14. augusta vakarā ar vesperēm un vigīlijas dievkalpojumu Aglonā ir sākušās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svinības. Vigīlijas dievkalpojumu vadīja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, kurš savā uzrunā aicināja domāt par to, uz kādiem pamatiem būvējam savu dzīvi.
Uzrunas sākumā bīskaps skaidroja, ka Dievs mūs apveltījis ar brīvības dāvanu, nevis padarījis par saviem vergiem. Mums tāpēc ir iespēja brīvi atbildēt uz viņa mīlestību, taču Dievs respektē cilvēka izvēli arī tad, ja Viņa mīlestība tiek noraidīta. Ņemot vērā, ka šobrīd ir pārāk liela izvēle gan veikalu plauktos, tūrisma aģentūrās, skatāmo filmu sarakstos utml., mūsu dzīve kļūst par mazāku un lielāku izvēļu virkni, sacīja J. Bulis. Tieši tāpēc ir svarīgi, kādi principi nosaka mūsu izvēli, kādi fundamenti vada mūsu rīcību pret citiem un sabiedrību.
Bīskaps atgādināja, ka kristīgās dzīves pamats ir ticība, cerība un mīlestība. “Bez tām kristietība ir mirusi.” Viņš tāpat uzsvēra, ka ticība nav tikai privāta lieta, jo “tautas kas zaudē ticību, mirst garīgi un morāli”. Un ticība, kas netiek sludināta ar vārdiem vai personisku liecību, mirst. Tieši tāpēc tas, kāda būs mūsu personiskā ticība, tāda būs mūsu sabiedrība. Tikai patiesas ticības cilvēki var mainīt pasauli un dot tai cerību, uzskata bīskaps.
Tomēr ar ticību vien nepietiek, ir jāatceras, ka kristīgajā ticībā augstākais ir mīlestības bauslis. “Kompromisi ar ļauno un apsēstība ar grēku nav tikai neticīgo sfēra. Arī tiem, kas sevi dēvē par kristiešiem, jābūt piesardzīgiem,” uzsvēra J. Bulis, atsaucoties uz notikumiem kaimiņvalstī, kurā “kristīgās ticības pārstvāji iet nogalināt cilvēkus kaimiņvalstī, atbalsta agresiju un svētī ieročus”.
Bīskaps atsaucās uz teicienu, ka ļaunums atgriežas pie tā darītāja bumeranga veidā, ka bērni un bērnubērni ir atbildīgi par savu vecāku un vecvecāku grēkiem, taču uzsvēra, ka patiesībā bērni neesot par šiem grēkiem atbildīgi, viņi tikai cieš no šo grēku sekām: “Mēs ciešam ne tikai no savu, bet arī citu cilvēku izdarīto grēku sekām.” Piemēram, vecāku alkoholisma dēļ cieš bērni, ja vecāki nav snieguši tuvākmīlestību saviem bērniem, viņiem ir tendence skolā pazemot citus, ja ģimenē vairākās paaudzēs atbalstīts staļinisms, tad bērni var būt “Z” patrioti un atbalstīt nevainīgu cilvēku nogalināšanu Ukrainā utml. Ja vecākiem nav laika audzināt bērnus, ar viņiem aprunāties, bērni aug savā vaļā, sacīja bīskaps.
Uzrunas noslēgumā J. Bulis sacīja: “Mūsu pasaulē ir daudz spitālīgo, kas atrodas ārpus līdzcilvēku mīlestības – veco, slimo, vientuļo, nevienam nevajadzīgo, atkarībās esošo. […] Mūsdienu spitālīgajiem ir grūti noticēt, ka Dievs viņus mīl, bet Dievs patiešām viņus mīl.” Tāpat arī cilvēks ir aicināts mīlēt, jo Dievs mūs radījis mīlestībā, kā arī aicina uz šo mīlestību atbildēt un izplatīt to sabiedrībā un visā pasaulē. “Tāpēc kristieša dzīvē ir svarīga mīlestība – uzticīga mīlestība pret Dievu, veselīga mīlestība pret sevi, kā arī upurgatava, nesavtīga mīlestība pret līdzcilvēkiem,” uzsvēra bīskaps.
KABIA
