Svētdien, 1. jūnijā, Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē par priesteriem tika iesvētīts Vitālijs Fiļipenoks un Rodions Doļa, bet par diakonu – seminārists Juris Skutels. Svētās Mises laikā Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis apsveica draudzes, no kurām jaunie priesteri nāk, norādot, ka draudzēm tā ir īpaša svētība. Bīskaps arī sacīja, ka priestera amats nāk no paša Kristus, un tas ir svēts un cēls. Turklāt saskaņā ar kādu pētījumu, kas nesen publicēts žurnālā “Forbes”, priesteri esot izrādījušies vislaimīgākie savā kalpojumā.
Sprediķa laikā bīskaps J. Bulis jaunajiem priesteriem norādīja uz to, cik svarīga ir vienotība ne tikai starp priesteri un bīskapu, starp priesteri un ticīgajiem, bet arī priesteriem savā starpā. Viņš skaidroja, ka priesteri ir saistīti „visciešākajā sakramentālajā brālībā”, veidojot priesteru kopību: “Kaut viņiem dažādi pienākumi un uzdevumi, viņi veic vienu priesterības kalpojumu. Priesteri sūtīti līdzstrādāt vienā un tajā pašā atpestīšanas darbā, vai tas būtu draudzē vai kur citur, vai studējot, vai strādājot, vai pildot citu apustulātu. Tādēļ svarīgi, lai priesteri cits citam palīdzētu, lai būtu patiesības līdzstrādnieki. Šo īpašo apustuliskās mīlestības kalpojumu un brālības saikni izsaka brīdis, kad ordinācijas laikā pēc bīskapa arī priesteri uzliek rokas ordinētajiem.”
Uzrunas noslēgumā bīskaps aicināja: “Lai gados vecākie priesteri uztver jaunākos kā brāļus un lai palīdz viņu kalpojuma sākumā. Lai cenšas saprast viņu domāšanas veidu, varbūt atšķirīgu no savējā, un lai labvēlīgi uzlūko viņu iniciatīvas. Jaunākie lai ciena vecāko gadus un pieredzi, lai prasa padomus un lai sadarbojas. Galvenais, lai visi cits par citu lūdzas. Tad būs saskaņa.”
Sprediķa laikā bīskaps J. Bulis jaunajiem priesteriem norādīja uz to, cik svarīga ir vienotība ne tikai starp priesteri un bīskapu, starp priesteri un ticīgajiem, bet arī priesteriem savā starpā. Viņš skaidroja, ka priesteri ir saistīti „visciešākajā sakramentālajā brālībā”, veidojot priesteru kopību: “Kaut viņiem dažādi pienākumi un uzdevumi, viņi veic vienu priesterības kalpojumu. Priesteri sūtīti līdzstrādāt vienā un tajā pašā atpestīšanas darbā, vai tas būtu draudzē vai kur citur, vai studējot, vai strādājot, vai pildot citu apustulātu. Tādēļ svarīgi, lai priesteri cits citam palīdzētu, lai būtu patiesības līdzstrādnieki. Šo īpašo apustuliskās mīlestības kalpojumu un brālības saikni izsaka brīdis, kad ordinācijas laikā pēc bīskapa arī priesteri uzliek rokas ordinētajiem.”
Uzrunas noslēgumā bīskaps aicināja: “Lai gados vecākie priesteri uztver jaunākos kā brāļus un lai palīdz viņu kalpojuma sākumā. Lai cenšas saprast viņu domāšanas veidu, varbūt atšķirīgu no savējā, un lai labvēlīgi uzlūko viņu iniciatīvas. Jaunākie lai ciena vecāko gadus un pieredzi, lai prasa padomus un lai sadarbojas. Galvenais, lai visi cits par citu lūdzas. Tad būs saskaņa.”
LRKB IC
