Šī gada septembrī ir iznācis reliģiski zinātniskā žurnāla „Terra Mariana” (Laterāna Pontifikālo filiāļu Rīgas Teoloģijas institūta un Rīgas Augstākā Reliģijas zinātņu institūta izdevums) ilgi gaidītais jaunais numurs. Tajā galvenokārt publicēti raksti, kas veltīti starptautiskajai zinātniskajai konferencei “Ticība 21. gadsimtā: jaunā antropoloģija trešajam gadu tūkstotim”.
Galvenais redaktors pr. Pauls Kļaviņš, Dr. theol. žurnāla priekšvārdā, runājot par ticību,atzīmē, ka aizvērtas durvis simbolizē mūsdienu pasauli un dzīvesveidu – piesardzīgi skatīties nākotnē, aizslēdzot savu sirdi citiem. Taču, lai sastaptu Dievu, cilvēkam jāiziet cauri “ticības durvīm” (Apd 14, 17), kas iespējams tikai kopā ar Jēzu. Ticība nozīmē apņemšanos būt kopā ar Jēzu, lai dzīvotu kopā ar Viņu un dalītos Viņā ar citiem.
Baiba Brūdere, Dr. theol., rakstā “Ticības nakts. Svētās Terēzes no Lizjē un godināmā bīskapa Boļeslava Sloskāna pieredze” uzsver, ka ticības dzīve nav vienmērīga taisna līnija, nedz ar nemitīga kāpšana augšup. Ticības nakts ir svarīgs periods, kad, izejot cauri dažādiem pārbaudījumiem, ticība tiek šķīstīta un darīta stipra, lai tīrā mīlestībā sasniegtu vienotību ar Dievu. Balstoties uz divu ticības liecinieku – svētās Terēzes no Lizjē un godināmā bīskapa Boļeslava Sloskāna – pieredzi, ticīgajiem tiek sniegti konkrēti piemēri.
Māra Viktorija Zilgalve, Dr. psych. rakstā “Kognitīvā mūzikas psiholoģija par mūziku kā dievišķā skaistuma izpratnes veicinātāju” skaidro, kas veido indivīda mūzikas sapratni un mūzikas dievišķā skaistuma izjūtu, atgādinot, ka mūzika ir ne vien emocionāla apmierinājuma avots, bet tai ir būtiska nozīme kā patiesības izziņas līdzeklim.
Māra Kiopes, Dr. phil. publikācija “Staņislava Ladusāna SJ daudzpusīgais humānisms” veltīta latviešu un brazīliešu filozofa simtgadei (2012), rakstā atklājot S. Ladusāna oriģinālās kristīgās filozofijas – daudzpusīgā humānisma – pamatus viņa daudzpusīgajā gnozeoloģijā. Iekšējās pieredzes pētījumā balstītajā filozofijā S. Ladusāns atklāj cilvēka ontoloģisko saistību ar Dievu, kas ļauj izstrādāt visaptverošo filozofisko sistēmu.
Māsas Sofijas (Irēna Ošjmjanska), Lic. theol., rakstā “Ticības teologālais tikums sv. Jāņa no Krusta antropoloģijā” parādīts, ka cilvēka pārveidošanās process noris, pateicoties teologālo tikumu darbībai, kas palīdz prātam, gribai un atmiņai kļūt spējīgiem vienoties ar Dievu. Svētais Jānis no Krusta norāda uz jaunu izziņas līmeni, kas ir sasniedzams caur ticību, jo ticības teologālais tikums pilnveido prāta spējas un dara tās spējīgas pazīt Dievu.
Terēze Druka, Lic. theol. publikācijā “Laulības nešķiramība svētā Marka Evaņģēlijā. Perikopes Mk 10,1-12 literārie aspekti” tiek analizēts evaņģēlija fragments, pārrunājot Jēzus mācību par laulības nešķiramību, kā Jēzus mācība tiek īstenota konkrētās pirmatnējās Baznīcas kopienās. Pētījums ir īpaši aktuāls šobrīd, kad šķiršanos kā neizbēgamu risinājumu arvien biežāk kā pašsaprotamu pieņem arī kristieši.
Pr. Sergejs Ivanovs OP, Mag. theol. publikācijā „Homo religiosus audzināšana katehēzē” uzsver reliģiskās audzināšanas nozīmi visas cilvēka dzīves garumā, kas sekmē viņa attiecības ar Dievu un sevis apzināšanu kā Dieva mīlēto bērnu un Debesu valstības mantinieku. Turklāt ir nepieciešams nodrošināt gan vecumam atbilstošu katehēzi, gan arī to sniegt cilvēkiem, kuri atrodas sevišķās dzīves situācijās (skolu neapmeklējošie bērni, cilvēki ar īpašām vajadzībām u.c.).
Pr. Modris Lācis, Dr. theol. rakstu “Atbildība un tuvums: ontoloģija un rīcība sabiedriskā kontekstā Emanuela Levina filozofijā” ir veidojis kā doktora disertācijas pārskatu, aplūkojot tā galvenos filozofiskos un teoloģiskos aspektus. Darbā apskatīti filozofa E. Levina attīstītie jēdzieni „atbildība” un „tuvums”, parādot tos plašākā kontekstā kā ontoloģijas un sabiedriskās ētikas sadures punktu. Pētījuma mērķis ir atpazīt un izsekot noteiktai domāšanas shēmai, kas var kalpot par atslēgu paša Levina darbu izpratnei, kā arī dažādu ētisko problēmu risināšanai.
