Šodien, 19. augustā, pēc pārrunām ar kandidātiem Rīgas Garīgajā seminārā tika uzņemti četri semināristi: Lauris Kārkls no Līvānu draudzes, Maksims Vlasovs no Silenes draudzes, Jānis Purcēns no Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles draudzes un Vincents Tabors no Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles draudzes.
Lauris Kārkls (22) pamatizglītību ir ieguvis Līvānu 1. vidusskolā. Pēc pamatskolas viņš mācījās Bebrenes profesionālajā vidusskolā, kur ieguva veterinārārsta asistenta kvalifikāciju. Tad studijas turpināja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē, līdz iestājās Rīgas Garīgajā seminārā. Jautāts, kā sajutis aicinājumu, L. Kārkls atbildēja: „Tie bija padziļināti ticības meklējumi, kad iestājos augstskolā. Pēc intensīvām lūgšanām un meklējumiem iekšēji radās vēlme radās kļūt par priesteri. Vēlos teikt „jā” Dievam.” Būt par priesteri, viņaprāt, nozīmē kalpot citiem cilvēkiem, palīdzēt viņiem atrast savā dzīvē Dievu.
Maksims Vlasovs (19) pirms iestāšanās Rīgas Garīgajā seminārā mācījās Daugavpils profesionālajā vidusskolā, kur apguva ceļa būvtehniķa specialitāti. Pēc mācībām viņš kādu laiku strādāja. Aicinājumu uz priesterību pirmo reizi sajutis jau pēc 9. klases, bet tad to nav uztvēris nopietni. Kad pabeidzis vidusskolu, tad sācis nopietni iedziļināties, lasīt, domāt. Desmit gadus Maksims ir bijis ministrants un vienu gadu zakristians. Jautāts, kurš svētais viņu īpaši iedvesmo, jaunais seminārists norāda uz svēto apustuli Pēteri, kura dzīvē bija ne mazums grūtību, bet viņš tās visas pārvarēja un kļuva par pirmo pāvestu. Kā priesteris Maksims visvairāk vēlētos sludināt Jēzus Kristus mācību un palīdzēt cilvēkiem.
Jānis Purcēns (41) savulaik ir beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju un daudzus gadus bijis brīvmākslinieks. Dieva aicinājumu viņš sajutis ilgākā laika posmā un pakāpeniski. „Īstenībā tāds viens spilgts uzliesmojums nav bijis. Bet es arī kristījos pieaugušā vecumā nevis jaunības gados,” saka J. Purcēns. Viņa garīgais ceļš ir virzījies uz priekšu, pateicoties grāmatām, kas daudz lasītas. Īpaši viņš izceļ Avilas Terēzes darbus un Mazās Terēzes biogrāfiskos manuskriptus. Savukārt kā svētos, kas viņu ir īpaši iedvesmojuši, min tēvu Pio un Ignāciju no Lojolas. Jānis līdzīgi kā Lauris Kārklis uzskata, ka priesteris ir tas, kurš palīdz cilvēkiem nonākt pie Dieva.
Vincents Tabors (24) ir pabeidzis Rēzeknes valsts ģimnāziju. Ieguvis bakalaura grādu Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē, studijas turpināja maģistratūrā. Vienlaikus sāka strādāt Rīgas Katoļu ģimnāzijā, mācīja ģeogrāfiju, bioloģiju un dabas zinības. Tomēr iesāktās maģistratūras studijas nepabeigs, jo iestājās Rīgas Garīgajā seminārā. Jautāts par aicinājumu uz priesterību, Vincents saka: „Pirms pieciem gadiem nopietnāk sāku lūgties, meklēt Dievu. Pirms trīs gadiem piedzīvoju spēcīgu Dieva pieskārienu un atgriešanos. Es iepazinu Kristu un sapratu, ka dzīvē nav nekā nozīmīgāka, kā sekot Viņam. Sāku vairāk pildīt Dievu gribu, nevis to, ko pats savā dzīvē biju iedomājies. Tā pakāpeniski Dievs aizveda līdz semināram.”
Viņš atzīst, ka pēdējais gads garīgā ziņā tomēr bijis grūts. Šai situācijā viņam palīdzējuši daudzi priesteri un arī kopienas brāļi un māsas no Rīgas Sv. Alberta baznīcas. Savukārt no svētajiem jaunais seminārists izceļ apustuli Pāvilu, kas viņu īpaši iedvesmo, kā arī Jāni Vianeju un svēto Francisku. Kā priesteris viņš visvairāk vēlas pildīt to plānu, ko Dievs viņam ir sagatavojis. „Dievam ir savs plāns un Viņš aizvedīs līdz tam, līdz kam grib aizvest. Ideāli būtu, ka priesteris nevis pats kaut ko dara, bet ir pilnīgi atvērts Svētajam Garam un viņā pilnīgi darbojas Kristus. Man tas būtu tāds ideāls, ko es vēlētos sasniegt,” saka V. Tabors.
LRKB IC
