1 Timotejam

1. Pāvils, Jēzus Kristus apustulis, Dieva, mūsu Pestītāja, un Jēzus Kristus, mūsu cerības, uzdevumā
2. Timotejam, mīļajam dēlam ticībā: žēlastība, žēlsirdība un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!
3. Aiziedams uz Maķedoniju es lūdzu tevi palikt Efezā, lai tu piekodinātu dažiem nemācīt citādi
4. Un nenodoties pasakām un bezgalīgajiem cilts sarakstiem, kas vairāk veicina strīdus nekā Dieva celtni ticībā.
5. Pamācīšanas mērķis ir tīras sirds mīlestība, laba sirdsapziņa un neliekuļota ticība.
6. No tā daži nomaldījušies un pievērsušies tukšvārdībai.
7. Tie grib būt bauslības mācītāji, bet nesaprot to, ko runā, nedz to, ko apgalvo.
8. Bet mēs zinām, ka likums ir labs, ja to pareizi pielieto.
9. Jāapzinās tas, ka bauslība taisnīgajiem nav dota, bet netaisnīgajiem un nepadevīgajiem, bezdievīgajiem un grēciniekiem, izvirtīgajiem un apgānītājiem, tēva un mātes slepkavām, cilvēku slepkavām,
10. Netikļiem, vīriešu apgānītājiem, cilvēku laupītājiem, meļiem, zvēresta lauzējiem un tiem, kas pretojas veselīgajai mācībai,
11. Kas ietverta svētā Dieva godības evaņģēlijā, kas man uzticēts.
12. Es pateicos mūsu Kungam Jēzum Kristum, kas mani stiprinājis, atzinis mani uzticamu un iecēlis kalpošanai.
13. Es iepriekš biju zaimotājs un vajātājs, un varmāka; bet es iemantoju Dieva žēlastību, jo to darīju neticībā nesaprazdams.
14. Bet pārbagāta bija mūsu Kunga žēlastība reizē ar ticību un mīlestību, kas ir Jēzū Kristū.
15. Patiesa un pilnīgi pieņemama ir tā mācība, ka Jēzus Kristus atnācis šinī pasaulē, lai izglābtu grēciniekus, starp kuriem es esmu pirmais.
16. Bet es tāpēc atradu žēlastību, lai Jēzus Kristus mani pirmajā parādītu visu savu lēnprātību par priekšzīmi tiem, kas, ticēdami uz Viņu, iegūs mūžīgo dzīvi.
17. Bet mūžības Ķēniņam, nemirstīgajam, neredzamajam vienīgajam Dievam gods un slava mūžīgi mūžos! Amen.
18. Šo pamācību, dēls Timotej, es tev ieteicu, lai tu, saskaņā ar agrāk tev pasludinātajiem pravietojumiem, izcīnītu labo cīņu,
19. Paliktu ticībā un labā sirdsapziņā, ko daži atmeta un tā pazaudēja ticību.
20. Starp tiem ir Himenejs un Aleksandrs, kurus nodevu sātanam, lai tie mācītos Dievu vairs nezaimot.

