Šodien pāvests Francisks uzrunāja ticīgos, kas bija pulcējušies Romas Svētā Pētera katedrales laukumā, kā arī cilvēkus visā pasaulē, sveicot viņus Kritus augšāmcelšanās svētkos un nolasot savu vēstījumu “Urbi et orbi”. Turpinājuma vēstījuma pilnais teksts latviešu valodā. Tekstu no itāļu valodas tulkoja priesteris Kārlis Miķelsons.
Dārgie brāļi un māsas, Kristus ir augšāmcēlies!
Šodien mēs pasludinām, ka Viņš, mūsu dzīves Kungs, ir “augšāmcelšanās un dzīvība” pasaulei (sal. Jņ 11,25). Ir Lieldienas – Pasha, kas nozīmē “pāreju”, jo Jēzū ir piepildījusies izšķirošā cilvēces pāreja: no nāves uz dzīvību, no grēka uz žēlastību, no bailēm uz uzticību, no pamestības uz kopību. Viņā, laika un vēstures Kungā, vēlos visiem ar prieku sirdī vēlēt: priecīgas Lieldienas!
Lai ikvienam no jums, dārgie brāļi un māsas, tā ir pāreja no skumjām uz mierinājumu, it sevišķi slimajiem un nabadzīgajiem, vecajiem un tiem, kas piedzīvo pārbaudījumu un paguruma brīžus. Mēs neesam vieni, Jēzus, Dzīvais, ir ar mums mūžīgi. Lai priecājas Baznīca un pasaule, tādēļ, ka šodien mūsu cerības vairs nesašķīst pret nāves sienu, bet Kungs ir atvēris tiltu uz dzīvību. Jā, brāļi un māsas, Lieldienās pasaules liktenis ir mainījies un šodien, kas sakrīt ar visticamāko Kristus augšāmcelšanās datumu, mēs varam priecāties, no tīras žēlastības svinot svarīgāko un skaistāko dienu vēsturē.
Kristus ir augšāmcēlies, patiesi augšāmcēlies, kā to pasludina Austrumu Baznīcās. Šis patiesi mums vēsta, ka cerība nav ilūzija, tā ir patiesība! Un ka cilvēces ceļš, sākot ar Lieldienām, cerības caurausts, norit straujāk. To ar savu piemēru mums parāda pirmie Augšāmcelšanās liecinieki. Evaņģēliji stāsta par labo steigu, ar kuru Lieldienu rītā “sievietes steigšus devās un pavēstīja to mācekļiem” (Mt 28,8). Un pēc tam, kad Marija Magdalēna “steigšus devās pie Sīmaņa Pētera” (Jņ 20,2), Jānis un tas pats Pēteris “skrēja abi reizē” (sal. p. 4), lai nonāktu tajā vietā, kur Jēzus tika apglabāts. Un vēlāk Lieldienu vakarā, pēc tam, kad ceļā uz Emausu divi mācekļi bija sastapuši Augšāmcelto, tie “bez kavēšanās devās ceļā” (Lk 24,33) un steigšus mēroja vairākus kilometrus pret kalnu un tumsā, tā neapslāpējamā Lieldienu prieka mudināti, kas dega viņu sirdīs (sal. 24,32). Tas pats prieks, kura dēļ Pēteris Galilejas jūras krastā, ieraugot augšāmcēlušos Jēzu, nespēja palikt kopā ar pārējiem laivā, bet tūdaļ metās ūdenī, lai ātri peldētu pie Viņa (sal. Jņ 21,7). Lieldienās, tātad, ceļš paātrinās un kļūst par skrējienu, tādēļ ka cilvēce redz sava ceļojuma mērķi, sava likteņa jēgu, Jēzu Kristu un ir aicināta steigties pretī viņam – pasaules cerībai.
Steigsimies arī mēs augt savstarpējas uzticības ceļā: uzticībā starp cilvēkiem, starp tautām un Nācijām. Ļausim, lai mūs pārsteidz priecīgā Lieldienu vēsts, gaisma, kas izgaismo tumsu un drūmumu, kurā pārāk bieži ir ieskauta pasaule.
Steigsimies pārvarēt konfliktus un šķelšanos un atvērsim savas sirdis tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Steigsimies pa miera un brālības ceļiem. Priecāsimies par konkrētām cerības zīmēm, kas mūs sasniedz no tik daudzām valstīm, sākot ar tām, kas piedāvā palīdzību un uzņemšanu tiem, kuri bēg no kara un nabadzības.
Tomēr ceļā joprojām ir daudz klupšanas akmeņu, kas padara mūsu steigu pretī Augšāmceltajam grūtu un nogurdinošu. Uz Viņu mēs vēršam savu lūgšanu: palīdzi mums steigties pie Tevis! Palīdzi mums atvērt savas sirdis!
