pieņemto lēmumu sekas ilgtermiņā.”
Arhibīskaps sacīja, ka Vecajā Derībā redzam situācijas, kurās Dievs “izvēlas mazos, neievērojamos”, tāpēc šodien ir “svarīgi, ka arī tie, kuriem nav stipras cilvēciskas aizmugures, bet kuriem Dievs ir devis spējas un dāvanas, Latvijā tiek novērtēti un viņiem tiek dota iespēja šīs dāvanas pielietot kopējā labuma īstenošanai”. “Mums vajag atrast un uzrunāt savus Dāvidus, Gideonus un Esteres, tie jāizvelk no viņu “ganībām” un līdzšinējām nodarbēm un tiem jāuztic lielāka atbildība,” sacīja Z. Stankevičs. Viņš atgādināja, ka šie Vecajā Derībā minētie līderi nedižojās ar savu klātbūtni, viņiem nebija ambīciju vadīt tautu, bet “Dievs viņus izredzēja, un tie pieņēma šo sūtību un parasti sekmīgi tika galā ar savu misiju”.
Uzrunas noslēgumā arhibīskaps mudināja kļūt aktīviem mūsu sapņa par Latviju īstenotājiem: “Jeruzāleme, mūsu sapņu Latvija, kas nonāk no debesīm, ir Dieva dāvana. Tomēr, lai šis vārds piepildītos arī Latvijā, ir vajadzīga mūsu aktīva līdzdalība tajā.
Kungs Jēzu Kristu, dzīvā Dieva Dēls, mēs Tevi lūdzam, svētī Latviju! Īpaši lūdzam, lai Tu svētī tos, kuri mūsu zemi un tās tautu nesavtīgi stiprina, pazemīgi kalpojot, strādājot un pašaizliedzīgi veltot savu dzīvi Dievam un Tēvzemei. Māci mūs nevairīties no lieliem, Svētā Gara iedvesmotiem sapņiem, dod apņēmību un spēku tos īstenot!”
Dievkalpojuma izskaņā kristīgo konfesiju vadītāji lūdzās par mūsu valstī, tās vadītājiem, ikvienu iedzīvotāju, jauno paaudzi, lūdzot Dieva svētību nākotnei. Pasākumu noslēdza Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju!”.
Pilnu arhibīskapu uzrunu lasiet ŠEIT.
KABIA
