“Mieram tuvu” saņem pateicības vārdus par 25 gados paveikto

Mazā kabatas formāta grāmatiņa “Mieram tuvu” jau ir pierasts ikdienas garīgās dzīves un dziļāku ticības dzelmju meklējumu pavadonis daudziem Latvijas katoļiem un ne tikai viņiem – to iecienījuši arī citu konfesiju ticīgie. Labprāt to lasa arī tie, kuri pret ticības lietām ir visai atturīgi. Izdevums neuzbāzīgā un skaistā veidā iepazīstina lasītājus ar Svētās Mises kārtību, katras dienas Svēto Rakstu lasījumiem, piedāvā priesteru rakstītās lasījumu apceres, kā arī sniedz iespēju intervijās iepazīt līdzcilvēkus, kuriem draudzība ar Dievu un ticības ceļš ir dzīves saturs un virzītājs. Katra izdevuma pēdējās lappusēs var iepazīt kādu svēto vai svētīgo un uzdot sev jautājumu – kāpēc šie cilvēki izdarīja tieši tādas dzīves izvēles un ne citas? Kāpēc viņu izpratne par labu un ļaunu, vērtīgo un nevērtīgo būtiski atšķiras no mūsdienās vispārpieņemtā? Arī grāmatiņas lappusēs rodamais Dieva vārds ir dzīvs un darbīgs – tā darbības spektrs tālu pārsniedz dievnamu solu rindas, tas kā dzidra tērcīte iesniedzas slimnīcās, pansionātos, kā arī citās ar Baznīcu nesaistītās vietās un cilvēku sirdīs, bieži vien izkausējot cilvēku aizspriedumus pret Dievu un Viņa vārdu. Šis izdevums ir unikāls ar to, ka ir ne tikai saturiski un māksliniecieciski augstvērtīgs, bet arī pietiekami populārs un pieprasīts.

Reizēm šķiet, ka mazā grāmatiņa dievnamu grāmatu galdos, kā arī citās tirdzniecības vai izplatīšanas vietās atradusies vai no aizlaikiem. Taču pirms 25 gadiem bija tikai “vārds” – ideja, kurai Kunga apredzība ļāva iemiesoties šādā formātā, nest vēsti par Viņu cilvēkiem un šā gada jūlijā jau ir iznācis “Mieram tuvu” 300. numurs. Neviļus atmiņā uznirst senā leģenda par 300 spartiešu karavīriem, kuri Termopilu aizā aizturēja milzīga ienaidnieka karaspēka straumi. Šie 300 izdevumi ir kā cīnītāji, kuri aiztur “ūdeni no čūskas mutes” (sal. Atkl 12, 15), kurš ar dezinformācijas un pat melu plūdiem draud aprīt Baznīcu un Kristus sekotājus. Senie karavīri tomēr tika pārspēka nomākti, bet garīgajā cīņā, ko izcīna arī “Mieram tuvu”, augusta mēnesī jau pievienosies jauns cīnītājs – izdevuma 301. numurs.

Divdesmit pieci gadi. Vesela paaudze izaugusi ar šo grāmatiņu un šā gada 13. jūlija siltā, mazliet lietainā novakarē “Mieram tuvu” izdevēju – izdevniecības “KALA Raksti” komanda – redaktore Aija Balode, māksliniece Laura Feldberga un izplatīšanas koordinatore Dace Biltaure aicināja tās lasītājus un atbalstītājus uz pateicības Svēto Misi Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā un mielastu.

Omulīgajā dievnamā sanāca krietns pulks izdevuma cienītāju un katru gaidīja neliela dāvaniņa – baznīcas solos bija izvietoti ”Mieram tuvu” jūlija eksemplāri, lai atrastu mājvietu svinību viesu rokās un sirdīs.

