Jūlija pēdējā nedēļā Rīgas Katoļu ģimnāzijā atkal skanēja itāļu valoda. Jau otro gadu šeit norisinājās jauniešu apmaiņas projekts, kurā programmas „Jaunatne darbībā” ietvaros sadarbojas latviešu un itāļu jaunieši. Pērn tas bija projekts „Atceries! Iededzies! Sauc līdzi!”, kura ietvaros tika popularizētas latviešu un itāļu tradicionālās spēles. Šogad kā projekta turpinājums tika iemēģināta roka abu valstu tradicionālajās virtuvēs jauniešu apmaiņā „Agape”.
Vārds „agape” nāk no grieķu valodas, un itāļu karmelītu tēvs Evinčenco Vakarīno jauniešiem uzsvēra, ka agape tā ir dalīšanās, sadraudzība, vienotība un mīlestība, kuru aicināja izdzīvot visa projekta laikā. Dienu pirms došanās prom jaunieši dalījās, ka patiesi spējuši piedzīvot šo vienotību. Viņi pat apgalvoja, ka tā bijusi daudz spēcīgāka nekā pirmā projekta laikā. Īpašs piedzīvojums daudziem bija iespēja būt un komunicēt ar neredzīgiem un vājredzīgiem jauniešiem, kuri piedalījās projekta aktivitātēs. Tā bija pazemības, pacietības un mīlestības skola, jo vājredzīgajiem bija jāpalīdz iejusties jaunajā vidē. Tai pat laikā pārsteidzoši bija saprast, ka nereti cilvēki, kas ir vājredzīgi vai absolūti neredzīgi, ir daudz „redzīgāki” un spējīgāki nekā mēs.
Uz projektu abu valstu jaunieši ieradās ar jau sagatavotām recepšu prezentācijām, bet itāļi līdzi bija atveduši dažus savus nacionālos produktus, lai daudz autentiskāk spētu pagatavot savus nacionālos ēdienus. Atsevišķas receptes tika izvēlētas sagatavošanai, nofotografēšanai kalendāram un apēšanai. Itāļiem liels atklājums šķita biezpiena mājiņas ar marmelādi. Interesants šķita arī rupjmaizes kārtojums un maizes nozīmība latviešu virtuvē kopumā.
Linda Valle, Ilze Mežniece, foto no RKĢ arhīva