Priesteris Pēteris Skudra
Svētie Raksti mums atklāj, ka viss ir Dieva žēlastība – nepelnītas dāvanas, kuras saņemam no Dieva (Ef 2:8, Rom 9:6), un Dievs vēlas, ka mēs Viņa dotās dāvanas liktu lietā, tās vairotu, jo vēlāk Viņš mums prasīs norēķinu, ko ar tām esam darījuši (Mt 24: 44 – 51, Mt 25: 14 – 30, Lk 12: 42 – 48, 19: 11 – 26).
Arī brīvība, pašiem sava valsts, iespēja kopt tēvu zemi, lūgties savā valodā ir Dieva dotas dāvanas. Mūsu pašu vēsture un arī patreizējie notikumi Ukrainā, Izraēlā, Irākā, Sīrijā un citur atgādina, cik šīs dāvanas ir dārgas un vērtīgas. Arī par tām mums ar lielu atbildību ir jārūpējas un jārēķinās, jo laiku beigās Dievs prasīs, kā esam tās novērtējuši un likuši lietā.
Tas nozīmē, ka mums, kristiešiem, ir jāpiedalās sabiedriskās un politiskās aktivitātēs, jo tā ir konkrēta atbilde Dieva aicinājumam, kurš mums ir devis brīvu, neatkarīgu valsti. Būt par latvieti un Latvijas pilsoni ir Dieva aicinājums un dāvana. Rīkoties saskaņā ar savu aicinājumu šajā gadījumā nozīmē rūpēties par savas valsts labklājību un izaugsmi. Uz to mūsu mudina arī Baznīca. Katoļu Baznīcas katehisms mums skaidri norāda, kādi ir autoritāšu un pilsoņu pienākumi (KBK 2235 – 2243).
Kāds var iebilst, sakot: „Kāds gan sakars kristiešiem ar politiku? Mēs taču domājam par Debesu valstību, ne kaut kādu laicīgu labklājību.” Tā ir. Tomēr pats Jēzus mūs aicina dot “ķeizaram, kas ķeizara, Dievam, kas Dieva” (Mt 22: 21). Katehisms mums atgādina, ka “nevienu cilvēka aktivitāti, pat ja tā ir laicīga, nevar nošķirt no Dieva valstības” (KBK 912). Apustulis Pāvils aicina visu darīt Dieva godam (1 Kor 10: 31). Ilgas pēc debesu valstības mums liek rūpēties par to, lai šī valstība var izplatīties jau tagad. Rūpes par mūsu laicīgo valsti var kalpot kā zīme mūsu rūpēm par mūžīgo Dieva valstību.
Baznīca dokumentā „Gaudium et spes” atgādina, ka “visiem kristiešiem jāapzinās, ka viņiem politiskajā kopienā ir īpašs aicinājums. Viņiem jārāda priekšzīme, izkopjot sevī atbildības izjūtu un nesavtību kalpošanā kopējam labumam. Tādējādi viņi ar savu rīcību parādīs, kā autoritāte ir savienojama ar brīvību, personiskā iniciatīva – ar solidaritāti un visas sabiedrības vajadzībām un nepieciešamā vienotība – ar auglīgu dažādību. Laicīgajos jautājumos viņiem jāatzīst likumīga viedokļu dažādība un jārespektē tie pilsoņi un viņu apvienības, kas godīgi aizstāv savus uzskatus. Savukārt politisko partiju pienākums ir sekmēt to, ko tās atzīst par derīgu kopējam labumam, taču tās nekad nedrīkst savas intereses vērtēt augstāk par kopējo labumu”. (GS 75)
Viens no veidiem, kā izpaužas mūsu aktīvā kristiešu un pilsoņu līdzdalība rūpēs par Dieva doto valsti un sabiedrību, ir piedalīšanās vēlēšanās. Tas ir reāls veids, kā ar savu lēmumu varam ietekmēt mūsu valsts attīstību.
„Tāpēc visiem pilsoņiem jāpatur prātā savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca uzskata, ka uzslavas un atzinības vērts ir to cilvēku darbs, kuri, lai kalpotu cilvēkiem, sevi veltī darbam valsts labā un uzņemas šo atbildības smagumu.” (GS 75)
Kā izlemt, par ko balsot?
