Apvienība “Laulāto Tikšanās” 14. augustā Aglonā visus aicināja uz sarunu par laimīgas laulības noslēpumu. Šajā sarunā piedalījās un stiprinājuma vārdus deva arī priesteris Juris Jalinskis un paulīniešu tēvs Jānis Vīlaks. Šoreiz sanākušajiem interesentiem nepiedāvājām kādu liecību vai lekciju, bet aicinājām viņus iesaistīties “prāta vētrā”, atbildot uz mūsu uzdotajiem jautājumiem. Tā bija iespēja pašiem aizdomāties par attiecīgo jautājumu un ieklausīties citu sanākušo viedokļos.
Priesteris Juris Jalinskis salīdzināja šo sarunu ar vizīti pie ārsta diagnozes noskaidrošanai – atbildes, ko sniedza sanākušie, esot labs virziens, kurā pāriem doties. Viņš norādīja, ka, runājot par laimīgas laulības noslēpumu, katram vajadzētu sev katru dienu pajautāt – ko es šodien vēl varētu izdarīt, lai otrs būtu laimīgs? Ja abi divi sev uzdos šo jautājumu un īstenos to dzīvē, tad laimīgas laulības noslēpums būs rokā. Savukārt tēvs Jānis Vīlaks atzina, ka būtu labi, ja katrai ģimenei būtu savs garīgais tēvs – priesteris, pie kura vērsties brīžos, kad laulībā kaut kas sāk šķobīties. Tāpat katram no mums ir kāds labs laulības dzīves piemērs. Grūtos brīžos labi meklēt atbildes pie šāda pāra. Tēvs Jānis arī citēja senu teicienu: “Laimīga laulība nav skatīšanās vienam uz otru, bet abiem kopā vienā virzienā.”
Sarunas dalībniekiem bijām sagatavojuši jautājumus, kas liktu aizdomāties par laulību. Ko tad sanākušie secināja? Te būs dažas atbildes, kas izskanēja mūsu teltī. Cerams, ka arī jums būs, ko paņemt sev.
1. Kādi ir laulības izaicinājumi mūsdienās?
- Laulība prasa pūles. Tomēr mūsdienās ir raksturīgi izvairīties no grūtībām, nevis censties tās pārvarēt. Tāpēc, sastopoties ar grūtībām laulībā, pāri bieži vien izvēlas vieglāko ceļu un šķiras.
- Mūsdienās pārmaiņas ir skārušas arī dzimumu lomas – tostarp sievietes lomu laulībā un ģimenē. Šīs pārmaiņas rada attālināšanos no līdzšinējā laulības un ģimenes modeļa.
- Sociālajos tīklos rodamais iespaids par citu pāru laulībām ir nereāls, izskaistināts un nepilnīgs. Tas rada maldīgu priekšstatu par to, kāda ir un kādai vajadzētu būt laulībai.
- Cilvēki bieži vien neciena un nenovērtē viens otru, nepamana to, kā otrs cilvēks jūtas. Novērojama arī neiecietība vienam pret otru.
2. Kāpēc mūsdienās cilvēki izvēlas nevis laulāties, bet vienkārši padzīvot kopā un šķiras pie pirmajām grūtībām?
- Laulība ir saistīta ar lielu atbildību vienam pret otru. Tomēr mūsdienās pāri vairs nevēlas uzņemties šādu atbildību. Pārus biedē tas, ka salaulājoties vairs nebūs atpakaļceļa.
- Rietumu sabiedrībā laulības noriets iet roku rokā ar kristietības un kristīgo vērtību norietu. Pāri neizjūt morālu un sociālu pienākumu laulāties.
- Mūsdienu sabiedrību var uzskatīt par patērētāju sabiedrību, kurā nolietotās vai apnikušās lietas aizstājam ar jaunām. Šis priekšstats par lietām neviļus tiek attiecināts arī uz savstarpējām attiecībām. Mēs lietas (attiecības) nelabojam, bet atmetam un ņemam nākamās.
- Cilvēki nelaulājas, kamēr nav nodrošinājuši visu nepieciešamo – karjeru, pienācīgu dzīvesvietu utt.
- Attiecības veido nenobriedušas personības, kuras nav gatavas redzēt otra cilvēka vajadzības un vēlmes.
- Cilvēki grib būt kopā, kamēr ir interesanti, bet, kad rodas sarežģījumi, nevēlas tos risināt.
- Cilvēki skatās uz attiecību partneri kā uz vienu no opcijām, nevis kā uz atbildīgu izvēli.
- Ticība mītam par seksuālo [ne]saderību – tajā balstīta vēlēšanās pārliecināties par to, vai pāris būs saderīgs.
