“Ir pienācis laiks jaunai jubilejai, kurā atkal atvērt Svētās durvis, lai piedāvātu dzīvu Dieva mīlestības pieredzi” (Spes non confundit, 6). Bullā, ar kuru tiek pasludināta 2025. gada Jubileja, Svētais tēvs pašreizējā vēsturiskajā brīdī, kad “… cilvēce ir pakļauta jaunam un smagam pārbaudījumam, kurā daudzus iedzīvotājus nomāc vardarbības brutalitāte” (Spes non confundit, 8), aicina visus kristiešus kļūt par cerības svētceļniekiem.
Saskaņā ar pāvesta Franciska gribu laikposms no Kunga Dzimšanas svinībām 2024.gada 24.decembrī līdz Kunga Epifānijas svinībām 2026.gada 6.janvārī visā Baznīcā, gan Romā, gan atsevišķās diecēzēs, ir pasludināts par Jubilejas gadu ar moto Cerības svētceļnieki.
Jubilejas gada svinīgs iesākums Rīgas arhidiecēzē būs 2024.gada 29. decembrī, Svētās Ģimenes svētkos, Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē sv. Mises laikā pl. 11.00.
Viens no Jubilejas gada garīgajiem augļiem ir atlaidas, kuras atklāj Dieva Tēva žēlsirdību. Ticīgie, kuri patiesi nožēlo grēkus un ir brīvi no pieķeršanās grēkam (sal. Enchiridion Indulgentiarum, 4. izd., norm. 20, § 1), kuri mīlestības gara vadīti Svētā gada laikā būs šķīstīti Grēku nožēlas sakramentā un Svētās Komūnijas sātināti, lūgsies pāvesta nodomos, saņems no Baznīcas dārgumu krātuves pilnas atlaidas” (sal. Spes non confundit, 23). Šādas atlaidas var iegūt arī šķīstītavā esošajām dvēselēm. Tomēr, lai saņemtu atlaidas, ticīgajiem būs jādodas vai nu svētceļojumā, vai jāveic kāds žēlsirdības darbs, vai arī – gandarīšanas akts.
I. Svētceļojums
var tik veikts uz jebkuru jubilejas svētvietu: tur dievbijīgi piedaloties Svētajā Misē; Dieva Vārda liturģijā; Stundu liturģijā (Lasījumu stunda, Laudes, Vesperes); Krusta ceļā; Rožukroņa lūgšanā; gandarīšanas dievkalpojumā, kas beidzas ar grēku nožēlotāja individuālu grēksūdzi;
Romā:
apmeklējot vismaz vienu no četrām galvenajām Pontifikālajām bazilikām: Sv. Pētera baziliku Vatikānā, Vissvētākā Pestītāja baziliku Laterānā, Dievmātes Lielāko baziliku, Sv. Pāvila ārpus mūriem baziliku;
Svētajā zemē:
apmeklēs vismaz vienu no trim bazilikām: Svētā kapa baziliku Jeruzalemē, Kristus dzimšanas baziliku Betlēmē, Pasludināšanas baziliku Nācaretē;
Rīgas arhidiecēzē:
apmeklēs vismaz vienu no 5 dievnamiem: Rīgas Sv. Jēkaba katedrāli, Kauguru Dieva Žēlsirdības baznīcu, Ogres Svētā Meinarda baznīcu, Valmieras Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīcu, Madonas Kristus Karaļa baznīcu.
II. Dievbijīgs svētvietu apmeklējums
Līdzīgas jubilejas atlaidas ticīgie varēs iegūt, ja individuāli vai grupā dievbijīgi apmeklēs jebkuru jubilejas vietu un tur attiecīgu laiku pavadīs Euharistiskā Jēzus adorācijā un meditācijā, ko noslēgs ar lūgšanu “Tēvs mūsu “, “Es ticu” un lūgšanu Marijai, Dieva Mātei.
Jubilejas gadā bez iepriekš minētajām nozīmīgajām svētceļojumu vietām ar tādiem pašiem nosacījumiem būs iespējams apmeklēt arī citas svētvietas:
Romā: Svētā Jeruzalemes Krusta baziliku, Sv. Laurencija baziliku ārpus mūriem, Sv. Sebastjana baziliku ārpus mūriem, Dievišķās žēlsirdības svētnīcu – Svētā Gara baznīcu Sasijā, Sv. Pāvila pie Tre fontane – apustuļa mocekļa nāves vietu, kristiešu katakombas; baznīcas, kas veltītas Eiropas aizbildnēm un Baznīcas doktorēm (Santa Maria sopra Minerva, sv. Brigitas baznīca Campo de’ Fiori, Uzvaras Dievmātes baznīca, Trinità dei Monti baznīca, Sv. Cecīlijas bazilika Trasteverē, Svētā Augustīna bazilika Campo Marzio); kā arī Iter Europaeum jubilejas maršruta baznīcas https://www.iubilaeum2025.va/en/notizie/comunicati/2023/Iter-Europaeum-nuovo cammino-chiese-Unione-Europea.html
citur pasaulē: divas mazās pāvesta bazilikas Asīzes pilsētā: Sv. Franciska un Eņģeļu Jaunavas Marijas bazilikas; pāvesta bazilikas: Santa Casa, Loreto, Rožukroņa Dievmātes, Pompejā, Sv. Antonija, Padujā; jebkura bazilika vai svētnīca, ko nozīmējis katrs diecēzes bīskaps.