Pr. Andris Priede, Dr. hist. eccl. rakstā “Ceļā uz Nīkajas Ticības simbolu: „disciplina arcani” – evaņģelizācijas metode pirmajos kristietības gadsimtos” parāda, kā pirmo triju kristietības gadsimtu laikā dažādas Ticības apliecības, sākot ar Apustulisko tēvu laikmetā minēto „Regula fidei”, attīstījās līdz Nīkajas Ticības simbolam 325. gadā. Kristiešu vajāšanu gadsimtos tika izstrādāta „disciplina arcani” – pienākums Ticības apliecību nodot tālāk tikai mutiski. Neraugoties uz publiski pasludināto un visus Romas impērijas kristiešus saistošo Nīkajas ticības apliecību, tā kā liturģiski disciplināra prakse turpināja pastāvēt arī nākamajos divos gadsimtos.
Pr. Pauls Kļaviņš, Dr. theol. darbā “Ticība un Kristus” uzsver, ka ticība nozīmē meklēt, atrast un satikt Jēzu. Ticība ietver piekrišanu Kristus nodomiem mūs pestīt un apvienot savā Baznīcā; paļāvību uz Kristu, kas ir uzticīgs un patiess Liecinieks; apņemšanos pieskaņoties Kristum ar sekošanu Viņam līdz pat mūžības stāvoklim. Ticības attiecībās ar Kristu aizvien vairāk jātuvinās Viņam, pieaugot izpratnē par Kristu un Viņa misiju. Ticība Kristum saistīta ar pagātni, tagadni un nākotni. Tā kļūst par pamatu būtiskai cilvēka attieksmei pret realitāti.
Andris Marija Jerumanis, Dr. theol., Dr. med. rakstā “Kristietības izdzīvošanas iespējas mūsdienu sekularizētajā pasaulē” parāda, ka kristietība Eiropā piedzīvo smagu krīzi, ko raksturo sekularizācija un kristīgo vērtību relativizācija, un sniedz ieskatu, kāda būtu pareizā atbilde uz šādu krīzi, uzsverot, ka kristietība nav novecojusi un var pasaulei dot izdzīvošanas jēgu. Autors uzsver, ka Baznīcai ir jāievēro trīs prioritātes: jāveicina teocentrisks pagrieziens, kuram ir jābūt kristocentriskam un pneumatoloģiskam. Turklāt ir jāveicina evaņģelizācija uz jauniem pamatiem: martyria, leiturgia un diakonia pieprasa no Baznīcas „jaunu stilu”, kas nenozīmē tuvināšanos liberālismam, bet gan attīstību evaņģēliskā radikālisma virzienā.
Šajā “Terra Mariana” numurā ir arī vairākas ārzemju autoru publikācijas angļu un itāļu valodā. Pasaulslavenais reliģijpētnieks Masimo Introviņje rakstā “Ticības gads un sekulārais laikmets” (itāļu valodā) analizē to, kā un kāpēc cilvēki attaisno savu dažāda līmeņa ateismu, parādot, kā lielas iedzīvotāju grupas uztver Baznīcu un reliģiskās kopienas. M. Introviņje piedāvā secinājumus par to, kāda ir „sabiedrība bez ticības”, kurā dzīvojam, izvirzot piecas oriģinālas tēzes.
Pr. Kęstutis Dailydė, Dr. theol. rakstā “Jēzus Kristus soterioloģiskā darbība” (itāļu valodā) pievēršas Hansa Keslera kristoloģiskajai refleksijai, aplūkojot pestīšanu kā totalitāti un dāvanu, kas skar visu cilvēka personu, sniedz cilvēciskās esamības piepildījumu, taču nav sasniedzama tikai ar cilvēka paša spēkiem, bez Dieva. Autors aplūko tādus aspektus kā Jēzus dzīves un nāves soterioloģijas, kā arī Augšāmcēlušā Kristus pestījošo darbu.
Pr. Dariusz Oko, Dr. theol. rakstā “Kristietības koncepts par vīrieti, sievieti un ģimeni” (angļu valodā) aplūko dzīvības un nāves kultūru pretstāvēšanas īpašu aspektu – cīņu par pareizu cilvēka un ģimenes sapratni. Autors uzsver, ka šis koncepts ir patiesība, kas ļauj pretstāvēt ateistisko un kreiso ideoloģiju spiedienam. D. Oko aicina apzināties vīriešu kolektīvo vainu, ar to saprotot daudzas pieļautās netaisnības attiecībā uz sievieti kā pagātnē, tā mūsdienās.
Pr. Alessandro Clemenzia, Dr. theol. publikācijā “Ticība un Trīsvienība” (angļu valodā)analizē svētā Augustīna darbā De Trinitate XV atrodamo izteikumu: Desideravi intellectu videre quod credidi, jaunās evaņģelizācijas kontekstā risinot jautājumu, kā ir iespējams intelektam redzēt to, kam mēs ticam? Autors izmanto radikāli jaunu filozofiski teoloģisko terminoloģiju (relatīvā neesamība, relacionālā neesamība), lai parādītu Trīsvienību kā kopības formu, kurā katra Persona vienmēr ir attiecībās ar Citām Personām.
Žurnālu „Terra Mariana” iespējams iegādāties Rīgas Garīgā semināra grāmatu galdā Katoļu ielā 16, Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta birojā Klostera ielā 4 un Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles grāmatu galdā. Turpmākajos mēnešos plānots izdot piekto žurnāla numuru.
“Terra Mariana” izpildredaktore Agnese Miķelsone, Mag. rel., Mag. geol.
