Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos Valsts prezidents uzrunāja tūkstošiem svētceļnieku un Latvijas iedzīvotāju, uzsverot, ka Aglona nav tikai reliģisks centrs, bet gan valsts garīgais nocietinājums. Prezidents akcentēja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijas iekšējā drošība un iedzīvotāju valstsgriba ir tieši pakārtota mūsu morālajai noturībai un spējai saglabāt mieru. Uzruna kalpoja kā stratēģisks aicinājums apzināties, ka drošība sākas ar katra pilsoņa modrību un solidaritāti, veidojot neuzvaramu sabiedrības kopumu.
Raksturojot pašreizējo drošības situāciju, Valsts prezidents atzina, ka pēdējā laikā piedzīvotās “nemierīgās naktis”, nepieciešamība operatīvi mainīt plānus un incidenti, kas skar pat mūsu debesis, ir kļuvuši par jauno realitāti. Tomēr prezidents uzsvēra, ka fiziskā aizsardzība ir tikai viena medaļas puse – tikpat būtiska ir sabiedrības psiholoģiskā noturība.
Prezidents aicināja sabiedrību meklēt un ievērot “zelta vidusceļu”, kas ir vienīgais efektīvais līdzeklis pret hibrīdapdraudējumiem. Šis ceļš ved starp diviem bīstamiem “grāvjiem” – paralizējošu trauksmi un destruktīvu vienaldzību. Viņš norādīja, ka metodiska rīcība apdraudējuma brīdī, zinot, kā rīkoties un vajadzības gadījumā pārvietoties uz drošu vietu, ir brieduma pazīme, nevis vājums.
“Latvijas drošība nav tikai dienestu darbs. Latvija neesam ‘viņi’ un ‘mēs’ – Latvija mēs visi esam viens liels mēs,” uzsvēra prezidents, atgādinot, ka katra iedzīvotāja līdzatbildība ir valsts drošības stūrakmens.
Fiziskā drošība nav iedomājama bez veselīgas un cieņpilnas iekšējās vides, tāpēc prezidents pievērsās sabiedrības “iekšējai higiēnai” un dvēseles skaidrībai.
Prezidents pauda stingru nostāju pret sabiedrības šķelšanu, norādot, ka mēs nedrīkstam izmainīt sevi sīknaudā, ļaujoties iekšējiem kašķiem un naidam. Īpaša kritika tika veltīta sociālo tīklu anonimitātes aizsegā sētajam naidam un aizspriedumiem. Prezidents uzsvēra, ka neiecietība pret līdzcilvēkiem viņu ādas krāsas, pārliecības vai reliģijas dēļ ir postošs spēks, kas ne tikai grauj vienotību, bet arī rada valsts atpalicību.
Kā pretindi šiem destruktīvajiem procesiem prezidents izvirzīja Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto vērtību pamatu, kas kalpo kā mūsu valsts pastāvēšanas un izdzīvošanas rokasgrāmata:
- Tiesības uz apziņas un vārda brīvību;
- Cieņa pret cilvēku un viņa izvēlēm;
- Kristīgās vērtības;
- Latviskā dzīvesziņa.
Ikvienam, kurš Latviju sauc par savām mājām, ir pienākums cienīt mūsu valodu un kultūru, jo tikai tā iespējams stiprināt kopējo garas gribu un pārdzīvot trauksmainos laikus. Vērtību ievērošana ir priekšnosacījums mierīgai līdzāspastāvēšanai un valsts attīstībai.
Stiprinot saikni starp valsts institūcijām un pilsonisko sabiedrību, Valsts prezidents izteica dziļu pateicību trīs balstiem, kas nodrošina Latvijas stabilitāti:
- Drošības dienestiem: Par pašaizliedzīgo ikdienas darbu, modrību un spēju garantēt svētku mierīgu norisi, neraugoties uz pieaugošajiem izaicinājumiem.
- Garīdzniecībai: Par garīgo kalpojumu, miera vēsts nešanu un nerimstošu atbalstu tiem, kam nepieciešams mierinājums un cerība.
- Ticīgajiem un svētku dalībniekiem: Par viņu ticības spēku un kalpošanu Latvijai, kas iedvesmo visu sabiedrību būt stiprākiem un vienotākiem.
Pateicība tika veltīta gan par praktisko darbu, gan garīgo atbalstu, kas ir neaizstājams sabiedrības noturības elements.
Noslēdzot uzrunu, Valsts prezidents aicināja visus Latvijas iedzīvotājus kopīgi veidot valsts nākotni, šaubu brīžus pārvarot ar ciešu vienotību. Viņš uzsvēra, ka esam viena zeme un viena tauta, kuras spēks slēpjas spējā sargāt vienam otru un savu valsti.
Vēlot miera un prieka pilnu svētku laiku, prezidents rezumēja savu vēstījumu ar aicinājumu dzīvot un strādāt ticībā, cerībā un mīlestībā, noslēdzot runu ar svinīgo svētību:
“Dievs, svētī Latviju!”
KABIA, foto no LTV tiešraides