Ticīgie, kuri svarīgu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties svinīgajos dievkalpojumos, svētceļojumos un svētvietu apmeklējumos (gados veci ļaudis, slimnieki, cietumos, slimnīcās vai citās aprūpes vietās esošie, kā arī tie, kas nepārtraukti kalpo slimajiem), nožēlojuši grēkus, iegūs jubilejas atlaidas, garīgā veidā vienojoties ar dievkalpojumu dalībniekiem vai uzklausot Svētā tēva vai diecēzes bīskapa teikto plašsaziņas līdzekļos. Viņiem ir jāpalūdzas “Tēvs mūsu”, “Es ticu” un citas lūgšanas saskaņā ar Svētā tēva nodomiem, upurējot Dievam savas ciešanas vai dzīves grūtības.
III. Žēlsirdības un gandarīšanas darbi
Papildus svētceļojumiem vai svēto vietu apmeklējumiem “ticīgie varēs saņemt Jubilejas atlaidas, dievbijīgi piedaloties misijās, rekolekcijās vai formācijas saietos par Vatikāna II koncila un Katoliskās Baznīcas katehisma tekstiem”.
Neskatoties uz noteikumu, ka pilnas atlaidas dienā var iemantot tikai vienu reizi (sal. Enchiridion Indulgentiarum, 4. izd., norm. 18, § 1), Svētajā gadā ticīgajiem būs iespēja tās saņemt divas reizes dienā, veltot tās tikai par mirušajiem. Šādā gadījumā ticīgajam otro reizi jāpiedalās Svētajā Misē un likumīgi jāsaņem svētā Komūnija. Ar šo dubulto upuri mēs varam palīdzēt tiem, “kas ir gājuši pirms mums, lai viņi varētu saņemt žēlsirdības pilnību” (Spes non confundit, 22).
Īpašā veidā “jubilejas gadā mēs tiksim aicināti būt redzama cerības zīmes daudziem brāļiem un māsām, kas dzīvo nelabvēlīgos apstākļos” (Spes non confundit, 10). Ticīgie, sekojot Kristus piemēram un pavēlei, tiek mudināti biežāk veikt mīlestības un žēlsirdības darbus, galvenokārt, lai kalpotu saviem brāļiem un māsām, kurus nospiež dažādas vajadzības. No jauna ir jāatklāj “žēlsirdības darbi miesai: pabarot izsalkušos, padzirdīt izslāpušos, apģērbt kailos, uzņemt svešiniekus savās mājās, apmeklēt slimos, mierināt ieslodzītos, apglabāt mirušos” un “žēlsirdības darbi dvēselei: dot labu padomu tiem, kas šaubās, pamācīt tos, kas neprot, pamācīt grēciniekus, mierināt tos, kas cieš bēdas, labprātīgi piedot ievainojumus, pacietīgi panest ciešanas, lūdzoties par dzīvajiem un mirušajiem” (Misericordiae vultus, 15).
Tāpat ticīgie varēs saņemt jubilejas atlaidas, ja dosies apmeklēt un veltīs laiku saviem brāļiem, kas nonākuši trūkumā vai grūtībās (slimajiem, ieslodzītajiem, vientuļajiem veciem ļaudīm, invalīdiem…) tādā veidā it kā svētceļojot pie viņos klātesošā Kristus (sal. Mt 25:34-36). Arī šajā gadījumā ir jāizpilda parastos garīgos, sakramentālos un lūgšanu nosacījumus. Ticīgie var atkārtot šādas vizītes Svētā gada laikā, katru reizi, pat katru dienu saņemot pilnas atlaidas.
Jubilejas gada pilnās atlaidas var iegūt arī ar darbībām, kas konkrētā veidā pauž gandarīšanas garu, kas ir Jubilejas gada dvēsele, no jauna atklājot īpaši piektdienas gandarošo vērtību:
– vismaz vienu dienu nožēlas garā atturoties no bezjēdzīgām izklaidēm (gan reālām, gan arī virtuālām, ko izraisa, piemēram, mediji un sociālie tīkli) un no nevajadzīgiem tēriņiem (piemēram, ievērojot atturēšanos vai gavēni saskaņā ar vispārējās Baznīcas normām un konkrētiem bīskapu ieteikumiem), atbilstošu naudas summas ziedojot trūcīgajiem;
– atbalstot reliģiska vai sociāla rakstura darbus, īpaši, lai aizsargātu dzīvību visos tās posmos un rūpētos par dzīves kvalitāti: par pamestiem bērniem, grūtībās nonākušiem jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem nepieciešama aprūpe, vai vientuļajiem, dažādu valstu migrantiem (sal. Spes non confundit, 13);
– būtisku sava brīvā laika daļu atvēlot brīvprātīgām aktivitātēm, kas kalpo sabiedrības interesēm vai citiem līdzīgiem personīgās iesaistīšanās veidiem.
Arhibīskaps jubilejas laikā vispiemērotākajā dienā, par godu galvenajām svinībām katedrālē un atsevišķās jubilejas baznīcās, var sniegt pāvesta svētību, kas saistās ar pilnām atlaidām, ko iegūst visi ticīgie, kuri saņems šo svētību, izpildot parastos atlaidu saņemšanas nosacījumus.
ATGĀDINĀJUMAM ATLAIDU SAŅEMŠANAS VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI:
Pilnas atlaidas no laicīgā soda par grēkiem sev vai mirušajiem visu Jubilejas gadu ik dienas var saņemt ticīgie, kuri dievbijības garā:
1) Piedalīsies sv. Misē,
2) Atjaunos svētdarošās žēlastības stāvokli sakramentālā grēksūdzē un būs brīvi no vismazākā grēka,
3) Dievbijīgi pieņems sv. Komūniju,
4) Lūgsies Svētā tēva nodomos,
5) Dievbijīgi noskaitīs lūgšanas „Tēvs mūsu” un „Es ticu”.
Vēlot Jubilejas gadā diecēzes priesteriem un ticīgajiem bagātīgas Dieva žēlastības,
Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhibīskaps metropolīts
