Šodien visā pasaulē sākas ikgadējā Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotībi. Kā ziņots, nedēļas ietvaros dažādās draudzēs notiks ekumeniski dievkalpojumi un lūgšanas. Rīgas Svētā Alberta baznīcā piektdien, 20. janvārī, pl. 18 notiks ekumenisks slavēšanas un sadraudzības vakars. Tajā piedalīsies dažādu konfesiju garīdznieki un ticīgie.
Lai šo nedēļu iesākam, pārdomājot vienotības nozīmi Baznīcā un kristiešu vidū. Par to vairāk Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesīša rakstā.
No 18. līdz 25. janvārim īpaši pievienojamies Jēzus vēlmei attiecībā uz saviem sekotājiem: „Kā tu, Tēvs, manī un es tevī, lai viņi ir arī mūsos vienoti, lai pasaule ticētu, ka tu mani sūtīji” (Jņ 17: 21). Šādi Jēzus lūdzās par saviem mācekļiem, kas bija klāt Pēdējās vakariņās, un par visiem tiem, kuri viņam ieticētu caur viņu vārdu. Uz šīs lūgšanas balstās visi meklējumi pēc pilnīgas vienotības starp kristiešiem.
Ekumeniskā kustība, kurā dalību ņem tie, kas piesauc trīsvienīgo Dievu un apliecina Jēzu kā Kungu un Pestītāju, atrod šajā Jēzus lūgšanā savu galīgo mērķi un kritēriju patiesai misiju efektivitātei, kas šodien tik dziļi izjūtama: vienotība ir zīme un līdzeklis pasaules evaņģelizācijai. Teoloģiskais un pastorālais darbs, lai atjaunotu pilnīgo vienotību starp kristiešiem, atbilst Kristus gribai. Tāpēc Katoliskā Baznīca redz tajā prioritāru pienākumu, uz kuru Vatikāna II koncils aicinājis gan ticīgos, gan ganus, katru atbilstoši savai spējām.
Ņemot vērā grūtības šajā ziņā un risinājumus, kas pārsniedz cilvēciskas spējas un dāvanas, koncils deklarēja, ka tas vērš cerību pilnībā uz Kristus lūgšanu par Baznīcu, Tēva mīlestību uz mums un Svētā Gara spēku. Koncils tāpēc atgādināja sv. Pāvila vārdus romiešiem: „Cerība nepieviļ” (Rom 5: 5). Katru reizi kopīgi lūdzoties, kristieši savus nodomus vienotības labā pievieno Jēzus lūgšanai Tēvam, lai visi būtu vienoti, pilnīgi vienotībā un konsekrēti patiesībā. Kristiešu kopīgās iniciatīvas un projekti balstās uz zināmu vienotību ticībā, uz nodomiem censties pēc pilnīgas vienotības, kā to vēlas pats Jēzus. Ticība garantē, ka Kungs ir mūsu vidū. Viņš, kas ir ceļš un patiesība, pavada kopīgā ceļā Kristum ticīgos, kā reiz to darīja ar Emausa mācekļiem (Lk 24: 30). Viņš tos pavada līdz pat Euharistijas „galdam” pilnīgi atjaunotā ticības vienotībā.
Tāpat kā Emausa mācekļiem, mums jāiet šis kopīgais kristiešu, Jēzus sekotāju ceļš ar „degošām sirdīm”, ieklausoties Svēto Rakstu skaidrojumos. Šajā ziņā, lūgšana mums ir izšķiroša palīdzība. Tā atbrīvo mūs no rūpēm, kas neatbilst Dieva plānam; tā pievēršas „vienai nepieciešamai lietai” un vada mūs uz Dieva gribas izpildi. Mums jāpateicas Dievam par jau sasniegto progresu kristiešu kopīgos pasākumos. Tiešām, visu cerētā vienotība vēl nepastāv un joprojām paliek nopietnas grūtības šī mērķa sasniegšanā.
Tomēr, attiecības starp kristiešiem un teoloģiskais dialogs izraisījis patiesi jaunu kopības situāciju. Kontakti kristīgo konfesiju attiecībās mudina turpināt iesākto ceļu ar neatlaidību un cerību, ko dod Svētais Gars, kas ir klātesošs mūsu sirdīs. „Dieva mīlestība padzen bailes” (1 Jņ 4: 18). Dieva mīlestība ir pamatā kristīgajai dzīvei. Vissv. Trīsvienība mīlēja mūs pirms pasaules radīšanas. Dieva Dēls tika mums sūtīts; viņš atbrīvoja mūs no verdzības, aicināja kļūt par jaunām radībām viņa žēlastībā; viņš veicinājis kopību ar savu dzīvi, nodrošinot mums mīlestību sv. Garā un kopīgā ceļā, kas aizsākas no kristības un no kuras mūs nespēj šķirt ne dzīve, ne nāve.