1. Vispirms es uzaicinu tevi lūgt Dievu, pielūgt Viņu, aizlūgt un pateikties Viņam par visiem cilvēkiem,
2. Par ķēniņiem un visiem varas nesējiem, lai mēs varētu dzīvot klusu un mierīgu dzīvi visā dievbijībā un šķīstībā.
3. Jo tas ir labi un patīkami Dievam, mūsu Pestītājam,
4. Kas grib, lai visi cilvēki tiktu izpestīti un atzītu patiesību.
5. Jo viens ir Dievs un viens ir vidutājs starp Dievu un cilvēkiem, – cilvēks Jēzus Kristus,
6. Kas sevi nodeva, lai būtu izpirkšanas maksa par visiem un liecība īstā laikā.
7. Tāpēc es esmu iecelts sludinātājs un apustulis (es saku patiesību, es nemeloju), tautu mācītājs ticībā un patiesībā.
8. Tāpēc es vēlos, lai vīri lūdz Dievu visur bez dusmām un naida, paceldami savas tīrās rokas.
9. Tāpat sievietes pieklājīgā tērpā, kaunīgi un tikumīgi lai greznojas nevis matu pīnēm un zeltu, un pērlēm, un dārgās drēbēs, (1 Pēt 3,3)
10. Bet, kā tas dievbijīgām sievietēm pienākas, ar labiem darbiem!
11. Sieviete lai mācās klusībā un visā padevībā!
12. Bet es neatļauju sievietei mācīt, nedz pār vīru valdīt; viņai jābūt klusībā.
13. Jo Ādams tika radīts pirmais, pēc tam Ieva.
14. Arī Ādams netika pievilts, bet sieviete tika pievilta un krita pārkāpumā.
15. Viņa tomēr pestīšanu sasniegs, dzemdējot bērnus, ja paliks ticībā, mīlestībā, svētā dzīvē un apdomībā.

1. Tas ir patiess vārds: ja kas alkst bīskapa amata, tas tiecas pēc laba darba.
2. Tātad bīskapam jābūt nevainojamam, vienas sievas vīram, sātīgam, prātīgam, cienīgam, godājamam, viesmīlīgam, mācītam,
3. Ne dzērājam, ne kauslim, bet lēnprātīgam, ne ķildīgam, ne mantkārīgam,
4. Bet labam sava nama pārvaldniekam, kam bērni paklausa pilnīgā tikumībā.
5. Bet ja kas nemāk valdīt pār savu namu, kā tas gādās par Dieva Baznīcu?
6. Ne jaunam ticībā, lai nekļūtu lepns un neiekristu velna tiesa.
7. Viņam jābūt labā slavā pie tiem, kas ir ārpusē, lai neiekristu neslavā un ļaunā gara slazdos.
8. Tāpat diakoniem jābūt godājamiem, ne divkosīgiem, ne pārmērīgiem vīna lietotājiem, ne negodīgas peļņas kāriem,
9. Tādiem, kas ticības noslēpumu glabā tīrā sirdsapziņā.
10. Bet tie iepriekš jāpārbauda un, ja viņiem pārkāpumu nav, tad lai kalpo.
11. Tāpat sievietēm jābūt cienījamām, ne mēlnesīgām, sātīgām, visā uzticīgām.
12. Diakoniem jābūt vienas sievas vīriem, kas labi valda savus bērnus un savu namu;
13. Jo tie, kas labi pilda savu pienākumu, iegūst goda vietu un stipru cerību ticībā, kas ir Kristū Jēzū.
14. šo es tev rakstu, cerēdams drīzumā nākt pie tevis;
15. Bet ja es aizkavējos, lai tu zinātu, kā jāizturas Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva Baznīca, patiesības balsts un pamats.
16. Un patiesi liels ir dievbijības noslēpums. Tas ir parādījies miesīgi, apliecināts garā, eņģeļi to skatījuši, tautām tas sludināts, pasaulē ticēts, godībā uzņemts.

1. Bet gars saka skaidri, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības un pievienosies maldu gariem un ļauno garu mācībām. (2.Tim.3,1;
2.Pēt.3,3)
2. Tie runā melus liekuļodami, un viņu sirdsapziņa ar dedzekli iezīmēta.
3. Tie aizliedz doties laulībā un lietot barību, ko Dievs radījis, lai ticīgie un patiesības atzinēji to pieņemtu pateicībā.
4. Jo katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams, ko pateicībā pieņemam,
5. Jo tas Dieva vārdā un lūgšanā tiek svētīts.
6. Tā mācīdams brāļus, tu būsi labs Jēzus Kristus kalps, kas uzaudzināts ticības vārdos un labā mācībā, ko tu esi sasniedzis.
