„Pro Sanctitate” māsu Ritas un Liliānas vadībā 50 cilvēku svētceļnieku grupa ar trijiem bīskapiem – V.E. V. Lapeli, V.E. E. Pavlovski un V.E. A. Justu -, kā arī ar priesteri J. Triznu un diakonu G. Konstantinovu svētceļoja Romā no 7. līdz 12. maijam.
Svētceļojuma kulminācija bija audience pie Svētā tēva Benedikta XVI, kas pats uzrunāja latviešu svētceļniekus latviešu valodā un sveica viņus turpat 10 metru attālumā no sava krēsla. Mūs visus pāršalca sapratne, ka mēs, latvieši, esam tikpat labi kā lielās tautas. Mēs piederam universālai Baznīcai, un Svētais tēvs mūs vada. Intervējot svētceļniekus, atklājās, ka katram ir bijis personīgs ieguvums gan ticības dziļākai izpratnei, gan vienkārši „laime piederēt Kristus dibinātai Baznīcai”. Viena diena Asīzē daudziem ļāva labāk iepazīt sv. Franci no Asīzes. Skaistā daba Asīzē katru mudināja atzīt, ka Dievs ir radījis cilvēku, lai priecātos un Dievam pateiktos par dabas skaistumu. Sv. Francis bija dabas mīļotājs. Priesteris Antons Prikulis, kurš studē Romā Baznīcas tiesības, priecājās būt ar mums kopā latviešu sabiedrībā, dzirdēt latviešu dziesmas. „Tagad es labāk sapratu, kam studēju un kāpēc mācos,” atzina jaunais priesteris.
Tadeušs: Svētceļojumu nevar nopirkt par naudu. Svētceļojums dod dziļāku izpratni par dzīvi, ticību. Mēs kopā ar sievu lūdzamies un esam pateicīgi Dievam par saņemtajām žēlastībām.
Lilija: Esmu Romā pirmo reizi. Manas attiecības ar Dievu ir kļuvušas personīgākas. Kāds skaists sākums manā dzīvē.
Ivo: Kāda laime būt tik tuvu pāvestam un saņemt svētību no sv. Pētera pēcteča. Asīzē es atklāju, cik ļoti Dievs mīl cilvēku.
Skaidrīte: Pārliecināties par kristietības apustuliskiem pamatiem bija mans lielākais ieguvums.
Maija: Esmu svētceļojumā trešo reizi. Es no bazilikām Romā pēc Sv. Mises iznācu tik pacilāta un tik sakopota. Redzēt cilvēkus no visas pasaules un tik vienotus un brālības pilnus, tas man lika saprast, ka esmu pareizajā vietā.
Irēna: Esmu otrreiz Romā. Katrs svētceļojums mani garīgi uzpilda.
Valentīna K.: Brīva vieta man svētceļojuma grupā radās pēdējā minūtē. Es par to esmu ļoti pateicīga Dievam. Viss, ko biju iecerējusi, piepildījās.
Svetlana: Sv. Pāvils un sv. Francis ir mani dzīves ceļveži. Lūgties pie viņu kapa un izlūgt dzīves skaidrību, tā bija liela Dieva žēlastība. Man patīk daba un putni, un sv. Francis mani uzrunāja, kad apmeklēju Asīzi.
Valija B.: Romā cilvēki palīdzēja man lūgties un paļauties uz Dievu.
Ligita Z.: Romā esmu trešo reizi, bet šis svētceļojums bija ļoti aizkustinošs. Sv. Mises Romas bazilikās ar trīs Latvijas bīskapiem bija vienreizīgas.
Eriks: Pāvesta audience bija tieši mana svētceļojumu kulminācija. Esmu priecīgs, ka esmu katolis. Romā iespaidīga ir mākslas kultūra. Itāļi ir atsaucīgi un pretimnākoši.
„Pro Sanctitate” māsas mūs mīļi un sirsnīgi uzņēma un izguldināja. Mēs baudījām māsu viesmīlību, bet arī svētumu un liecību, ka Kristus ir dzīvs un augšāmcēlies. Romas mocekļu liecība mūs uzrunāja un mudināja sevi veltīt Kristus misijai: atjaunot cilvēci ar MĪLESTĪBU un BRĀLĪBU.
Bīskaps Antons Justs, emeritus
