28. septembrī Avilas Mistikas universitātes rektors, tēvs Havjers Fransisko Sančo Fermins OCD, baskāju karmelīts un teoloģijas doktors, viesojās Rīgā, Kristīgās kultūras institūta. Edītes Šteinas foruma rīkotajā konferencē „Kristīgās dzīves sievišķā puse”, kas bija pulcējusi kuplu klausītāju saimi.
Latvijas klausītājiem tēvs Havjers sniedza ieskatu svētās Edītes Šteinas un svētīgās Elizabetes no Trīsvienības mistiskajā pieredzē attiecībās ar Dievu un viņu mācībā, kura mūsdienu sievietēm ļauj iegūt pieredzi par to, kas Dieva plānā ir sieviete, kāds ir viņas uzdevums, kādā veidā viņa nemierīgas un steidzīgas pasaules vidū var vienmēr būt dziļā vienotībā ar Kungu. Savukārt vīriešiem, kuri pārsteidzošā kārtā konferencē bija visai lielā skaitā, šo divu svēto pieredze un atziņas ļāva dziļāk iepazīt sievieti, kuru Dievs radījis kā vīrieša palīgu un līdzgaitnieci.
Kā pirmo konferences klausītāji dzirdēja priekšlasījumu „Dzīve Dieva rokās. Edīte Šteina par sievietes ceļu un garīgumu”, kurā tēvs Havjers analizēja sv. Edītes Šteinas, karmelītu mūķenes, svētās un filozofes ar ļoti labu izglītību un izcilu prātu, uzskatus par sievietes vietu Dieva plānā un viņas dziļāko būtību. Edīte Šteina sievieti Dieva plānā redz kā pilnvērtīgu palīgu vīrietim, jo tikai abi kopā – vīrietis un sieviete – veido Dieva attēlu. Sievietes galvenais aicinājums ir mātišķība – fiziska un garīga dzemdināšana. Vienīgi sieviete ir gatava uz pilnīgu atdevi mīlētajai personai – vai tas būtu konsekrētajā dzīvē, pilnīgi veltot sevi Kungam, vai arī ģimenē – veltot sevi vīram un bērniem. Abos dzīvesveidos sieviete ir māte – ģimenē viņa fiziski dod dzīvību bērniem, bet konsekrētajā dzīvē īsteno savu mātišķību, dzemdinot dvēseles debesīm. Bez tam ģimenes mātes stāvoklis un fiziskās dzīvības došana bērniem neizslēdz garīgas dzemdināšanas aspektu, jo māte ir pirmā, kura iepazīstina bērnus ar Dievu, lūgšanas dzīvi, ticības patiesībām. E. Šteinas izpratnē tieši sieviete ir spējīga uz risku tādā izpratnē, ka izdzīvojot savu mīlestību, nebaidās doties nezināmajā, apgūst jaunas lietas, zināšanas un prasmes.
Ja sv. E. Šteina iedziļinās sievietes būtībā, viņas aicinājuma un tā īstenošanas ceļu apcerē, tad karmelīte – svētīgā Elizabete no Trīsvienības atklāj savu noslēpumu – vienkāršo un īso ceļu sievietes aicinājuma īstenošanai – dzīvi kopā ar Dievu. Svētīgās Elizabetes no Trīsvienības noslēpuma apcerē tēvs Havjers konferences dalībniekus ieveda otrajā priekšlasījumā „Debesis virs zemes. Elizabetes no Trīsvienības noslēpums – iekšējā dzīve Dievā”. Elizabete no Trīsvienības nepievēršas sievietes būtības analīzei, bet ar savas dzīves piemēru atklāj praktisku veidu, kā īstenot dzīvi Dievā un atrasties Debesīs pat ārēji nospiedošos apstākļos. Pati Elizabete no Trīsvienības mirst no smagas slimības ļoti jauna – 26 gadu vecumā. Arī viņas ceļš uz Karmelu nav viegls – viņas dzīve ir pakļauta autoritāra rakstura mātei, taču šie apstākļi nekavē svētīgo atrast laimi un prieku Kungā. Viņas dvēseles centrā ir mītne Jēzum, kur Viņš vienmēr ir klātesošs. Viņa iesaka meklēt klusumu un vienatni, lai Jēzus varētu mājot šajā dvēseles cellē. Svētīgās Elizabetes no Trīsvienības atklātais iekšējās dzīves noslēpums ir dziļi evaņģēlisks – dzīvot savstarpējās iemājošanas attiecībās ar Jēzu, kā Viņš pats māca Jāņa evaņģēlijā Augstā priestera lūgšanā: „Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jņ 17, 21) Svētīgā Elizabete no Trīsvienības, līdzīgi svētajam Augustīnam, atrod Dievu sevī.
Abi tēva Havjera priekšlasījumi atvēra klausītāju prātu un sirdi tālākai garīgajai augšanai, kalpojot kā zīmes ceļā uz pašizpratni un svētumu. Karmelītu māsu sv. Edītes Šteinas un svētīgās Elizabetes no Trīsvienības atziņas un liecības ir būtiskas mūsdienu pasaulē, kur sievietes identitāte tiek bieži aizstāta ar sociālajām lomām. Attiecību veidošana ar Dievu, kuras ir svarīgs priekšnoteikums attiecību veidošanai ar tuvākajiem, tiek aizstāta ar dažāda veida „aktīvismu”, kas ielaužas arī Baznīcas dzīvē.
Tēvs Havjers Fransisko Sančo Fermins OCD ir dzimis 1966. gadā Burgosā, Spānijā. Pēc filosofijas studijām Burgosā studējis teoloģiju Romā, kur ieguvis doktora grādu garīgās dzīves teoloģijā, rakstot doktora darbu par svēto Edīti Šteinu. Pēc tam studijas turpinājis Vācijā un divdesmit sešu gadu vecumā iestājies Karmela ordenī. Pašlaik tēvs Havjers Fransisko Sančo Fermins ir Mistikas universitātes rektors Avilā, kā arī lasa lekcijas Burgosas Teoloģijas fakultātē. Ir lasījis lekcijas Romā Teresianum un Urbaniana universitātē, Salamankas universitātē Spānijā, vairākās citās Eiropas valstīs, kā arī Amerikā un Āzijā, bet visvairāk Japānā. Tēvs Havjers ir autors vairāk nekā 30 grāmatām par garīgumu un Karmela svētajiem, kā arī publicējis neskaitāmus rakstus dažādos teoloģijas žurnālos, tai skaitā tulkojis un izdevis Edītes Šteinas kopotos rakstus spāņu valodā.
Stella Jurgena
Tēva Havjera Fransisko Sančo Fermina OCD foto: Aigars Brikmanis,
Edītes Šteinas foto: no interneta resursiem.
