Vatikāna Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas dikastērijs šī gada 11. jūlijā izdeva dekrētu, ar kuru apstiprina Rīgas arhidiecēzes liturģisko kalendāru. Tajā turpmāk būs iekļautas divas liturģiskās svētku dienas, kas svinamas arhidiecēzē.
Katrai diecēzei ir savs liturģiskais kalendārs, kas nedaudz atšķiras un to apstiprina Vatikāns. Un Rīgas arhidiecēze lūdza iepriekš minēto dikastēriju iekļaut divas papildu svētku dienas tās liturģiskajā kalendārā.
Saskaņā ar dekrētu, turpmāk ik gadu 4. maijā tiks svinēta Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles iesvētīšanas gadadiena. Katedrālē šī diena būs svinama kā svinības (sollemnitas), bet pārējās draudzēs kā svētki (festum). Tāpat turpmāk visā arhidiecēzē 14. augustā tiks svinēta svētā Meinarda diena. Šī diena ir noteikta kā Rīgas arhidiecēzes aizbildņa svētki un visā arhidiecēzē tā svinama kā svinības.
Ja konkrētā diena ir noteikta kā svinības jeb sollemnitas, tas nozīmē, ka liturģiskā svinēšana ir pielīdzināma svētdienas Svētajai Misei, kur tiek iekļauts dziedājums “Gods Dievam”, svētkiem paredzētie lasījumi (divi lasījumi un Evaņģēlijs) un “Es ticu”, bet ticīgajiem tā nav obligāti svinama svētku diena, kā tas ir obligāto svinību (sollemnitas de praecepto) gadījumā. Obligātās svinības ir pielīdzināmas svētdienai, kas nosaka pienākumu piedalīties Svētajā Misē un atturēties no darbiem. Tādas ir desmit dienas gadā: Kristus dzimšanas svētki, Marijas – Dieva mātes svētki 1. janvārī, Kunga pasludināšanas svētki 6. janvārī, svētā Jāzepa svētki 19. martā, Kunga debesskāpšana, Kristus Miesas un Asiņu svētki, svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētki 29. jūnijā, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki 15. augustā, Visu svēto diena 1. novembrī un vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgā ieņemšana 8. decembrī. Savukārt svētku jeb festum Svētās Mises svinēšana sevī ietver dziedājumu “Gods Dievam” un svētkiem paredzētos lasījumus (viens lasījums un Evaņģēlijs). Tas nozīmē, ka svētki liturģiski ir mazāk nozīmīgi nekā svinības.
