Dievam un Tēvijai

17. augustā Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības „Dzintars” kongresā par apvienības prezidenti tika ievēlēta Rudīte Veitmane, kuru esmu aicinājis uz sarunu.

Pastāstiet, lūdzu, kādas ir Jūsu izjūtas tagad, tikko pēc ievēlēšanas?

Izjūtas ir ļoti emocionālas. Dzirdēju no kolēģiem, ka tik emocionāla ievēlēšana Dzintarā sen neesot bijusi. Mums bija ērģeļu mūzikas koncerts un šī koncerta laikā es ilgi domāju, kāpēc man šīs emocijas ir tik lielas? Tad es secināju, ka Dzintars man nenozīmē tikai kopā sanākšanu reizi mēnesī, bet Dzintars nozīmē daudz vairāk par šo kopā būšanu. To es attiecinu arī uz Dzintara devīzi „Dievam un Tēvijai”. Tas nozīmē, ka mēs strādājam ne tikai sev, savam labumam, bet mēs strādājam cilvēkiem un arī Dievam. No tā izriet pārējie mūsu darbi, kas ir paredzēti nākotnē.

Kādas Jūs, kā prezidente, saskatiet „Dzintara” perspektīvas nākotnē un, kas būtu veicams „Dzintara” darbības efektivitātes palielināšanai?

Mēs šodien atzinām, ka Dzintara darbība ir nedaudz iesīkstējusi. Varbūt tas ir tāpēc, ka mums nav jauni kandidāti, nav jaunas idejas, nav jaunu plānu. Mēs maisāmies savā vecajā sulā. Tāpēc, varbūt viens no darbiem ir, piesaistīt jaunatni. Lai gan, par to tiek runāts no gada uz gadu, varbūt ir vērts pameklēt vēl kādas jaunas idejas, jaunas domas, jaunus ceļus, kā uzrunāt cilvēkus. Runājot par tālāku perspektīvu, to es teicu arī savā uzrunā, kā jaunā prezidente, es Dzintaram saskatu nākotni tajā, ka tā ir katoļu studentu un akadēmiķu apvienība, kur mēs, izglītotie cilvēki, varam apvienoties un palīdzēt pārējiem cilvēkiem meklēt ceļu atpakaļ pie Dieva caur zinātni, caur izglītību, caur gudrību. Es novēlu, lai mums pienāktu tāda diena, kad nevis mēs ietu un meklētu jaunos kandidātus, bet šie cilvēki nāktu un meklētu, kur ir Dzintars un gribētu darboties šajā apvienībā. Katoļu jaunatne ir ļoti perspektīva, tikai jāprot pareizajā laikā un vietā šo ideju notvert.

Vai „Dzintaram” nav uzdevums meklēt vietu šajos morāli ētiskā relatīvisma apstākļos? Šodien daudz jauni cilvēki gan mūsu Baznīcā, gan ārpus tās, īsti nevar atrast vietu savā dzīvē?

Noteikti ir šī vieta un uzdevums, tikai ir jāatrod pareizās metodes. Acīm redzot tas, ar kādām metodēm mēs esam strādājuši līdz šim, nav efektīvi un nedarbojas. Šobrīd mums ir ļoti labi sakari ar Pax Romana, kur mēs smeļamies ļoti daudz jaunu ideju. Varbūt ir vērts smelties vairāk idejas no citiem, kādā veidā citi darbojas, lai varētu arī mēs tās veiksmīgi izmantot Dzintarā.

Liels paldies par sarunu! Lai jums Dievs palīdz jūsu darbā gan mūsu Baznīcas, gan visas Latvijas labā!

Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio, Rīga.

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti