Pāvests: Lūdzu, nepieradīsim pie kara!

Šodien, 17. aprīlī, pēc Kristus Augšāmcelšanās dievkalpojuma pāvests Francisks teica uzrunu un sniedza savu īpašo svētību “Urbi et orbi” jeb “Pilsētai un pasaulei”. 

Turpinājumā pilns uzrunas teksts latviešu valodā.

Dārgie brāļi un māsas, priecīgas Lieldienas!
Jēzus Krustā sistais ir augšāmcēlies! Viņš stāv to vidū, kuri Viņu apraudāja aiz slēgtām durvīm pilni baiļu un sāpju. Viņš nāks starp viņiem un saka: “Miers ar jums!” (Jņ 20:19) Viņš rāda rētas savās rokās un kājās un rētu savā sānā. Viņš nav spoks; tas patiesi ir Jēzus, tas pats Jēzus, kurš nomira uz krusta un tika guldīts kapā. Savu mācekļu skeptisko acu priekšā Viņš atkārto: “miers ar jums!” (21. P)

Arī mūsu acis ir skeptiskas šajās kara Lieldienās. Mēs esam redzējuši pārāk daudz asiņu, par daudz vardarbības. Arī mūsu sirdis ir piepildītas ar bailēm un sāpēm, jo tik daudziem mūsu brāļiem un māsām ir nācies ieslēgties, lai paglābtos no bombardēšanas. Mums ir grūti noticēt, ka Jēzus ir patiesi augšāmcēlies, ka Viņš patieši ir triumfējis pār nāvi. Vai tā varētu būt ilūzija? Mūsu iztēles auglis?

Nē, tā nav ilūzija! Šodien spēcīgāk kā jebkad mēs dzirdam atbalsojamies Lieldienu saucienu, kas ir raksturīgs Austrumu kristietībai: “Kristus augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!” Šodien vairāk kā jebkad mums ir vajadzīgs Viņš šī gavēņa beigās, kas likās nebeidzams. Esam iznākuši no divu gadu pandēmijas, kas prasīja dārgu maksu. Tas bija laiks, lai no tuneļa iznāktu kopā roku rokā, apvienojot spēkus un resursus. Tā vietā mēs parādām, ka sevī nesam Kaina garu, kurš Ābelu uzlūkoja ne kā brāli, bet gan kā sāncensi, un lūkoja, kā viņu iznīcināt. Mums ir nepieciešams krustā sistais un augšāmceltais Kungs, lai mēs varētu ticēt mīlestības uzvarai un cerētu uz samierināšanos. Šodien vairāk kā jebkad mums ir nepieciešams, lai Viņš nostājas mūsu vidū un atkārto mums: “Miers ar jums!”

Tikai Viņš to spēj paveikt. Šodien tikai Viņam ir tiesības runāt ar mums par mieru. Tikai Jēzus, jo Viņš nes sevī rētas… mūsu rētas. Viņa rētas tik tiešām ir mūsu divu iemeslu dēļ. Tās ir mūsu, jo mēs tās esam Viņam cirtuši ar saviem grēkiem, ar savas sirds nocietinātību, ar savu brāļu slepkavu naidu. Tās ir arī mūsu, jo Viņš tās patur sev un nes sevī mūžīgi. Tās ir neizdzēšams Viņa mīlestības zīmogs, mūžīgs starpniecības (aizbildniecības) akts, lai debesu Tēvs tās redzot būtu žēlsirdīgs mums un visai pasaulei. Rētas uz augšāmceltā Jēzus ķermeņa ir zīmes par to cīņu, ko Viņš izcīnījaun uzvarēja par mums, uzvarēja ar mīlestības ieročiem, lai mums būtu miers un mēs varētu palikt mierā.

Pārdomājot šīs lieliskās rētas, mūsu skeptiskās acis atveras, mūsu nocietinātās sirdis salūzt un mēs uzņemam Lieldienu vēsti: “Miers ar jums!”

Atļausim Kristus mieram ienākt mūsu dzīvēs, mūsu mājās, mūsu valstīs!

Lai ir miers kara plosītajā Ukrainā, kuru tik ļoti nomocījusi nežēlīga un bezjēdzīga kara vardarbība un posts, kurā tā ir ierauta. Lai šajā briesmīgajā ciešanu un nāves naktī drīz parādās jauna cerības ausma! Lai tiek izlemts par labu mieram. Lai izbeidzas muskuļu izrādīšana, kad cilvēki cieš. Lūdzu, nepieradīsim pie kara! Aicinu visus apņemties izlūgties pēc miera no mūsu balkoniem, mūsu ielās. Lai tautu vadītāji sadzird ļaužu lūgumus pēc miera. Lai viņi ieklausās satraucošajā jautājumā, ko pirms gandrīz septiņdesmit gadiem uzdeva zinātnieki: “Vai mums izbeigt cilvēci, vai arī cilvēce atteiksies karot?” (Russell-Einstein Manifesto, 9 July 1955).