7. Turpretim aplamas vecu sievu pasakas noraidi, bet pats vingrinies dievbijībā!
8. Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība derīga visam, jo tā ietver tagadējās un nākošās dzīves apsolījumus.
9. Tas ir patiess un atzīšanas cienīgs vārds.
10. Jo tāpēc mēs arī pūlamies un tiekam pulgoti, ka ceram uz dzīvo Dievu, kas ir visu cilvēku, bet sevišķi ticīgo Pestītājs.
11. To pavēli un māci!
12. Neviens lai nenicina tavu jaunību; bet tu esi paraugs ticīgajiem vārdos, darbos, mīlestībā, ticībā un šķīstībā.
13. Kamēr es nāku, veltī sevi lasīšanai, pamudināšanai un mācīšanai!
14. Neesi nolaidīgs žēlastībā, kas tevi ir un kas tev dota saskaņā ar pravietojumu, prezbiteriem rokas uzliekot!
15. Par to pārdomā, pie tā paliec, lai tavas sekmes būtu visiem skaidras!
16. Esi nomodā par sevi un par mācību, turies pie tās! Jo tu, tā darīdams, izglābsi pats sevi un tos, kas tevi klausās.

1. Vecāku vīru nerāj, bet pamāci kā tēvu, jaunekļus – kā brāļus.
2. Vecākas sievietes – kā mātes, jaunākas – kā māsas visā šķīstībā!
3. Godā atraitnes, kuras ir īstas atraitnes!
4. Bet ja kādai atraitnei ir bērni vai bērnu bērni, tad lai tā vispirms mācās valdīt savu māju un parādīt pateicību saviem vecākiem, jo tā tas Dievam patīk.
5. Bet kas ir īsta atraitne un vientule, lai cer uz Dievu un paliek lūgšanās un aizlūgumos nakti un dienu!
6. Jo, kas dzīvo izpriecās, tā, dzīva būdama, ir mirusi.
7. Arī to piekodini, lai tās būtu nevainojamas!
8. Bet ja kāds nerūpējas par savējiem, sevišķi par mājiniekiem, tas noliedz ticību un ir ļaunāks par neticīgo.
9. Atraitnēs jāuzņem tāda, kas ir vismaz sešdesmit gadus veca un ir bijusi viena vīra sieva,
10. Kas pazīstama ar labiem darbiem: ja viņa bērnus uzaudzinājusi, bijusi viesmīlīga, ja svētajiem kājas mazgājusi, ja tā palīdzējusi cietējiem un bijusi centīga ikkatrā labā darbā.
11. Bet jaunākas atraitnes noraidi, jo, ja tās, pretodamās Kristum, iestieg baudkārē, tad viņas grib precēties.
12. Tās pelna nosodīšanu, jo pirmo uzticību lauzušas.
13. Turklāt viņas mācās dīkā staigāt no mājas uz māju, un ne tikai dīkā, bet ir arī pļāpīgas un vīzdegunīgi runā ko nevajag.
14. Tāpēc es vēlos, lai jaunākās precētos, dzemdētu bērnus, pārvaldītu mājas un nedotu pretiniekam nekādu iemeslu nievāšanai.
15. Jo dažas jau novēršas, lai sekotu sātanam.
16. Ja kādam ticīgajam jārūpējas par atraitnēm, tad lai apgādā tās un lai netiek apgrūtināta draudze, kurai jāpalīdz īstajām atraitnēm.
17. Prezbiteri, kas labi priekšnieki, ir cienīgi, ka tos godinātu ar divkāršu godu, sevišķi tos, kas darbojas sludināšanā un mācībā.
18. Jo Raksti saka: Kūlējam vērsim purnu neaizsien (5.Moz.25,4) un: Strādnieks ir savas algas cienīgs. (Mt.10,10; Lk.10,7)
19. Sūdzību pret prezbiteru nepieņem bez diviem vai trijiem lieciniekiem!
20. Tos, kas grēko, norāj visu klātbūtnē, lai arī citi bītos!
21. Es tevi zvērinu Dieva un Jēzus Kristus, un izredzēto eņģeļu priekšā, lai tu to pildītu bez aizsprieduma. Nedari neko, ietekmēts no vienas vai otras puses!
