No 22.līdz 24.novembrim norisinājās Latvijas Nacionālais Jubilejas gada svētceļojums uz Romu. Svētceļojumā piedalījās vairāk nekā 200 svētceļnieku, ziņo Vatikāna Radio. Viņu vidū bija ticīgie, garīdznieki, kā arī valsts un pašvaldību amatpersonas, militārās jomas pārstāvji, dažādu konfesiju ticīgie. Kopīgajā Latvijas svētceļnieku audiencē un pēc tam arī individuālā audiencē pie pāvesta Leona XIV bija ieradusies arī Latvijas premjerministre Evika Siliņa.
Latvijas svētceļnieki gan apskatīja Mūžīgo pilsētu, kopīgi lūdzās dievkalpojumos, gan tikās Četru Svēto Kronēto (Santi Quattro Coronati) bazilikā. Tā ir bazilika, kura ir pasludināta par Jubilejas gada latviešu baznīcu Romā. Taču Jubilejas gada svētceļojuma kulminācija bija iziešana caur Svētā Pētera bazilikas Svētajām durvīm, kā arī tikšanās ar pāvestu.
Jāatzīmē, ka šis svētceļojums bija īpašs arī tāpēc, ka tika atzīmēta simtgade kopš pirmā Latvijas nacionālā svētceļojuma. To savā uzrunā svētceļniekiem atgādināja arī pāvests. Viņš pateicās par Latvijas svētceļnieku klātbūtni un mudināja ar cerību vērsties pie Dieva, lūgt viņa stiprinājumu pārbaudījumu priekšā, ar kuriem šobrīd saskaramies, īpaši ņemot vērā militāro konfliktu Ukrainā.
Latvijas svētceļnieki pāvestam bija atveduši dāvanu – Laba Padoma Dievmātes ikonu, kas tika darināta Latgales melnā māla keramikas tehnikā. Savukārt pāvests pasvētīja Laba Padoma Dievmātes fresku, kura tapa Itālijā kā Laba Padoma Dievmātes no Dženazāno svētgleznas kopija. Itālijā tapušais darbs turpmāk būs skatāms Pasienes baznīcā.
Savukārt E.Siliņa, atbildot Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča ielūgumam, piedalījās Latvijas Nacionālajā svētceļojumā, tikās ar pāvestu Leonu XIV, Vatikāna valsts sekretāru kardinālu Pjetro Parolinu un sekretāru attiecībām ar valstīm un starptautiskajām organizācijām arhibīskapu Polu Ričardu Galageru. Tikšanās laikā ar pāvestu viņa pasniedza Svētajam tēva īpašu dāvanu: Nīcas-Bārtas tautastērpa etnogrāfisko vainagu jeb kroni un Džemmas Skulmes gleznas “Mantojums. II Dziesma” fotoreprodukciju. Viņa norādīja, ka šī dāvana simboliski savij kristietību ar latviešu tautas tradīcijām un atgādina par Latvijas identitātes ceļu cauri vēsturei. Padomju laikā “šis kronis Latvijai tika atņemts, un šobrīd, arī atgriežoties pēc simts gadiem šeit, Vatikānā, man bija iespēja to pasniegt pāvestam. Dāvinot šo kroni, es jutu, ka varu droši teikt: Latvija ir atguvusi savu spēku, savu identitāti, ticību un latviešu valodu”.
Pēc tikšanās ar pāvestu E.Siliņa Vatikāna Radio latviešu redakcijā sacīja: “Un mēs visi noteikti gribam mieru. Latvijai ir ļoti sarežģīti kaimiņi. Mēs vienmēr esam bijuši dažādu karu krustcelēs, un mums ir bijis jānosargā gan mūsu valsts, gan mūsu cilvēki. Tāpat kā katoļticīgie dodas uz šejieni, meklējot mieru, tāpat arī mēs Latvijā, šobrīd palīdzot Ukrainai, meklējam mieru. Tāpēc es domāju, ka arī politiskās sarunas, ko varam vest, lai panāktu cilvēkiem mierīgu dzīvi, vieno gan Latviju, gan Vatikānu.”
KABIA; Foto no Ministru kabineta arhīva
