Padziļināt ticības zināšanas: ticība un prāts

Sveicot visus tos, kuriem sākas vai atsākas skolas vai studiju gaitas, kā arī visus tos, kuru ikdiena ir saistīta ar izglītību un zinātni, piedāvajam ieskatīties jaunākajā Rīgas Svētā Jēkaba Vestnesīša numurā publicētajā rakstā par ticību un prātu, kā arī ilgām pēc patiesības.

Pirms 25 gadiem – 1998. gada 14. septembrī pāvests Jānis Pāvils II izdeva encikliku “Fides et ratio” (Ticība un prāts), kur izteikts, ka ticība un prāts kā Dieva dāvanas cilvēkam ir, lai varētu pilnveidoties un tuvoties Dievam. Ticība ir būtiski svarīga Baznīcas dzīvē, jo būtiska ir atklāsmē dāvātā dāvana, kas ir pats Dievs un kura pieņemama ticībā. Kur vien vājinās uztvere par katoļticības centrālo vietu, tur sākotnējo spožumu zaudē ekleziālā dzīve, kļūstot par sterilu aktīvismu jeb izvēršas politiskā lietderībā ar pasaulīgu pieskaņu. Ja, turpretī, patiesība par ticību vienkārši un izšķiroši nostādīta kristīgās eksistences centrā, tad cilvēka dzīvi atjauno neatslābstoša, neierobežota mīlestība.

Mīlestība, atjaunojot visas lietas, izriet no Dieva Sirds uz Jēzus Kristus Sirdi un caur viņa Garu visur pasaulē. Šī mīlestība rodas no satikšanās ar Kristu ticībā: „Būt par kristieti neizriet no ētiskas izvēles vai cēlas idejas, bet no satikšanās ar notikumu, ar personu, kas dod dzīvei jaunu apvārsni un izšķirošu virzību” (Deus caritas est, n. 1).

Jēzus Kristus ir personificēta Patiesība, kas pievelk pasauli pie sevis. Gaisma, kas izstaro no Jēzus, ir patiesības spožums. Katra cita patiesība ir fragments Patiesībai, kas ir Kristus, un atsaucas uz viņu. Jēzus ir polārā zvaigzne cilvēka brīvībai: bez Jēzus tā zaudē virzību, jo, nepazīstot patiesību, brīvība deģenerējas, kļūst izolēta un izvēršas vienīgi sterilā arbitrācijā. Ar Kristu tiek no jauna atklāta brīvība, tā atzīta kā radīta mūsu labumam un izpaužas karitatīvā darbībā un uzvedībā. Tāpēc Jēzus dod cilvēkiem pilnīgu iepazīšanos ar patiesību, un viņš nemitīgi aicina tos dzīvot patiesībā. Piedāvāta kā realitāte, patiesība atjauno cilvēku un vienlaikus pārsniedz viņu kā Noslēpums, kas aptver un reizē pārsniedz cilvēka prātīgumu.

Tieši mīlestība uz patiesību vislabāk mudina cilvēka prātu uz neizpētītiem apvāršņiem. Jēzus Kristus, kas ir patiesības pilnība, tuvina sev katras personas sirdi, to paplašina un piepilda ar prieku. Tiešām, vienīgi patiesība var pārņemt prātu un darīt to pilnīgi priecīgu. Šis prieks vairo cilvēka sirds dimensijas, paceļ to no egoisma šauruma, dara sirdi spējīgu patiesi mīlēt. Šī prieka pieredze aizkustina un pievelk cilvēku uz brīvu adorāciju, ne (verdzisku) kalpisku izstiepšanos uz zemes, bet lai noliektos ar sirsnīgu respektu Patiesības priekšā, ar kuru ir sastapies. Šādi, kalpošana patiesībai, kas ir liecība par Kristu, kas ir visa patiesība, ir arī kalpošana priekam, un šo prieku Kristus vēlas izplatīt pasaulē: tas ir prieks par ticību viņam, par patiesību, kas nodota tālāk caur viņu, par pestīšanu, kas nāk no viņa. Šo prieku izjūtam savās sirdīs, kad ticībā liecam ceļus, lai pagodinātu Jēzu. Šī mīlestība uz patiesību arī iedvesmo un virza kristīgo pieeju mūsdienu pasaulei un Baznīcas evaņģēliskos pienākumus.

Ar prieku Baznīca pieņem īstos sasniegumus cilvēciskās zināšanās un atzīst, ka evaņģelizācija pieprasa atbilstoši uztvert tos apjomus un izaicinājumus, kuras stāda priekšā modernās zināšanas. Lielie zinātnes sasniegumi palīdzējuši mums labāk izprast radības noslēpumu, dziļi iezīmējuši visu tautu apziņu. Tomēr, dažkārt zinātniskie sasniegumi bijuši tik strauji, ka kļuvis ļoti grūti izšķirt, vai tie saskan ar tām patiesībām par cilvēku un pasauli, kuras Dievs ir atklājis. Dažkārt zināmi apgalvojumi zinātniskās zināšanās ir pat pretēji šīm patiesībām. Tas izraisījis zināmu apjukumu starp ticīgiem un arī apgrūtinājis Evaņģēlija sludināšanu un pieņemšanu. Līdz ar to, katrs pētījums ar mērķi padziļināt zināšanas par prāta atklātajām patiesībām ir vitāli svarīgs pārliecībā, ka „starp prātu un ticību nepastāv nekāda veida sacensība” (Fides et ratio, n. 17).

Jēzus Kristus ir visas radības un visas vēstures Kungs. Ticīgais labi zina, ka „caur viņu un viņam tika radītas visas lietas… un viņā saturas kopā visas lietas” (Kol 1: 16, 17). Nemitīgi padziļinot mūsu zināšanas par Kristu (kas ir kosmosa un vēstures centrs), mēs varam norādīt mūsdienu cilvēkam, ka ticība Kristum ir svarīga cilvēka nākotnei: tā īsteno visu, kas ir īsti cilvēcīgs. Tikai šajā perspektīvā spēsim pārliecinoši atbildēt tam, kas meklē. Šis pienākums ir izšķiroši svarīgs tam, lai pasludinātu un nodotu tālāk ticību mūsdienu pasaulē. Pašreiz evaņģelizācijas pienākums ir steidzama prioritāte un tā prasa līdzīgu iesaistīšanos. Dialogs starp ticību un prātu, reliģiju un zinātni ne tikai ļauj, cik iespējams, efektīvi un pārliecinoši norādīt mūsdienu cilvēkiem ticības Dievam prātīgumu, bet arī norādīt, ka galīgais piepildījums katrai īstai cilvēciskai vēlmei atrodams Jēzū Kristū.

Šajā ziņā nopietna evaņģelizācija nevar ignorēt tos jautājumus, kas izriet arī no mūsdienu zinātniskiem un filozofiskiem atklājumiem. Vēlme pēc patiesības pieder pašai cilvēciskai dabai. Visa radība aicina meklēt tās atbildes, kas paver cilvēka prātu lielajai atbildei, kuru tas vienmēr meklējis un gaidījis: „Kristīgās atklāsmes patiesība atrodama Jēzū no Nācaretes, ļauj visiem cilvēkiem pieņemt savas dzīves noslēpumu. Kā absolūta patiesība tā aicina cilvēkus būt atvērtiem transcendentajam, respektējot to kā radību autonomiju un brīvību. Šajā ziņā ir pilnīgas attiecības starp brīvību un patiesību un mēs izprotam pilnīgo nozīmi Kunga vārdiem: ‘Jūs pazīsiet patiesību un patiesība darīs jūs brīvus’ (Jņ 8: 32)” (Fides et ratio, n. 15).

Kalpošana ticības pilnībai ir kalpošana patiesībai un, līdz ar to, priekam, kas nāk no sirds dziļumiem, kas plūst no tiem mīlestības dziļumiem, kurus Kristus atvēra ar caurdurto Sirdi uz krusta un kurus viņa Gars izlej pasaulē ar neizsīkstošu nesavtību. Tāpēc doktrinālā kalpošana ir reizē pastorāla, pilnīgi izplatot Dieva gaismu pasaulē. Lai ticības gaisma vienmēr apgaismo jūsu darbu, kā „zvaigzne” vada jūs, palīdz jums vērst pie Kristus cilvēku sirdis!

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesītis Nr. 12 (427) 2023. gada 27. augusts

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti