VIŅA SVĒTĪBAS PĀVESTA LEONA XIV UZRUNA LATVIJAS VALSTS DELEGĀCIJAI UN lATVIJAS NACIONĀLĀ JUBILEJAS GADA SVĒTCEĻOJUMA DALĪBNIEKIEM
Konsistorijas zālē pirmdienā, 2025. gada 24. novembrī
Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā.
Miers lai ir ar jums!
Premjerministres kundze, ekselences, dārgie draugi!
Laipni lūgti! Laipni lūgti Vatikānā!
Man ir prieks jūs visus sveikt saistībā ar šo svētceļojumu šajā Jubilejas gadā un jo īpaši tāpēc, ka tas notiek simtajā gadadienā kopš pirmā oficiālā Latvijas Republikas pārstāvju svētceļojuma uz Romu.
Ir tik labi redzēt, ka jūs šo svētceļojumu tradīciju uzturat dzīvu un sekojat piemēram, ko atstājuši jūsu priekšteči ticībā. Vēlos jums pateikties par jūsu klātbūtni šeit šorīt, jo Roma vienmēr bijusi mājas visiem kristiešiem, tāpēc ka tieši šeit diženie apustuļi Pēteris un Pāvils sniedza augstāko liecību par Evaņģēliju, kļūstot par mocekļiem ticības dēļ. Es lūdzos, lai jūs smeltos iedvesmu no viņiem un citām svēto vietām Romā. Viņi visi uzskatāmi parādīja, ka cerība nepieviļ, par spīti mainīgajai situācijai, kādā viņi dzīvoja, un viņiem mestajiem izaicinājumiem (sal. Spes non confundit, 1).
Kā jau jūs zināt, pāvests Francisks Latviju apmeklēja 2018. gadā, kad jūsu valsts svinēja neatkarības iegūšanas simtgadi, un runāja par grūtībām, kuras jūsu zeme piedzīvojusi pagātnē. Pašreizējais konflikts jūsu reģionā var atsaukt atmiņā šos nemierīgos laikus, taču ir svarīgi, lai mēs visi šādos satraukuma brīžos vērstos pie Dieva un smeltos stiprinājumu Dieva žēlastībā.
Cerība, kas ir šī Jubilejas gada centrā, nenozīmē saņemt visas atbildes. Tā mūs aicina uzticēties Dievam un ciešāk sekot Kristum. Pāvests Francisks savā runā, kuru sacīja prezidenta pilī, uzsvēra būtisko nozīmi, kāda kristīgajai ticībai bijusi jūsu valsts vēsturē un pieminēja Zentu Mauriņu, kura rakstījusi, ka jūsu “saknes ir debesīs”. Šī iemesla dēļ esmu pateicīgs, ka pēdējo gadu laikā saikne starp Latviju un Svēto Krēslu ir kļuvusi ciešāka. Īpaši priecājos, ka šodien šeit ir klātesoša jūsu premjerministre, kuru es sirsnīgi sveicu.
Cerība mūs iedrošina, taču vienlaikus mums tā jāapvieno ar ticības tikumu, lai mēs varētu raudzīties tagadnē un saskatīt daudzos veidus, kā Dievs mūs svētī šeit un tagad. Šajā sakarībā svētceļojumam ir svarīga nozīme mūsu ticības dzīvē, jo tas mums sniedz laiku un vietu dziļākai Dieva sastapšanai. Tas mūs aizved prom no ikdienas rutīnas un trokšņa un piedāvā vietu un klusumu, lai skaidrāk sadzirdētu Dieva balsi. Tāpēc es jūs aicinu izmantot šo iespēju lūgšanai un atvērties Dieva žēlastībai, lai tā stiprinātu jūsu ticību un dāvātu jums mieru, ko pasaule nespēj sniegt (sal. Jņ 14, 27).
Un, kad būsiet atgriezušies savā mīļajā dzimtenē, lūdzu, atcerieties, ka svētceļojums nebeidzas – tā sēklām jāiesakņojas jūsu, Kristus mācekļu, ikdienā un jānes augļi jūsu dzīvē (sal. Jņ 15, 16). Tādējādi Baznīca Latvijā noteikti turpinās būt prieka un cerības avots visiem latviešiem.
Un tā, mani dārgie draugi, ar šiem īsajiem vārdiem un uzticot jūs Marijas, Baznīcas Mātes, aizlūgumam, es ar prieku sniedzu ikvienam no jums un visiem jūsu mīļajiem, īpaši slimajiem, gados vecajiem cilvēkiem un bērniem, savu sirsnīgo svētību, uzticot jūsu dzīvi Dieva rokās. Liels paldies jums!
Foto: VaticanMedia