Ja tā tas ir, tad no tā izriet prasība pēc pretmīlestības. „Ja Dievs tā mūs mīlēja, tad mums arī jāmīl vienam otrs” (1 Jņ 4: 11). Ekumenisma pieredze aizvien skaidrāk norāda, ka mīlestības dialogs un kopīgā ceļa pieredze nosaka visus samierināšanās centienus. Mīlestība virza mūs uz savstarpēju piedošanu; tā atbrīvo mūs no aizdomām un bailēm. Tā palīdz mums redzēt vienam otru kā brāļus un māsas Kungā. Bailes pastāv ne tikai pasaulē, sabiedrībā, bet arī kristīgās kopienās. Bailes sadala, izolē, iesloga. Tomēr, ticam Kristum, kas uzvarējis pasauli, pārspējis nāvi un atjaunojis dzīvību.
Vienotības atjaunošana starp kristiešiem patiesībā un mīlestībā efektīvi norādīs uz cerību labākai sadzīvei pasaulē. Ja kristīgajās kopienās ir patiesa mīlestība, tā gūs virsroku pār bailēm, ka vienotība izvērstos vienveidībā. Vienotība ir labums visiem. Ne tikai tā var respektēt pastāvošās īstās harizmas, bet tā nostiprina un saskaņo tās par labu visiem.
Dzīve ir kā meklējuma ceļš, kas aizsākas ne ar mums pašiem, bet ar Dievu, kas pirmais devies mūs meklēt un ar žēlastību piesaista sev. Viss rodas no žēlastības, ar kuru Dievs mūs tuvina sev. Mūsu atbildei jābūt kā Austrumu gudrajiem: kopīgi veiktā ceļa beigās atrast Jēzu un viņu pagodināt, sasniegt mērķi, to meklējot tāpēc, ka pats Dievs ar zvaigzni pirmais izrādīja savu meklēšanu pēc viņiem. Dieva žēlastības spēkā nedrīkstētu pievērsties vien sev un dzīvot tikai sev: vienmēr esam ceļā, virzībā uz priekšu.
Esam rosināti ņemt pie rokas savus brāļus un māsas līdz ar viņu konkrēto pieredzi, un kopīgi doties uz priekšu. Ceļā mūs vada Dieva gaisma, kas padzen šķelšanās tumsu un virza mūsu ceļu uz vienotību. Esam devušies uz aizvien lielāku kopību. Palīdzēsim viens otram ceļā aizvien vairāk tuvoties Dievam.
Pasaulei vajadzīga Dieva gaisma, kas atspīd vienīgi mīlestībā, kopībā un brālībā. Šajā ceļā vieglāk iet ar žēlsirdības darbiem, kuri tuvina Dievam, kas klātesošs trūcīgos, un arī vieno kristiešus. Kad ceļā lielākas prasības, mērķi var likties vēl tālu, grūti sasniedzami, tad var iestāties zināms nogurums, var būt kārdinājums uz vilšanos. Atgādināsim tad viens otram, ka šo ceļu veicam kā Dieva nemitīgi meklētāji, nevis tādi, kuru “īpašumā” jau būtu Dievs. Iesim uz priekšu pazemīgi un pacietīgi, vienmēr kopā, lai uzmundrinātu un atbalstītu viens otru, jo Kristus to vēlas. Palīdzēsim viens otram, kad vien redzam citus trūkumā. Katrā ceļojumā reiz nākas apstāties, lai atgūtu spēkus un vēl skaidrāk saskatītu mērķi. Kā Dieva meklētāji, ceļā uz pilnīgu kopību ar viņu un viens ar otru, lai ejam Kristus ceļu, jo Kristus ir Ceļš. Kristus mums vajadzīgs, tāpat arī viņa nestais jaunums un nesalīdzināmais prieks. Vienīgi turoties pie Kristus, sasniegsim pilnīgas vienotības ceļa mērķi.
Tieši Kristu, kaut vai neapzinīgi, meklē cilvēki katrā laikā, arī mūsējā. Kopības ceļā aizvien vairāk paklausīsim Dieva gribai, nevis cilvēciskām stratēģijām, izvirzīsim nevis mērķus virs zemes, bet Debesu norādīto virzienu. Aizvien uzlūkosim Kristu (sal. Ebr 12: 2) un paliksim lūgšanā tuvu viens otram. Esam rosināti izturēt lūgšanā un kopīgā darbā par labu visu kristiešu vienotībai bez maldīgām bailēm un ar sirdīm, kuras silda Dieva mīlestība. Vienotība ir Dieva dāvana. Attīstoties ekumeniskai kustībai, aizvien vairāk nepieciešama debesu gaisma un spēks. Kristus pats vadīs kristiešus uz mērķi, kuru norādīja mācekļiem: būt vienotiem pilnīgā mērā, lai pasaule ticētu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un cilvēces Pestītājs. Lūgšana, kas izraisa paļāvību uz Dievu un mīlestību uz brāļiem un māsām, atbrīvos kristiešus no savstarpējas neuzticības, aizdomām un bailēm. Mīlestība tiešām lai ir pamatā kristīgai kopienai; tā mudinās kristiešus nonākt līdz vienotības mērķim. Dieva mīlestība lai padzen visas bailes (sal. 1 Jņ 4: 18).
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesītis, Nr. 1 (416) 2023. gada 8. janvāris