Palīdzi mīļotajai ukraiņu tautai tās ceļā uz mieru un izlej Lieldienu gaismu pār krievu tautu. Mierini ievainotos un tos, kuri kara dēļ zaudējuši savus tuviniekus, un dari, ka gūstekņi varētu sveiki un veseli atgriezties pie savām ģimenēm. Atver visas starptautiskās sabiedrības sirdi, ka tā strādātu, lai izbeigtu šo karu un visus konfliktus, kas liek noasiņot pasaulei, sākot ar Sīriju, kura joprojām gaida mieru. Atbalsti tos, kurus skārusi spēcīgā zemestrīce Turcijā un Sīrijā. Mēs lūdzamies par tiem, kas zaudējuši ģimenes locekļus un draugus un palikuši bez pajumtes: lai viņi saņem mierinājumu no Dieva un palīdzību no kopīgās tautu ģimenes.
Šajā dienā mēs tev uzticam, Kungs, Jeruzālemi, pirmo tavas Augšāmcelšanās liecinieci. Lai uzticības un savstarpējas cieņas gaisotnē atsāktos dialogs starp izraēliešiem un palestīniešiem, ka miers valdītu Svētajā Pilsētā un visā reģionā.
Palīdzi, Kungs, Libānai, kas joprojām meklē stabilitāti un vienotību, pārvarēt sašķeltību un visiem tās iedzīvotājiem strādāt kopā valsts kopīgajam labumam.
Neaizmirsti dārgo Tunisijas tautu, īpaši jauniešus un tos, kuri cieš sociālo un ekonomisko problēmu dēļ, lai tie nezaudē cerību un sadarbojas miera un brālības nākotnes celšanā.
Vērs savu skatu uz Haiti, kas jau vairākus gadus cieš no nopietnas sociālpolitiskas un humānas krīzes, un atbalsti politisko darbinieku un starptautiskās sabiedrības centienus rast galīgu risinājumu daudzajām problēmām, kas skar šos daudzās ciešanas skartos iedzīvotājus.
Stiprini miera un izlīguma procesus Etiopijā un Dienvidsudānā, un dari, ka izbeigtos vardarbība Kongo Demokrātiskajā Republikā.
Atbalsti, Kungs, kristiešu kopienas, kas šodien svin Lieldienas īpašos apstākļos, kā Nikaragvā un Eritrejā, un atceries visus tos, kam liegta iespēja brīvi un publiski apliecināt savu ticību. Sniedz mierinājumu starptautiskā terorisma upuriem, īpaši Burkinafaso, Mali, Mozambikā un Nigērijā.
Palīdzi Mjanmai iet pa miera ceļiem un apgaismo atbildīgo sirdis, lai nomocītie rohindži varētu atrast taisnību.
Sniedz mierinājumu bēgļiem, deportētajiem, politiskajiem ieslodzītajiem un migrantiem, jo īpaši visneaizsargātākajiem, kā arī visiem tiem, kas cieš no bada, nabadzības un narkotiku tirdzniecības postošās ietekmes, cilvēku tirdzniecības un jebkādas verdzības formas. Iedvesmo, Kungs, tautu vadītājus, lai neviens vīrietis vai sieviete netiktu diskriminēts un netiktu aizskarta to cieņa; lai, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un demokrātiju, šīs sociālās sērgas tiktu dziedinātas, vienmēr tiktu meklēts pilsoņu kopīgais labums, garantēta drošība un nepieciešamie apstākļi dialogam un mierīgai līdzāspastāvēšanai.
Brāļi, māsas, atklāsim arī mēs no jauna ceļojuma garšu, paātrināsim cerības pulsu, nobaudīsim Debesu skaistumu! Šodien smelsimies spēku, lai dotos uz priekšu labajā, pretī Labajam, kas nepieviļ. Un, ja, kā rakstīja kāds senais tēvs, “lielākais grēks ir neticēt Augšāmcelšanās spēkam” (Svētais Īzaks no Ninives, Askētiskie sprediķi, I,5), tad šodien ticēsim: “Jā, mēs esam pārliecināti: Kristus patiešām ir augšāmcēlies” (Lieldienu Sekvence). Mēs ticam Tev, Kungs Jēzu, mēs ticam, ka līdz ar Tevi atdzimst cerība, ceļojums turpinās. Tu, dzīvības Kungs, iedrošini mūsu ceļus un atkārto mums, tāpat kā mācekļiem Lieldienu vakarā: “Miers jums!” (Jņ 20, 19.21).