22. Pārsteidzīgi nevienam rokas neuzliec un nekļūsti svešu grēku līdzdalībnieks! Sargi sevi šķīstu!
23. Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna tava kuņģa un biežo slimību dēļ!
24. Dažu cilvēku grēki ir visiem zināmi un iet tiesā pirms tiem, bet citiem tie vēl seko.
25. Tāpēc arī labie darbi ir visiem zināmi; un kur tas tā vēl nav, tur nevar palikt apslēpti.

1. Ikkatrs, kas atrodas verdzības jūgā, lai uzskata savus kungus par katra goda cienīgiem, lai Dieva vārds un mācība netiktu zaimoti.
2. Bet kam kungi ir ticīgi, lai nenicina tos tāpēc, ka tie ir brāļi, bet vēl labāk lai tie kalpo, jo tie ir ticīgi un mīlējami, un labvēlības līdzdalībnieki. Tu māci un pamudini!
3. Ja kas māca ko citu un neseko mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajai mācībai, nedz tai mācībai, kas ved dievbijībā,
4. Tas ir uzpūtīgs, nekā nezina, bet sirgst ar prātošanas un ķildošanās sērgu, no kā ceļas skaudība, ķildas, zaimi, ļaunas aizdomas.
5. Tukšas ķildas starp prātu zaudējušiem cilvēkiem, kam sveša patiesība un kas domā, ka dievbijība kalpo peļņai.
6. Tiešām, dievbijība kopā ar pieticību ir liels ieguvums.
7. Jo mēs šinī pasaulē nekā līdz neatnesām, bez šaubām, arī nekā aiznest nevaram.
8. Bet ja mums ir uzturs un apģērbs, būsim apmierināti ar to!
9. Jo tie, kas grib kļūt bagāti, krīt kārdināšanā un sātana valgā, un daudzās nevajadzīgās un kaitīgās kārībās, kas cilvēkus grūž pazušanā un samaitāšanā.
10. Jo visu ļaunumu sakne ir mantkārībā. Daži, pēc tās dzīdamies, ir nomaldījušies no ticības un sagādājuši sev daudz ciešanu.
11. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no tā! Turpretīm centies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības!
12. Izcīni labo ticības cīņu, tver mūžīgo dzīvi, kurai tu esi aicināts, pats apliecinādams labo apliecību daudzu liecinieku priekšā!
13. Dieva priekšā, kas visu dzīvu dara, un Kristus Jēzus priekšā, kas liecību deva Poncija Pilāta laikā, es tev pavēlu labu liecināt,
14. Lai tu izpildītu šo uzdevumu nevainojami līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai,
15. Ko savlaicīgi rādīs svētais un vienīgais, un spēcīgais ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.
16. Viņam vienīgajam ir nemirstība, un Viņš dzīvo nepieejamā gaismā, ko neviens cilvēks nav redzējis un arī nevar redzēt; Viņam gods un mūžīga valdīšana! Amen.
17. Šīs pasaules bagātajiem pavēli nebūt augstprātīgiem un paļauties ne uz nedrošu bagātību, bet uz dzīvo Dievu (kas bagātīgi piešķir mums visu izlietošanai),
18. Lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, būtu labdarīgi, līdzcietīgi,
19. Uzkrātu sev vērtības, labu pamatu nākotnei, lai sasniegtu patieso dzīvi.
20. Timotej, sargi tev uzticēto, izvairies no pasaulīgām, tukšām sarunām un pretrunīgajām mācībām, kas nepareizi nosauktas par zinātni!
21. Daži, tās atzīdami, atkrita no ticības. Žēlastība lai ir ar tevi! Amen.