Laikā no 16. līdz 23. maijam Francijas pilsētā Lionā notika Pāvesta misiju darbu ģenerālā asambleja. Tajā piedalījās arī priesteris Rihards Rasnacis no Latvijas, kurš ir Pāvesta misiju darbu nacionālais direktors Latvijā. Priesteris pastāstīja, ka parasti asamblejas notiekot Romā, bet šoreiz tikšanās notika Lionā, jo 22. maijā par svētīgo tika pasludināta viena no Pāvesta misiju darbu priekšgājējām Polīne Žariko, kura dzīvoja un kalpoja Lionā.
Šī bija pirmā reize, kad R. Rasnacis varēja piedalīties klātienes tikšanās reizē, jo Pāvesta misiju darbu Latvijas direkcija darbojas vien pāris gadus. Turklāt aizvadītajos gados pandēmijas apstākļos asamblejas norisinājās attālināti. Tāpēc jaunajiem nacionālajiem direktoriem – kopumā 30 cilvēkiem – pēc asamblejas vēl bija iespēja divas dienas pavadīt apmācībā.
„Pāvesta misiju darbi jeb Pontifikālās misiju apvienības darbojas pāvesta vārdā, īpaši rūpējoties par Baznīcas misiju ad gentes –tas nozīmē – par Evaņģēlija pasludināšanu un Baznīcas struktūru nostiprināšanos misiju teritorijās. Tas ir tur, kur Baznīca ir jauna,“ paskaidroja priesteris, precizējot, ka turklāt šajās vietās tā ir arī nabadzīga. Ģeogrāfiski tā ir Baznīca Āfrikas, Āzijas, Dienvidamerikas valstīs – kopumā aptuveni 1000 diecēzes un apustuliskie vikariāti. Pāvesta misiju darbiem ir 120 nacionālās direkcijas.
Asamblejā tika norādīts, ka pērn Baznīcā savākti 100 miljoni eiro misijām. Asamblejas uzdevums bija apstiprināt finansējumu gan pastāvīgajām subsīdijām diecēzēm, semināriem utt. misiju teriotijās, gan arī projektiem, lai varētu būvēt baznīcas, katehēžu centrus un citas struktūras.
R. Rasnacis skaidro, ka Pāvesta misiju darbus veido četri ģenerālie sekretariāti. Visplašāko atbalstu sniedz Ticības izplatīšanas apvienība, kam piešķirtas subsīdijas 70 miljonu eiro apmērā. Tā ir nauda, kas saziedota misiju svētdienās, kā arī citās akcijās. Dievišķajā bērnībā jeb bērnu misionārā apvienībā ietilpst bērnu savāktie ziedojumi, kas tiek novirzīti bērnu misiju projektiem. Šogad tās ir subsīdijas 10 miljonu eiro apmērā. Svētā Pētera apvienība rūpējas par aicinājumiem misiju teritorijās, atbalstot seminārus un mazos seminārus, kā arī finansē tālāku priesteru formāciju Romā. Savukārt Pontifikālā misionārā apvienība rūpējas par misionārās kultūras izplatīšanu, misionārā darba atspoguļošanu, formāciju tiem, kas vēlas doties misijās.
Asamblejas ietvaros nosrisinājās Polīnas Žariko beatifikācija. Viņas darbu Latvijā visvairāk pazīst sakarā ar Dzīvā Rožukroņa kustību, bet Polīna pirms 200 gadiem nodibināja ticības izplatīšanas apvienību, kuru pēc 100 gadiem pāvests ņēma savā pārziņā, un tā kļuva par pontifikālu apvienību.
Esot Lionā, R. Rasnacis apmeklēja P. Žariko māju, svinēja Svēto Misi dievnamā, kur atrodas viņas kaps, pabija arī Arsā, jo P.Žariko ar Arsas prāvestu saistīja kopīgs garīgais skatījums, tai skaitā svētās Filomenas godināšana. „No bīskapa rokām Arsā saņēmu misiju krustu, kopiju tam krustam, kos svētais Jānis Marija Vianejs pasniedza P. Žariko,“ ceļojuma iespaidos dalās priesteris.
Viņš tāpat pastāstīja, ka beatifikācijas pasākumu laikā esot saticies ar 13 gadus veco Meilīnu, „kura pirms desmit gadiem piedzīvoja brīnumu – pilnīgu dziedināšanu pēc smadzeņu nāves“. Šo notikumu rezultātā meitenes tēvs kļuvis ticīgs un pieņēmis Kristību. Beatifikācijas dievkalpojuma laikā Tautu evaņģelizācijas kongregācijas prefekts kardināls Luiss Antonio Tagle paziņojis, ka P. Žariko piemiņas diena būs 9. janvāris.
P. Žariko atgriešanos piedzīvojusi 17 gadu vecumā un apņēmās veltīt sevi Dievam. 19 gadu vecuma sāka organizēt lūgšanu un atbalsta grupas, kas vēlāk kļuva par pamatu misiju apvienībai. Ideja par grupu veidošanu misiju atbalstam radusies kādu spēļu laikā, kad visu kopā salikto naudu saņēma uzvarētājs. Turklāt viņas brālis, kas bija misionārs, esot lūdzis viņai atbalstu. „Viņai izdevās sāvākt daudz cilvēku, kas ar mazu ziedojumu atbalstīja misionārus. Viņa rūpējās, lai misionaŗu vēstules par to, kā viņiem iet, nonāktu līdz cilvēkiem. Tas bija pamudinājus lūgties par misionāriem,“ pastāstīja priesteris.
Polīna nodibināja arī Dzīvā Rožukroņa kustību, jo daudziem bija priekšstats, ka šī ir tikai vecu cilvēku lūgšana. Viņa viedoja 15 cilvēku grupas, kur katrs lūdzās vienu Rožukroņa noslēpumu dienā. Kad P. Žariko 1862.gadā nomira, pasaulē bija vairāk nekā 2 miljoni Dzīvā Rožukroņa dalībnieku.
“Lai arī Polīna darbojās pirms 200 gadiem, viņas darītais ir aktuāls arī šodien. Priecājos, ka varēju iepazīt viņas dzīvi un garīgo mantojumu (…), un ceru, ka varēšu viņas darbu izplatīt arī Latvijā,“ norāda R. Rasnacis.
KABIA; Foto no R.Rasnača personīgā arhīva
