Jaunākajā Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles “Vēstnesītī” lasām par priesteri Paulu Kļaviņu, kurš katedrālē ir nokalpojis nu jau desmit gadus.
Pr. Paula Kļaviņa kā administratora kalpojums Rīgas Svētā Jēkaba Katedrālē aizsākās 2013.gada maijā. 3.maijā ar arhibīskapa pieņemto lēmumu, sākumā uz laiku, aizstājot toreizējo draudzes prāvestu Juri Jalinski, bet vēlāk, 23.08 arhibīskaps Zbigņevs Stankevičš ieceļ pr. Paulu jau pastāvīgi par Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles administratoru, saglabājot toreiz esošos pienākumus, un to bijis ne mazums: RTI un RARZI docētājs, Rīgas Garīgā semināra rektors līdz 2016. gadam; pēc tam Metropolijas Romas katoļu kūrijas kanclers, arhidiecēzes arhivārs, pēdējos gados – atbildīgais par diecēzes sinodālā ceļa norisi un bīskapa vikārs formācijas jautājumos. Un kur tad vēl darbs pie pr. Paula īpašā sirdsbērna- ”Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles Vēstnesīša” ar bagāto un daudzveidīgo rakstu klāstu!
Pēc nominācijas jaunajā kalpojumā, svinot katedrālē pirmo Svēto Misi 9.05.2013.g., pr. Pauls te jau sen nejūtas kā ”jauniņais,” jo sadraudzība ar katedrāli aizsākta no 1982.g., kalpojot kā ministrantam pie altāra laikā, kad šeit kā viceprāvests ir mariāņu tēvs Viktors Pentjušs, kurš tolaik ir arī Rīgas Garīgā semināra pasniedzējs un garīgtēvs. Tāpat kalpo diakons Gunārs, māsa Lienīte un daudzi citi.
Tēva Pentjuša personība, paraugs dvēseļu pestīšanas darbā nenoliedzami atstāj iespaidu un sekmē Paula dzīves ceļa izvēli. Par to atgādina tēva Viktora simtgadei veltīta un 2015.g. izdotā pr. Paula Kļaviņa grāmata „Ceļā ar krustu pie Jēzus”, kur priekšvārdā viņš raksta: ”Ticības dzīve arī ir kā ceļš, kuru veicam Baznīcā kopā ar ticības brāļiem un māsām Kristū. Tajā mums laimējas sastapt Jēzu Kristu ne tikai viņa Vārdā, bet arī viņa sekotājos -kristiešos, kuri var mums personīgi atklāt un ļaut piedzīvot Dieva maigumu, mīlestību, žēlsirdību un piedošanu. Pie šādiem kristiešiem, kuri spējuši Dieva žēlastībā izraisīt cilvēka dzīvē pat kardinālus pavērsienus, noteikti minams mariāņu tēvs Viktors Pentjušs MIC”.
Kā turpinājums seko studijas Rīgas Garīgajā seminārā no 1990.g. līdz 1994.g., kas sakrīt ar mūsu valsts atjaunotni – atmodas periodu – un veicina, un nostiprina topošā priestera Paula patriotismu, kā liecība tam vēlāk, Latvijas simtgadē ”Vēstnesītī” publicētais rakstu cikls ”Latvijai un Brīvībai”, kas ataino mūsu valsts vēsturi kristīgā skatījumā un ietver dziļu tēvzemes mīlestību. Pēc studijām ASV seminārā un Ordinācijas sakramenta saņemšanas 1996.g. pr. Pauls tieši katedrālē svin pirmo svinīgo Svēto Misi, kurā sprediķi saka prāvests Antons Smelters. Turpmākos gados padziļina zināšanas un paplašina redzesloku, vēl piecus gadus pavadot Amerikas katoļu universitātē, kur tiek iegūts doktora grāds teoloģijā un bagātinās pastorālā prakse, apkalpojot amerikāņu un latviešu katoļu draudzes. Vasaru brīvlaikos vairākkārt palīdz pr. Smelteram katedrālē.
Pēc atgriešanās Latvijā 2001.g. pamatdarbs ir bijis un joprojām ir teoloģisko priekšmetu pasniegšana RTI un RARZI, epizodiski iznācis kalpot Sv. Jēkaba katedrāle, bet pārsvarā citās draudzēs, kalpojot arī pie pr. Viktora Pentjuša viņa dzīves pēdējās nedēļās 2007.g. februārī.
