Pūpolsvētdienā baznīcās tiek vākti ziedojumi Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra atbalstam.
Turpinājumā Garīgā semināra vadības vēstule.
Augsti godātie Latvijas bīskapi, priesteri, diakoni, konsekrētie un konsekrētās!
Dārgie brāļi un māsas Kristū!
Pūpolsvētdiena ievada Lielo nedēļu ar dziļu kontrastu: priecīgā Jēzus ienākšana Jeruzalemē jau nes sevī ciešanu noslēpuma ēnu. Tauta gavilē, vicina zarus un klāj apmetņus uz ceļa, bet evaņģēlija stāsts ved līdz krustam, kura pakājē kareivis atzīst: “Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls” (Mt 27,54).
Jēzus ienāk pilsētā pazemīgi, sēžot uz ēzeļa, par kuru tiek teikts, ka “Kungam to vajag” (Mt 21,3). Šis vienkāršais teikums atklāj kaut ko būtisku par Dievu: Viņš izvēlas izmantot to, kas ir mazs un vienkāršs. Tāpēc kristīgā tradīcija bieži redz šajā ēzelī cilvēka dvēseles tēlu — katrs cilvēks var kļūt par vietu, caur kuru Kristus ienāk pasaulē. Mācekļiem tiek teikts: atraisiet. Arī mūsu dzīvē bieži ir lietas, kas mūs saista: bailes, šaubas, sajūta, ka mūsu dzīve ir maznozīmīga. Bet Kristus ienāk tieši mūsu cilvēcībā. Kad mēs ļaujam Viņam izmantot to, kas esam, mūsu vājums kļūst par vietu, kur Dievs darbojas.
Arī liturģiskās zīmes runā par šo iekšējo ceļu. Mūsu pūpolu zaru saišķi aizvieto Vidusjūras zemēm tik raksturīgos palmu un olīvkoku zarus. Palmas zars ir uzvaras zīme, savukārt olīvkoks jau izsenis simbolizē mieru. Taču šīs zīmes nedrīkst palikt tikai ārēji žesti — velti nes palmu tas, kurš necenšas uzvarēt ļaunumu savā dzīvē, un velti nes olīvkoka zaru tas, kurš nepraktizē žēlsirdību.
Tādēļ Pūpolu jeb Palmu svētdiena ir aicinājums atvērt savu dzīvi Kristum un sagatavot sirdi Augšāmcelšanās noslēpumam — caur piedošanu, izlīgumu un uzticību. Jo Kristus, kas šodien ienāk Jeruzalemē, ir tas pats, kas “sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu” un kļuva paklausīgs līdz pat krusta nāvei (Fil 2,7–8). Tas ir ikviena kristīgā aicinājuma paradokss, ārpus kura nevar būt draudzības ar Dievu.
Garīgais seminārs, kuru šajā svētdienā Latvijas draudzes īpaši atbalsta ar saviem ziedojumiem, ir šādu Dieva draugu kopiena. No mūsu puses tas ir brīdis pateikt sirsnīgu paldies par Jūsu dzīves liecību, lūgšanām un dāsnumu, atbalstot esošos audzēkņus un gādājot par jauniem aicinājumiem mūsu zemē!
Audzēkņu un audzinātāju vārdā,
pr. Mihails Volohovs
Vicerektors
