24. decembra vakarā ar vigīlijas dievkalpojumu svinēšanu sākās Kristus dzimšanas svētki. Rīgas Svētā Jēkabā katedrālē Ziemassvēktu vigīlijas Svēto Misi svinēja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Savā sprediķī viņš uzsvēra, ka ar Kristus dzimšanas notikumu sākas jauns etaps cilvēces un Dieva attiecībās.
Uzrunājot ticīgos, viņš pievērsās dievkalpojumā izskanējušajiem lasījumiem, kuri “ieskicē priekšvēsturi šim notikumam”. Lasījumos “redzami daži Kristus priekšteči, garīgie līderi, kuri sagatavoja Izraēļa tautu Kristus piedzimšanai”. Arhibīskaps paskaidroja, ka vispirms varam runāt par Mozu, kurš bija spēcīgs līderis, “kas uzmodināja tautu, iedvesa tai drosmi iziet no verdzības”.
Mozum bija jābēg no Ēģiptes, jo viņš bija nonāvējis kādu ēģiptieti, kurš bija aizskāris viņa tautieti. Viņš dzīvoja pie tuksneša ciltīm, kur ganīja avis. “Droši vien tur būtu nodzīvojis atlikušo dzīvi, bet viņam atklājās Dievs, kurš aicināja izvest viņa tautu no Ēģpites,” atgādināja arhibīskaps. Lai arī Mozus sākotnēji pretojās, tomēr piekrita Dieva uzticētajai misijai un kļuva par citu cilvēku, garīgu līderi. Šajā ceļā bija grūtības, bet viņš izturēja. Tas ir viens Kristus priekštecis. Nākamais ir Dāvids, norādīja Z. Stankevičs. Viņš bija jaunākais no septiņiem brāļiem, bet Dievs viņu aicināja un arī Dāvids sāka jaunu dzīvi. Līdzīgi bija ar Samsonu.
“Tie ir garīgie līderi, kas dzīvoja vienkāršu dzīvi, bet pēc tam tika paaicināti, pieņēma misiju, un viņu dzīve pārvērtās,” paskaidroja arhibīskaps, papildinot, ka tāpat noticis ar Jāni Kristītāju. Viņš sākumā dzīvoja tuksnesī kā eremīts, bet Dievs viņu uzunāja, un Jānis kļuva par tautas garīgo līderi.
“Ne velti stāstu šo priekšvēsturi. Aicinu, lai arī katrs no jums mēģina atrast sevi šajā priekšvēsturē, identificēties ar kādu no personāžiem un gūt kādu impulsu,” aicināja Z. Stankevičs. Viņš atgādināja Isaja grāmatas 62. nodaļas vārdus: “Un tu tiksi nosaukta jaunā vārdā, ko pasludinās Kunga mute.” Arhibīskaps paskaidroja, ka jaunais vārds nozīmē jaunu identitāti, misiju. “Un šis vārds ir adresēts ikvienam no mums, jo Dievs gaida tos, kas viņam atbildēs ar visu sirdi,” uzsvēra Z. Stankevičs, atgādinot, ka arī Jāzepam bijuši citi plāni attiecībā uz ģimenes dzīvi, bet Dievam bija savs plāns. Lai arī Jāzeps bija šokā, viņš pieņēma Dieva uzticēto misiju un viņa dzīves apgriezās otrādi.
Arhibīskaps sacīja, ka līdz šim minētie garīgie līderi ir Kristus priekšvēstures garīgā dimensija, taču šai priekšvēsturei esot arī materiālā dimensija. “Ne velti palūdzu diakonam [Gunāram Konstantinovam] nolasīt garos [Jēzus] radu rakstus. Katru reizi mani šie garie radu raksti fascinē. Tas nav tikai garlaicīgs saraksts. Šie radu raksti nozīmē, ka Jēzus nenorobežojas no cilvēkiem, viņš nenorobežojas no grēciniekiem.” Kā paskaidroja arhibīskaps, garajā sarakstā ir ne tikai svēti cilvēki, bet arī grēcinieki, pat netikles. Un Svētajos Rakstos tas netiek slēpts, bet gan ierakstīts, jo Jēzus nāca pie grēciniekiem.
Uzrunas turpinājumā Z. Stankevičs jautāja, kur tad ir šo svētku būtība. “Viņš ienāk cilvēces vēsturē, grēku, vājuma un nespēka dimensijā, bet tam visam pieskaras kā ar burvju nūjiņu, to dziedina un atbrīvo,” sacīja arhibīskaps, papildinot, ka Viņš pievēršas katram un piedāvā jaunu vārdu, misiju, kurai katrs no mums esam radīti. Arhibīskaps pastāstīja, ka viņš daudzus gadus nostrādājis bankā, līdz atsaucies Dieva balsij, kas aicinājusi doties studēt teoloģiju un kļūt par priesteri. Viņš pastāstīja arī par kādu sev pazīstamu sievieti, kura pameta darbu, lai kļūtu par kapelāni. “Viņa īstenoja savu sapni, pieņēma savu misiju. Vienā gadījumā tā var būt radikāla dzīves, arī profeijas maiņa, citā gadījumā – vienkārši pāreja jaunā kvalitātē savā vecājā vietā – ģimenē, darba, studiju vietā. Ir svarīgi saklausīt šo Dieva balsi, aicinājumu. Es domāju, ka tas, kas mums Latvijā šobrīd ir visvairāk vajadzīgs, ir nevis jaunas politiskās partijas un biznesa plāni, (…) bet tieši cilvēki – vīrieši un sievietes -, kuri tiek nosaukti jaunā vārdā, ko Dievs viņiem dod. Mums ir vajadzīgi līderi visās jomās, kuri ir gara cilvēki,” pauda arhibīskaps un novēlēja: “Dārgie brāļi un māsas Kristū, šodien ir ļoti skaista diena, un lai šī diena, šis dievkalpojums ir jauns sākums mūsu dzīvē – atvēršanās Dieva plānam!”
KABIA