- Milzīga vientulība jauniešu un vidū, kas rada vēlmi būt kopā ar kādu (neizvērtējot kopīgu vērtību, kopīga dzīves mērķa un katra atsevišķās gatavības upurēties un sadarboties esību).
- Ticības trūkums.
3. Kāpēc mūsdienās tiek uzskatīts, ka laulība līdz mūža galam ir vecmodīga?
- Laulība saistās ar grūtībām un pūlēm tās pārvarēt. Tas neatbilst mūsdienu priekšstatam par ērtu un vieglu dzīvi.
- Laulība kā kristīga vērtība tiek uzskatīta par arhaisku arī tādēļ, ka par tādu tiek uzskatīta pati kristīgā ticība.
- Daudzi neizprot monogāmu attiecību būtību, to, ko šāda laulība dod pārim, bērniem un sabiedrībai – drošību un spēju tikt galā ar grūtībām, nevis salūzt to priekšā.
- Garīgā neizglītotība – mēs mācām savu prātu un trenējam ķermeni, bet ļoti daudziem cilvēkiem dvēsele un dvēseles tieksme uz Dievu paliek neuzklausīta.
- Patērētāju sabiedrība – mums ir ātrā ēdināšana, ātrā mode, ātri vilcieni, ātrs internets, mūzika, filmas – viss kļūst īsāks un ātrāks. Mēs nelabojam lietas, bet tās izmetam un aizstājam. Daudzi cilvēki tāpat rīkojas arī ar savu laulību un attiecībām.
- Nav vecāku piemēra un labās pieredzes. Tradīciju trūkums.
- Bailes iet dziļumā – iepazīt otru pilnīgāk, pašam atklāties un kļūt ievainojamam.
4. Kā panākt to, lai mīlestība neizzūd?
- Mīlestību nedrīkst uztvert par pašsaprotamu. Par mīlestību ir jārūpējas, tā ir jāizkopj. Pie attiecībām ir jāstrādā. Tas nozīmē arvien augt, nevis stāvēt uz vietas. Nemitīgi atjaunoties savstarpējās attiecībās un apzināti meklēt kopīgo.
- Mīlestībai nepieciešams dialogs. Pārim ir jāsarunājas, jāieklausās.
- Uzturēt mīlestību palīdz kopīgais – tostarp kopīgas nodarbes, aizraušanās, kalpojums.
- Katram no pāra nepieciešama sava privātā telpa un laiks. Tāpat pārim nepieciešams laiks arī divatā un laiks ar kopā bērniem. Ģimenei būs grūti atrast mieru un līdzsvaru, ja šie principi netiks ievēroti.
- Laulātajiem jātur solījumi un godīgi jāatzīstas, kad rodas skumjas, bailes vai šaubas.
- Attiecībās jāspēj atrast dzirkstelīti un prieku. Pieaugušie nereti pārāk mazu nozīmi piešķir priekam, smiekliem un jokiem. Tie ir sīkumi – viens vārds, žests, pieskāriens, sīks notikums –, kas pamodina no rutīnas un ikdienības.
- Atcerēties, ka vispirms esam laulāts pāris, tikai pēc tam – vecāki. Tāpēc ir svarīgi rūpēties par romantiku – regulāriem randiņiem un kvalitatīvi pavadītu laiku kopā.
- Ja ir kāda joma laulībā, kur piedzīvojam grūtības vai nepieciešamas pārmaiņas, ir jāsāk ar sevi, nevis jāgaida uz otru un otrs jāvaino.
5. Kā katoļu baznīca var palīdzēt ilgai un laimīgai laulībai?
- Būt līdzās laulātajiem un piedāvāt atbalstu – piemēram, aicinot piedalīties apvienības “Laulāto Tikšanās” rīkotajās laulāto rekolekcijās.
- Draudzē un citās kopienās dot iespēju būt kopā ar citiem laulātajiem pāriem, kuru pieredze kalpo par piemēru, iedrošinājumu un spēcinājumu.
- Laulības solījuma atjaunošana.
- Grēksūdzes sakraments un saruna ar priesteri laulātajiem var kalpot par iespēju sakārtot sevi, atgūt paļāvību un turpināt attiecības veiksmīgāk.
- Atvērta baznīca un pieņemšana draudzēs bez nosodījuma par maziem bērniem, kas reizēm baznīcā nevar mierīgi nosēdēt.
- Izskaidrot laulības būtību pāriem, kuri iecerējuši laulāties – piemēram, saderināto un iemīlējušos vakaros. Tiem vajadzētu būt obligātiem.
- Kopīga lūgšana.
Novēlam jums atrast savu laimīgas laulības noslēpumu. Uz tikšanos Aglonā citu gadu!
Teksts un foto: Sigita Piruška
