Šodien svinam svēto apustuļu Pētera un Pāvila – Romas aizbildņu – svētkus. Šie svētki atgādina par sākotnējo saikni, kas Romas Baznīcu vieno ticības un mīlestības kopībā ar visām pārējām Baznīcām pasaulē, – uzrunā pirms lūgšanas “Kunga eņģelis” teica pāvests Leons XIV.
Šo divu svēto apustuļu liecība ir Jaunās Derības zīmogs. Viņu asinis, izlietas šajā pilsētā, parāda Dieva mīlestības plašumu, ko mums ir dāvājis Kungs Jēzus. Tieši caur viņu vārdiem un mocekļa nāvi Kristus Evaņģēlijs iesakņojās Romā.
Arī šodien Kungs, kurš nomira un augšāmcēlās mīlestības dēļ, ir klātesošs savos lieciniekos. Viņš sasniedz centrus un perifērijas, galvaspilsētas un visattālākos reģionus caur to cilvēku balsīm, sejām un drosmīgajām izvēlēm, kuri ir atsaukušies Viņa aicinājumam: “Seko Man!” Tāpēc šodienas svētki mūs iesaista Pētera un Pāvila misijā, tas ir, Jēzus Kristus misijā. Dievs uzticas mums. Viņš uzticas mums, grēciniekiem, kuriem Viņš ir piedevis, mums, kas neesam pilnīgi –, lai Viņa žēlastība varētu atspīdēt mūsu dzīvē un atklātos Viņa spēks, kas ļauno pārvērš labajā.
Dārgie, iespējams, Pēteris un Pāvils nevarēja būt vēl atšķirīgāki viens no otra. Viņi atšķīrās pēc izcelsmes, izglītības un rakstura. Viņu vienīgais Kungs neradīja viņus vienādus. Katrs no viņiem saprata un sludināja Evaņģēliju, piešķirot tam sev raksturīgo akcentu. Svētais Gars, iedvesmojot Bībeles autorus, nevēlējās, lai viņu atšķirības tiktu apslēptas; tās tika nodotas mums kā labā vēsts. Apustuļu kolēģijā Pēteris un Pāvils nebija konkurenti. Gluži pretēji, viņi kļuva par dažādu atšķirību simbolu, no kurām Gars veidoja vienotību. Romas katoļu Baznīcas aizbildņi pieredzēja grūtības, kas saistītas ar dzīvi kopībā, iepazina to, kalpoja tai un sludināja to kā Dieva dzīves sakramentu. Viņu liecība ir veicinājusi to, ka kristiešu klātbūtne vēsturē nav vērsta uz varu, bet gan uz kalpošanu, vienotību un izlīgumu.
Lai Kungs, ar svēto apustuļu Pētera un Pāvila aizbildniecību, panāk, ka mēs arvien vairāk spētu novērtēt Baznīcas vispārējo raksturu, atzītu tās vērtību, veicinātu cilvēku un tautu brālīgo sadraudzību, izvairītos no visa, kas vājina vai šķeļ vienotību, un neatlaidīgi turpinātu ekumenisma un dialoga ceļu, ko ar uzmanību un sirsnību cenšamies veidot ar visiem.
Lai Vissvētākā Jaunava Marija, Apustuļu Karaliene, nepārtraukti rūpējas par Dieva tautu Romā un visā pasaulē, – vēlēja pāvests.
Teksts: Silvija Krivteža – Vatikāns, foto: VATICAN MEDIA