Pateicības Svēto Misi svinēja Rīgas palīgbīskaps Andris Kravalis, koncelebrējot vairākiem priesteriem, no kuriem abi mariāņu tēvi bija mērojuši ceļu pat no Daugavpils, un piekalpojot diviem diakoniem. Uzrunā bīskaps minēja, ka apkopojis daudzās garīdznieku pateicības un laba vēlējumus “Mieram tuvu” veidotājiem. Ņemot vērā vēstuļu lielo apjomu, viņš pieskārās to galvenajām atziņām – Bīskapu konferences priekšsēdētājs – Liepājas diecēzes bīskaps V. Stulpins aicinājis “Mieram tuvu” izdevējus turpināt darbu, nesot Dieva vārdu cilvēkiem – viņu pamatdarbs ir meklēt Dievu. Kāds cits garīdznieks atzinis, ka izdevums palīdz labāk sagatavot sprediķus, vēl kāds izteicis prieku, ka šādā formātā Dieva Vārds var būt līdzās svētceļojumā, rekolekcijās un ceļojumos. Ir arī pateicība par šo darbu, jo tas palīdz tuvoties Kristum un vēl kāds pateicies par precizitāti izplatīšanā – izdevums viemēr ir pieejams pirms mēneša iesākuma. Kāds garīdznieks izteicis prieku, ka “Mieram tuvu” kļuvis par ekumenisku instrumentu, pulcinājis daudzus radošus cilvēkus un devis viņiem iespēju izteikties. Bīskaps arī nodeva “Mieram tuvu” radošajai saimei sveicienus un cieņas apliecinājumus no izdevuma teoloģiskā konsultanta pr. E.Cakula un Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča.

A. Kravalis arī īsi pieskārās “Mieram tuvu” izaugsmes ceļam, bet, pievēršoties dienas lasījumiem, viņš aicināja pārdomāt mācekļa sūtību un atzina, ka Dieva vārdam vienmēr būs pretestība, to nepieņems un šīs Rakstu patiesības zināmā mērā ir īstenojušās arī grāmatiņas “Mieram tuvu” tapšanas un augšanas ceļā. Bīskaps uzsvēra, ka Kristus māceklis aicināts nevis piemēroties pasaulei, bet ienest Kunga vārdu pasaulē, un akcentēja Dieva vārda nozīmi kristietības ceļa atklāšanā. Bīskapa sacītais par Dieva Vārda autoritāti tieši sasaucās ar izdevuma “Mieram tuvu” sūtību – atklāt šo Dieva mīlestības vēstuli cilvēkiem.
Pēc bīskapa uzrunas siltus pateicības vārdus “Mieram tuvu” veidotājām sacīja arī klātesošie priesteri un diakoni. Izskanēja vēlējums izdevējiem īstenot sapņus, no kuriem pat pašiem bail, priesteris no Daugavpils pateicās par “Mieram tuvu” veidoto ģimeni, jo grāmatiņa nonāk arī pie cilvēkiem, kuri ir dziļā vientulībā – slimnīcās, pansionātos, ieslodzījuma vietās un viņi sajūt, ka kāds par viņiem domā. Tāpat netrūka atzinīgu vārdu par “Mieram tuvu” veidotāju veikto darbu ar tekstiem un izdevumā baudāmo skaisto, precīzo latviešu valodu.

Mises noslēgumā “Mieram tuvu” veidotājas sveica laji, kuri pārstāvēja dažādus kalpojumus Baznīcā – Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Kapelānu dienesta vadītāja I. Lūse atzina, ka “Mieram tuvu” ir liels palīgs kapelānu darbā, kas dažkārt sasniedz arī vienaldzīgas un nocietinātas sirdis, kamerkora “Versija” pārstāve S. Greste sacīja, ka izdevums ir ļoti nepieciešams arī baznīcas koristiem un diriģentiem, jo ļauj sekot Misē notiekošajam un savaicīgi reaģēt, bet aktrise Olga Dreģe, kura ir arī Jēkaba katedrāles lektore un lasīja pirmo lasījumu šajā svētku reizē, izsacīja pateicību visu draudzes lektoru vārdā, jo sagatavošanās lasījumiem parasti notiek ar šīs grāmatiņas palīdzību.

Svētku pasākums noslēdzās ar kopīgu mielastu Māras zālē, kurā bija iespēja tuvāk iepazīt “Mieram tuvu” veidotājas, kā arī dažu labu no grāmatiņā publicēto rakstu autoriem.

Divdesmit pieci. Daudz vai maz? Cilvēka mēra sajūta teic – ceturtdaļgadsimts, bet Dievam, kuram tūkstoš gadu ir kā viena diena, tas ir tikai dzirkstošs piliens mūžības jūrā. Vai būs nākamie divdesmit pieci? Svētie Raksti ar farizeja Gamaliela vārdiem atbild uz šo, daudziem citiem jautājumiem un sniedz spēku tālākajam ceļam: “[…] ja tas ir no Dieva, tad jūs tos nevarēsit iznīcināt” (Apd 5, 39).

Stella Jurgena; Foto no Aijas Balodes personīgā arhīva

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti