Mums, Tezē brāļiem, ir prieks būt Rīgā šajā Uzticības svētceļojuma virs zemes posmā. Mūsu dziļākā vēlēšanās ir, lai paļāvība uz Dievu piepildītu mūsu dzīves. Un mēs priecājamies šeit sastapt jauniešus ne tikai no šīs pilsētas, bet no visas Latvijas, no citām Baltijas valstīm un citām zemēm.
Pirmkārt, mēs vēlētos pateikties visiem tiem, kuri mūs uzņem. Līdzās citām dāvanām, ko Dievs devis latviešiem, ir arī viesmīlība. Taču Baltijas valstu jauniešiem ir arī citas vērtības, kurās dalīties. Mēs ceram tās šajās dienās atklāt.
Kad šovakar atgriezīsieties savās apmešanās vietās, pasakiet paldies ģimenēm, kuras dāvājušas jums savu viesmīlību. Tas, ka jaunieši, kas ieradušies uz tikšanos, tiek uzņemti ģimenēs, ir cerības zīme. Viesmīlības vienkāršība var palīdzēt radīt lielāku uzticēšanos sabiedrībā; tās mums ļoti pietrūkst.
Nupat dzirdējām Jēzu Evaņģēlijā sakām: „Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un es jūs atvieglināšu.”
Šajās dienās mēs dalāmies priekā, kas nāk no Dieva, taču arī neaizmirstam, ka ikviens no mums nes sev līdzi kādu nastu, reizēm pat ļoti smagu. Dažiem tās ir personiskas ciešanas, citiem – nākotnes perspektīvu trūkums, vēl citi nes savas tautas nastas. Es īpaši domāju par Krievijas un Ukrainas jauniešiem.
Pēdējos mēnešos kopienas brāļi ir viesojušies Ukrainā un Krievijā, lai apliecinātu mūsu vēlmi būt tuviem šīm zemēm. It visur, ikvienā nācijā ir sievietes un vīrieši, kuri vēlas mieru.
Kas mūs sapulcinājis šajās dienās Rīgā? Pasaulē, kurā redzam tik daudz bruņotu un cita veida konfliktu, mēs esam ieradušies kā miera un paļāvības svētceļnieki. Mēs priecājamies būt kopā, būdami tik dažādi un reizē jūtot dziļu solidaritāti. Mēs pateicamies Dievam, ka Viņš pāri robežām un kultūrām savedis mūs kopā šajā unikālajā kopībā – Baznīcā.
Tas nav tikai pašu izdomāts izlīgšanas projekts, kas mūs vieno. Mūs vieno kāds cits – Jēzus Kristus. Tāpēc uzdrīkstēsimies noticēt, ka viņš ir klātesošs un caur Svēto Garu dzīvs mūsu vidū. Viņš aicina mūs kopā kļūt par viņa klātbūtnes un viņa miera zīmi.
Runājot par Kristus piedāvāto kopību, es pats sajūtu prieku un pateicību, ka varu būt šīs kopības daļa.
Šis prieks ir pretējs triumfālismam. Tas ir prieks, kas rodas, pazemībā sekojot Kristus aicinājumam būt par „zemes sāli”. Lai kļūtu par Dieva un viņa miera lieciniekiem, reizēm nepieciešams pavisam maz – tikai nedaudz sāls.
Baznīca ir zemes sāls; tā kļūst īsta, kad izstaro Kristus mieru. Šajās dienās te, Rīgā, tas ir daudz redzamāk, jo mūsu ir daudz. Mājās jūs nereti esat tikai daži, tomēr arī tur Kristus ir klātesošs.
Neaizmirstiet, ka pie Kristus kājām krusta priekšā bija tikai četri cilvēki: viens no apustuļiem – Jānis, Marija un vēl divas sievietes.
Reizēm arī mēs, brāļi, pieredzam sarežģītas situācijas. Es domāju par tiem mūsu brāļiem, kuri dzīvo mazākās kopienās dažādos kontinentos. Piemēram, Ziemeļaustrumu Brazīlijā, kur iespaidīgā valsts attīstība nesniedz atbalstu nabadzīgajiem. Dažās apkārtnēs, piemēram, tur, kur dzīvo mūsu brāļi, dominē narkotikas un bailes no vardarbības.
Ierodoties jūs saņēmāt četrus priekšlikumus, kurus esam sagatavojuši 2014. gadam. Tie palīdzēs jums meklēt redzamu sadraudzību starp visiem, kuri mīl Kristu, uzticas Kristum un – pāri visam – ar tiem, kuri vēlas būt pasaules draudzības liecinieki.
Rīt no rīta, sākot ar otro priekšlikumu, jūs mazajā grupās meklēsiet veidus, kā būt par zemes sāli, ļaujot sevi iedvesmot skaistajiem Jēzus vārdiem: „Visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši.”
Jā, reizēm nepieciešams gluži nedaudz, vien mazliet sāls, lai padarītu dzīvi skaistu tiem, kas mums uzticēti. Sāksim ar tiem, ar kuriem esam kopā, un tad paplašināsim savu uzmanību pret citiem. Un mums atvērsies jauns ceļš, sniedzot pārsteidzošu atklājumu: piedāvājot palīdzību citiem, bieži vien paši kļūstam par saņēmējiem.
Pārpublicēts no http://taizeriga2014.lv
