Tiekoties ar svētceļniekiem trešdienas vispārējā audiencē, pāvests šoreiz kavējās pie Kristus augšāmcelšanās notikuma. Viņš teica, ka Baznīcā viss tiek uztverts, vadoties pēc šī lielā noslēpuma, kas ir izmainījis vēstures gaitu un kas aktualizējas katrā Svētajā Misē. Tomēr pastāv liturģiskais laiks, kurā šī kristīgās ticības centrālā realitāte savā doktrinālajā bagātībā un neizsmeļamajā vitalitātē tiek piedāvāta ticīgajiem intensīvākā veidā, lai to varētu atklāt aizvien vairāk un uzticīgāk. Tas ir Lieldienu laiks. Katru gadu „trīs svētās dienas”, kā tās sauc svētais Augustīns, Baznīca pavada lūgšanas un grēku nožēlas garā, atceroties Jēzus šīszemes dzīves pēdējo gājumu – Viņa notiesāšanu uz nāvi, uzkāpšanu Kalvārijā, nesot krustu uz saviem pleciem, Viņa upuri mūsu pestīšanas dēļ un Viņa guldīšanu kapā. Savukārt, „trešajā dienā” Baznīca atceras Viņa augšāmcelšanos. Tās ir Lieldienas, Jēzus pāriešana no nāves dzīvībā, līdz ar kuru piepildās senie pravietojumi. Visā Lieldienu laika liturģijā tiek izdziedāts prieks par Kristus augšāmcelšanos.
Atgādināsim, ka pagājušā gada 6. novembrī Mekas un Medinas mošeju sargs – kā tiek saukts karalis Abdelazizs – tikās ar pāvestu Benediktu XVI. Tas bija pirmais šīs valsts monarha Vatikāna apmeklējums. Sarunā tika uzsvērta kristiešu, musulmaņu un ebreju sadarbības svarīgā nozīme, lai veicinātu mieru, taisnīgumu un garīgās un morālās vērtības.
Abdulla Bin Abdelazizs ir sestais Saūda Arābijas karalis. Dzimis 1924. gadā Rijādā. Viņa tēvs Abdels Azizalsauds 1932. gadā izveidoja Saūda Arābijas karalisti. Abdulla Bin Abdelazizs 1982. gadā kļuva par troņmantinieku. Saūda Arābijas karalistē dzīvo vairāk nekā 23 mlj iedzīvotāju, no kuriem 890 000 ir katoļi (3,8%). Saūda Arābija ir islāmiski teokrātiska monarhija. Islāms ir valsts oficiālā reliģija. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir sunnīti. Vienīgā oficiāli atzītā reliģija ir konservatīvais islāma veids – vahabisms. Likums nosaka, ka valsts pilsoņiem ir jābūt musulmaņiem.
LRKBIC