Kāds tad ir bijis pēdējo 10 gadu posms, pr. Paulam esot kā jau katedrāles administratoram? Var teikt, ka tas ir bijis spraigu notikumu un izaicinājumu pilns laiks gan valsts, gan arī Sv. Jēkaba katedrāles draudzes dzīvē, jo atrodamies ne tikai Rīgas centrā, bet arī bieži katoliskai Baznīcai svarīgu notikumu epicentrā. Tā 2015.g. – Latvijai kā Marijas zemei (Terra Mariana) – 800, Tezē Eiropas jauniešu dienas Rīgā 2016.g. nogalē un 2017.g. sākumā. 2018.g. – Latvijas simtgade un pāvesta Franciska vizīte. Un tad sekojošā Covid pandēmija, kas aprauj daudzas ierosmes un jauninājumus, kā, piemēram, 2017.g. nogalē sākto un veiksmīgi turpināto personīgo garīdznieka sveicināšanos ar ticīgajiem pēc Sv. Mises draudzes priekštelpā, kas ļauj tuvāk iepazīt draudzes locekļus, dzirdēt viņu izteiktās pateicības, lūgumus, un ierosinājumus. Un tūlīt pēc tam, un līdz šim brīdim katedrāle ir ierauta pamatīgā pārbūvē un atjaunotnē, gaidot lielas jubilejas: katedrāles simtgadi 2024.g. un dievnama sākotnējā veidola 800 gade 2025. gadā.
Šo notikumu un daudzu kalpojumu gūzmā liels atbalsts pr. Paulam ir diakons Gunārs un vikāri. Lielu pateicību pr. Pauls izsaka pr. Renāram Birkovam, kurš bijis kā vikārs no 2014. -2017.gadam, pr. Valteram Vārpsalietim – vikārs no 2017. – 2019. gadam un tagadējam vikāram pr. Aivaram Līcim. Pr. Pauls ir pateicīgs arī katedrāles draudzes Pastorālajai padomei, kas ir dibināta 2017. gadā. Novitāte ir lektoru un akolītu iesvētes rits lielākai laju līdzdalībai Baznīcas liturģiskajā dzīvē. 2022.g. 20. augustā no Rīgas arhibīskapa metropolīta Z. Stankeviča rokām desmit laji un divas Dievam veltītas personas saņem lektora un akolīta svētības.
Vēl kāds jaunievedums – kapusvētki Raiņa kapos. Pirmo reizi tie notiek ar Sv. Misi 2017.g. 26. augustā, tā ir pārvarēts kāds aizspriedums ar šajos kapos apbedītajiem ”cerībā uz Jēzus žēlsirdību, kas pārsniedz taisnību, mēs varam lūgties par jebkuru mirušo, jo viņi vai viņas mīla ir Dievam vien zināma”, tā pr. Pauls. 2021. g. draudzē tiek aizsāktas un turpinās pārrunas kopīgā jeb sinodalā ceļa pieredze, kas ļauj draudzes locekļiem izteikties un tuvāk iepazīties. Saikni ar katedrāles draudzi pr. Pauls padziļina arī kopīgā svētku svinēšanā un jubileju atzīmēšanā.
Īpašā viņa uzmanības lokā ir trūcīgie. Caritas darbība katedrālē ir jo plaši izvērsta. Tā, piemēram, Vispasaules trūcīgo diena katru gadu saistīta ar kādu pasākumu svētdienas skolas telpās. Vairāku gadu garumā pr. Pauls ir piedalījies svētceļojumos uz Aglonu. Tā par 2016.g. svētceļojumu, kas ir bijis viens no lietainākajiem, liecina Anda: «Saku lielu paldies mūsu priesteriem, kuri nogāja ar mums soli pa solim, iesoļojot Aglonā.” Savukārt Anita piebilst, ka ”daudz palīdzēja šī svētceļojuma laikā pr. Paula lekcijas, kurās viņš stāstija par žēlsirdības darbiem.”
Īpašas apceres un analīzes vērts būtu arī mūsu administratora pr. Paula ieguldījums katedrāles mazā “Vestnesīša” rakstu bagātībā un dziļumā, skarot lielas tēmas, gan arī daudzo jubileju kontekstā – valsts, Baznīcas, ievērojamu personu, bet vienlaicīgi ar lielu sirsnību atspoguļojot draudzes locekļu dzīves jubilejas. Kādā 2013.g. homīlijā pr. Pauls atzīst: ”Dievs radīja mūs ne vientulībai, ne tam, lai mēs noslēgtos sevī, bet gan lai sastaptu Viņu un atvērtos sastapt citus.”
Pr. Paula kalpojums mūsu katedrālē liecina ne vien par ticību, bet arī par žēlsirdīgu atvērtību uz draudzes locekļu vajadzībām. Paldies sakām par dedzības pilnajiem sprediķiem, stiprinot draudzi un veicinot tās izaugsmi kopīgajā ceļa.
Helēna Žigo, Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles Vēstnesītis, Nr. 7 (422) 2023. gada 7. maijs
