Šo svētdien, 24. maijā, kristīgā pasaule svin vienus no gada lielākajiem svētkiem – Vasarsvētkus jeb Svētā Gara nosūtīšanu. Latvijas katoļu draudzēs šis laiks iezīmē ne vien Lieldienu laika noslēgumu, bet arī Iestiprināšanas sakramenta piešķiršanu. Saņemot šo sakramentu, kristītie tiek pilnīgāk vienoti ar Baznīcu un bagātināti ar īpašu Svētā Gara spēku. Tādējādi viņiem kā patiesiem Kristus lieciniekiem ir pienākums ar vārdiem un darbiem aktīvi izplatīt un aizstāvēt savu ticību.
Vasarsvētki tradicionāli tiek dēvēti par Baznīcas dzimšanas dienu. Tas ir brīdis, kad mācekļi, bailēs ieslēgušies Jeruzalemes augšistabā, piedzīvoja Svētā Gara atnākšanu uguns mēļu un vētras veidā, pārtopot par drosmīgiem Kristus augšāmcelšanās lieciniekiem visā pasaulē.
Svētku norise un dievkalpojumi Latvijas draudzēs
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Svētdien, 24. maijā: Svētku galvenā Mises plkst. 11.00. Plkst. 18:00 Sv. Mise, kuras laikā arhibīskaps piešķirs Iestiprināšanas sakramentu.
Aglonas bazilika un Latvijas reģioni
Latgales garīgajā centrā Aglonā, kā arī Liepājas un Rēzeknes katedrālēs svētdienas dievkalpojumos noslēdzas deviņu dienu lūgšana (novenna) Svētajam Garam. Daudzviet šajā dienā jaunieši saņem Iestiprināšanas sakramentu, kas ir apzināta savas ticības apliecināšana un “Gara zīmoga” saņemšana.
Šī gada Vasarsvētku kontekstā, kad pasaule saskaras ar nopietniem ģeopolitiskiem izaicinājumiem un sabiedrībā vērojama šķelšanās, katoļu draudzes īpaši aicina lūgties par divām lielām dāvanām:
- Mieru pasaulē un Ukrainā: Lai Svētais Gars, kurš ir mierinātājs un dziedinātājs, dāvā mieru karadarbības zonās un mierina cietušos.
- Vienotību sabiedrībā un ģimenēs: Lai ticīgie spēj nest to, ko apustulis Pāvils dēvē par Svētā Gara augļiem: mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labprātību, uzticību, lēnprātību un savaldību.
KABIA