Vispirms, izdarot izvēli par vienu vai otru partiju un kandidātu, lūdzies. Prasi Dievam lūgšanā, ko Viņš vēlās redzēt Saeimā, kuri ir tie kandidāti, kurus Viņš ir izvēlējis. Pēc tam vajag rūpīgi izvērtēt partiju programmas un kandidātu uzskatus.
Mēs nedrīkstam atdot savu balsi par partiju, kas mums vienkārši patīk, kura šķiet godīga, kurai jaukāka reklāmas kampaņa. Tāpat arī nevajadzētu uzreiz steigt balsot par katru kandidātu, kas sevi sauc par katoli vai patriotu. Ir nepieciešama rūpīga izvērtēšana. Nevaram atbalstīt partijas, kas programmu attīsta pretrunā Svēto Rakstu un Baznīcas morālajai mācībai. Šodien mums ir īpaši jāpievērš uzmanību cilvēka dzīvības un cieņas jautājumiem. Tas nozīmē, ka nedrīkstam balsot par partijām un deputātu kandidātiem, kuri atbalsta abortu legalizāciju, eitanāziju, mākslīgo apaugļošanu, eksperimentus ar embrijiem un homoseksuālu laulību legalizāciju.
Izvērtējot kandidātus, jāņem vērā arī viņu pašu stāja, cik godīgas/negodīgas ir iepriekšējās rīcības. Baznīca iesaka īpašu uzmanību pievērst kopējam labumam, izglītībai, sociālai taisnībai, ģimeņu drošībai, reliģiskai brīvībai. Svarīgi arī vērtēt, cik šie cilvēki ir kompetenti un spēs vadīt valsti. Protams, katrs no mums ir grēcinieks un neviens nav ideāls, katram var atrast, par ko “piesieties”, tāpēc ir jāizdara tādu izvēli, kas var nodarīt mazāko ļaunumu. Svarīgi ņemt vērā arī kandidātu nacionālos uzskatus, jo kandidātu vidū var būt tādi, kas apdraud mūsu valodu, suverenitāti. Kandidātam jābūt patriotam ar morālu stāju.
Noteikti nedomā, ka tava balss neko nevar izdarīt. Pat ja tava balss nenesīs nekādas izmaiņas, tomēr tu būsi izpildījis savu pienākumu pret Dievu un valsti. Jo, neizdarot nekādu izvēli, es vienalga, kaut netieši, tomēr atbalstu pastāvošo kārtību. Un ja tā ir pretrunā ar Baznīcas mācību, tad sanāk, ka arī pats esmu tās līdzdalībnieks. Tāpēc mums ir rūpīgi jāizvērtē un jābalso, lai būtu mierā ar savu sirdsapziņu. Es no savas puses izdaru visu to labāko, ko spēju, pārējo lai Dievs kārto. Bet ja nedaru neko, grēkoju ar nolaidību.
Gatavojoties vēlēšanām, kas notiks jau šonedēļ, tev var palīdzēt dažādās kandidātu diskusijas televīzijā, radio, kā arī ieskaties šajā adresē: http://www.kandidatiuzdelnas.lv/lv, kurā vari atrast informāciju par kandidātu atbilstību ministra amatam. Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā www.cvk.lv atradīsi kandidātu un partiju programmas.
Un neaizmirsti lūgties par vēlēšanām, par valsti, valdību. Uz to mūs mudina apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem (Rom 13: 1 – 7).
Vari lūgties ar pāvesta Klementa vārdiem: “Dod, Kungs, viņiem veselību, mieru, saskaņu un izturību, lai bez šķēršļiem īstenotu varu, ko Tu esi viņiem piešķīris. Jo tas taču esi Tu, Kungs, debesu Karali, kas valdi pār mūžu mūžiem un cilvēku bērniem dod slavu, godu un varu pār visām zemes lietām. Dāvā, Kungs, gudrību, lai viņi saprastu, kas ir labs un patīkams Tavās acīs, lai Tevis doto varu, mierā un lēnībā pildīdami, viņi iegūtu Tavu labvēlību.”
