No 6. līdz 16. februārim Priesteru Mariāņu kongregācijas ģenerālpriekšnieka rezidencē Romā notika ģenerālkapituls, kas pulcināja kongregācijas pārstāvjus no visas pasaules. No Latvijas vikariāta tajā piedalījās priesteris Dainis Kašs MIC.
Delegāti iesāka kapitulu ar sakopotības dienu – garīgiem vingrinājumiem un pārdomām par Dieva gribas atpazīšanu, kā arī kopīgi celebrēja Svēto Misi Santa Maria Madžore bazilikā. To vadīja kardināls Staņislavs Rilko, kurš uzsvēra, ka mariāņi šajā vietā, kas ir vissenākā Rietumu Baznīcas Dievmātes kulta vieta, ir aicināti līdzīgi svētajam Apustulim Jānim sadzirdēt un izdzīvot Jēzus vārdus „lūk, Tavs dēls”. Svētās Mises noslēgumā ģenerālpriekšnieka Andžeja Pakulas MIC vadībā klātesošie mariāņi uzticēja sevi un kongregāciju Dievmātei, tajā pašā dienā to darīja arī citi mariāņi pasaulē visās vietās, kur vien tie kalpo.
Nākamajā dienā sākās kapitula darbs. A. Pakula kopā ar padomi atskaitījās par paveikto sešu gadu laikā, norādot gan uz panākumiem, gan arī uz trūkumiem visas kongregācijas ietvaros. Divu dienu laikā atskaites prezentēja visu kongregācijas administratīvo vienību pārstāvji. Noslēdzot prezentāciju, visi tika aicināti piedalīties diskusijā par kongregācijas stāvokli un izaicinājumiem nākotnē.
Pēc atskaišu daļas noslēguma kapitula dalībnieki iesāka neformālas debates par jaunā ģenerālpriekšnieka izvēli, jo A. Pakulas MIC sešu gadu kadence jau tuvojās noslēgumam. 10. februārī notika jaunā ģenerālpriekšieka un ģenerālās padomes ievēlēšana. Par kongregācijas priekšnieku uz nākamajiem sešiem gadiem tika ievēlēts priesteris Džosefs Rošs MIC no ASV provinces, kurš līdz šim bija ģeneralpriekšnieka vietnieks un pirmais padomnieks. Dž. Rošs ir dzimis Ņujorkā (ASV), sāka aktiera karjeru, bet 24 gadu vecumā atteicās no tās, lai piepildītu bērnības vēlēšanos kļūt par priesteri.
Tajā paša dienā tika ievēlēti arī padomes 4 locekļi, kuri turpmākos sešos gados palīdzēs Dž. Rošam pildīt viņa pienākumus. Padomnieki nāk no Polijas un Brazīlijas provinces. Vakara lūgšanas laikā jaunievēlētais ģenerālpriekšnieks kopā ar padomniekiem apliecināja ticību un atjaunoja zvērestu būt uzticīgiem Baznīcai un kongregācijai un līdz ar to stājās savos amatos.
Turpmākās dienās notika kapitula darbi atsevišķās komisijās, izskatot ieteikumus un lūgumus, kas tika saņemti no visas pasaules mariāņiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumam par iespēju atjaunot baltā habita (mūku tērpa) izmantošanu, kā tas ir bijis kongregācijas dibinātāja svētā Staņislava Papčinska laikā. Kapitula piedāvājums tika iesniegts Konsekrētās dzīves dikastērijai un, ja tiks saņemts pāvesta akcepts, šīs izmaiņas var būt ieviestas kongregācijas praksē.
Kapitula darbi noslēdzās 16. februārī, bet nākamajā dienā tā dalībnieki tika aicināti uz audienci pie pāvesta Franciska Vatikānā. Pāvests apsveica jauno ģenerālpriekšnieku un uzrunā minēja kongregācijas garīguma trīs galvenās iezīmes – mīlestību uz Dievmāti, lūgšanu par mirušajiem un kalpošanu trūcīgajiem.
Ģenerālais kapituls Priesteru Mariāņu kongregācijā notiek ik pēc sešiem gadiem. Uz kapitulu tiek aicināti delegāti no visām administratīvām vienībām – provincēm un ģenerālvikariātiem. Pašlaik pasaulē kalpo ap 500 priesteru un brāļu, kas ir sadalīt trijās provincēs (Amerikas, Polijas un Brazīlijas) kā arī septiņos vikariātos (Lietuvas, Latvijas, Ukrainas, Ruandas, Kamerunas, Filipīnu un Vjetnamas), pie tiem pieskaitāms arī Indijas misiju punkts. Kapitula kompetencē ir veikt nepieciešamās izmaiņas kongregācijas likumdošanā, svarīgāko jautājumu risināšana kā arī ģenerālpriekšnieka un viņa padomes izvēle.
2023. gada kapitulā piedalījās 28 delegāti, kurus ievēl brāļi savās provincēs un vikariātos. Nākamais kapituls paredzēts 2029. gadā.
mariani.lv; Foto: padrimariani.org