Es paturu savā sirdī visus neskaitāmos ukraiņu upurus, miljoniem bēgļu un valsts iekšienē pārvietotās personas, sadalītās ģimenes, seniorus, kas atstāti vieni, salauztās dzīves un pilsētas, kuras nolīdzinātas līdz ar zemi. Es redzu bērnu sejas, kuri palikuši bez vecākiem bēg no kara. Raugoties uz viņiem, mēs nevaram nedzirdēt viņu sāpju kliedzienus līdz ar visu to bērnu saucieniem, kuri cieš visa pasaulē: to, kuri mirs no bada vai medicīniskās aprūpes dēļ, kuri ir ļaunprātīgas izmantošanas un vardarbības upuri, to, kuriem liegtas tiesības piedzimt.

Starp kara radītajām ciešanām, ir arī iedrošinošas zīmes, tādas kā visu to ģimeņu un kopienu atvērtās durvis, kas laipni uzņem migrantus un bēgļus visa Eiropā. Lai šie neskaitāmie tuvākmīlestības žesti kļūst par svētību mūsu sabiedrībai laikos, kad tās vērtību mazina egoisms un individuālisms, un palīdz tai kļūt viesmīlīgai pret visiem.

Lai konflikts Eiropā liek mums raizēties arī par citām konfliktu, ciešanu un sāpju situācijām, kuras skar pārāk daudz mūsu pasaules vietas, situācijas, kuras mēs nevaram nepamanīt un negribam aizmirst.

Lai ir miers Tuvajos austrumos, ko gadiem mocījuši konflikti un sašķeltība. Šajā brīnišķīgajā dienā lūgsim mieru Jeruzalemei un mieru tiem, kas to mīl (Ps 121(122)), vienlīdz kā kristiešiem, jūdiem un musulmaņiem. Lai Izraēlieši, palestīnieši un visi, kuri dzīvo Svētajā pilsētā, kopā ar svētceļniekiem piedzīvo miera skaistumu, sadzīvo mierā un bauda brīvu pieeju svētajām vietām savstarpējā cieņā pret otra tiesībām.

Lai ir miers un izlīgšana Libānas, Sīrijas un Irākas ļaudīm, jo īpaši visām Tuvo austrumu kristiešu kopienām.

Lai ir arī miers Lībijai, lai tā atrod stabilitāti pēc saspīlējuma gadiem; tāpat arī Jemenā, kura cieš no visu aizmirsta konflikta ar pastāvīgiem upuriem: lai nesen parakstītais pamiers atjauno cerību tās iedzīvotājiem.

Mēs lūdzam augšāmceltajam Kungam izlīgšanas dāvanu Mjanmai, kur pastāv dramatisks naiad un vardarbības scenārijs, tāpat arī Afganistānai, kur bīstamas sociālas spriedzes nemazinās un traģiska humanitāra krīze nes ciešanas tās ļaudīm.

Lai ir miers visam Āfrikas kontinentam, lai ekspluatācija, ko tas piedzīvo un noasiņošana, ko izraisa teroristu uzbrukumi, jo īpaši Sahelas reģionā, drīz izbeigtos un atrastu konkrētu atbalstu ļaužu brālībā. Lai no jauna tiktu iets dialoga un izlīgšanas ceļš Etiopijā, ko skārusi nopietna humanitārā krīze, kā arī lai tiktu pārtraukta vardarbība Kongo demokrātiskajā republikā. Lai netrūkst lūgšana un solidaritāte ļaudīm Dienvidāfrikas austrumos, ko skāruši postoši plūdi.

Lai augšāmceltais Kristus pavada un palīdz Latīņamerikas ļaudīm, kuri piedzīvo savu sociālo apstākļu pasliktināšanos pandēmijas sarežģītajos apstākļos, ko saasina nozieguma, vardarbības, korupcijas un narkotiku tirdzniecības gadījumi.

Lūgsim augšāmceltajam Kungam pavadīt katolisko Baznīcu Kanādā, kura ir devusies samierināšanās ceļā ar iezemiešiem. Lai Augšāmceltā Kristus gars dziedē pagātnes rētas un noskaņo sirdis meklēt patiesību un brālību.

Dārgie brāļi un māsas, katrs karš atnes pēc tā sekas, kas skar visu cilvēces ģimeni: no posta un sērām līdz bēgļu drāmai, kā arī ekonomiskajai un pārtikas krīzei, zīmes, kuras jau varam saskatīt. Sastopoties ar kara turpināšanos kā arī ar daudzām sāpīgām dzīves neveiksmēm, Jēzus Kristus, grēka, baiļu un nāves uzvarētājs mūs mudina nepadoties ļaunumam un vardarbībai. Lai mūs pārņem Kristus miers! Miers ir iespējams; miers ir pienākums; miers ir katra pirmā atbildība!

Tulkoja pr. Pēteris Skudra

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti